Pēdējās nedēļās gan Saeimā, gan Ministru kabinetā atkal izskanējusi tēze: “Tā jārīkojas, citādi būs soda sankcijas, pārkāpuma procedūra utt.” Bieži vien šāds pseidoarguments pilnībā izslēdz saprātīgus strīdus, diskusijas vai alternatīvas, piespiežot atbildīgos lemt pavirši un ne vienmēr Latvijas interesēs. Kāpēc tā?
Nostiprinās vecie paradumi - kaut kur zina labāk, paļausimies
Nav pietiekamas jaudas vai slinkums aizstāvēt citu viedokli
Ir radīta kabineta ļaužu paaudze, kas raduši pieņemt, ne iedziļināties
Tā ir nopietna Latvijas problēma, kurai nemeklē risinājumu. Gan jau kaut kā...
Sagaidot un svinot mūsu valsts 104. un nākamās gadadienas!
Ar mīlestību sirdī pret savu zemi, savu Latviju, mēs varam iespēt neiedomājamākās lietas. Visu, ko spējam iedomāties, ko sirds dziļumos varam sev vēlēt, to varam sagaidīt piepildāmies. Nākotne ir mūsu rokās, mūsu zemes liktenis ir mūsu rokās.
(Vaira Vīķe-Freiberga)
...jo nekas nav aplamāks par tādu domu, it kā saucot “Nost ar armiju!”, “Nost ar karu!”, miera uzturēšanas labā tiktu darīts visgudrākais, vienīgi iespējamais un vissvētīgākais darbs.
Vai īstenībā nav tā, ka zemes un jūras, ko neviens negrib aizsargāt, paņems tie, kas pēc tām kāro un kam ir griba un spēks tās iegūt? Vai tad mūsu dzimtā zeme, ar savu auglību un ar savām izdevīgām ostām būtu tāda manta, kas nevarētu kārdināt nevienu svešu aci?