Bijušais Eiropas komisārs un pašreizējais Somijas Bankas vadītājs Olli Rēns aicina nodrošināt salīdzināmus pētījumu datus par oglekļa piesaisti mežos, lai atbalstītu emisiju tirdzniecības sistēmu. Viņš kritizē pašreizējo ES emisiju tirdzniecības sistēmu, kuras pamatā ir oglekļa piesaistes mežos. Intervijā forest.fi O. Rēns pauž nožēlu par pētniecības datu trūkumu. Pēc viņa domām, oglekļa piesaistītājsistēmu vienību, ar kurām notiek tirdzniecība, verifikācijas un salīdzināmības pamatojums ir neskaidrs.

“Mums ir vajadzīgi labāki, mērījumos pamatoti, izpētes dati. ES dalībvalstīs oglekļa piesaistītājsistēmu aprēķināšana un apstiprināšana tiek veikta, izmantojot ļoti atšķirīgas metodes. Iegūtie datu kopumi nav pilnībā salīdzināmi un tas rada nevienlīdzību starp dalībvalstīm,” Olli Rēns norāda forest.fi.

Somijā daudz diskutē par mežu un augsnes oglekļa piesaistes mērījumiem. Mežos augošā koksnes krāja turpina palielināties un turpina darboties kā oglekļa piesaistītājs, taču tas vairs nav pietiekami, lai kompensētu pieaugošās emisijas no augsnes Somijas mežos. Saskaņā ar Somijas Dabas resursu institūta datiem Somijas mežu oglekļa piesaistītājs ir kļuvis par emisiju avotu. Zināms pārsteigums ir tas, ka Zviedrijā, arī mežiem ļoti bagātā Ziemeļvalstī, meži joprojām ir nozīmīgs oglekļa piesaistītājs.

Intervijā žurnālam Metsälehti Somijas Dabas resursu institūta eksperts stāsta, ka Somijā un Zviedrijā iegūtie ļoti atšķirīgie rezultāti skaidrojami ar dažādu pētījumu modeļu izmantošanu. Viens no minētajiem sliktākajiem scenārijiem ir: izmantotā modeļa dēļ Somijai varētu nākties maksāt par kompensējošiem klimata pasākumiem, piemēram, Rumānijai, jo tā nav sasniegusi Eiropas Savienības noteikto oglekļa piesaistes mērķi.

Sarunā ar forest.fi Olli Rēns norāda, ka vairākās ES dalībvalstīs mežu oglekļa piesaistes ir samazinājušās. Līdzās Somijai tas attiecas arī uz citām valstīm, kurās ir ievērojami mežu resursi, piemēram, Zviedriju, Vāciju un Franciju.

“Neskaidra ir oglekļa piesaistītājsistēmu turpmākā attīstība. Anti Asikainens, Somijas Meža bioekonomikas zinātnes ekspertu grupas līdzpriekšsēdētājs, ir paredzējis, ka tuvākajā nākotnē Eiropas Savienības valstīs oglekļa piesaistes mežos samazināsies par teju pusi, salīdzinot ar to, kādas tās bija pirms nedaudz vairāk nekā desmit gadiem,” uzsver Olli Rēns.

Olli Rēns savulaik ieņēmis augstus amatus Eiropas Savienībā

Olli Rēns kopš 2018. gada ir Somijas Bankas vadītājs un tās valdes priekšsēdētājs. Viņa pilnvaru termiņš turpināsies nākamos septiņus gadus. No 2004. līdz 2014. gadam viņš bija Somijas ekonomikas ministrs, parlamenta deputāts un Eiropas komisārs. Runājot par pašreizējo amatu Somijas Bankā, O. Rēns norāda, ka viņš nav tieši atbildīgs par meža nozares jautājumiem, taču seko līdzi publiskajām debatēm par šo svarīgo nozari.

“Ilgtspējīga mežsaimniecība ir tik nozīmīgs Somijas tautsaimniecības elements, ka būtu labāk pārzināt tās attīstības perspektīvas.” O. Rēns stāsta, ka, apmeklējot Eiropas dienvidu valstis, viņš vienmēr pievēršas ilgtspējīgai mežu apsaimniekošanai un meža nozarei Somijā.

“Agrāk es runāju par “zaļā zelta zemi”, mūsdienās gan vairs ne tik bieži, lai joprojām tā domāju. Protams, gadu gaitā ir mainījušies uzmanību piesaistošie būtiskākie jautajumi, atspoguļojot citas pārmaiņas pasaulē,” viņš uzsver.

Nepārtraukta vainagu klāja mežsaimniecība nav panaceja

Eiropas Komisija strādā pie “dabai draudzīgāku” mežu sertifikācijas. Somijā tas saistīts ar nepārtrauktu vainagu klāja mežsaimniecību.

Runājot par sertifikāciju, O. Rēns min Somijas piemērus par ieteikumiem labai meža apsaimniekošanai, kas izstrādāti plašās diskusijās, esošo meža sertifikācijas sistēmu ietvaros, kā arī uzņēmumu un ieinteresēto pušu pieņemtajos iekšējos ieteikumos.

“Pateicoties tam, mēs jau tagad Somijā ievērojam dabai tuvus principus. Vairāk nekā agrāk mežos tiek atstātas aizsargājamās platības un dažāda vecuma gan augošie, gan atmirušie koki. Vietās, kur tas ir lietderīgi, jo īpaši kūdrājos, tiek ieteikta t.s. nepārtrauktā vainagu klāja vai seguma metode,” norāda Olli Rēns. “Tomēr, izvēloties piemērotu meža atjaunošanas metodi, noteicošajam faktoram jābūt mežaudzes atrašanās vietai un tās prasībām. Nepārtraukta apauguma atjaunošana ir viena no, bet ne vienmēr vienīgā iespēja.”

ASV prezidenta D. Trampa ieviestie tarifi samazinātu eksporta ieņēmumus

Līdzīgi kā citas nozares, arī meža nozare rūpīgi seko līdzi ASV prezidenta Donalda Trampa agresīvajiem tarifu politikas pasākumiem. Olli Rēns atgādina, ka jebkuri tarifi pasliktina to uzņēmumu darbības apstākļus, uz kuriem tie attiecas. Aptuveni 13% Somijas papīra un kartona eksporta 2024. gadā nonāca ASV. Šī eksporta vērtība ir 843 miljoni eiro.

“Vismaz daļa no šiem ienākumiem tiktu zaudēta, ja ASV piemērotu nodokli meža nozares importam no Somijas. Koksnes produktu eksporta daļa un vērtība, savukārt, ir daudz mazāka. Ja skatām Eiropas Savienību kopumā, tās papīra un kartona eksporta daļa ir ievērojami mazāka,” norāda O. Rēns.

Daži fakti

• Olli Rēns, Dr. Phil., ir Somijas Bankas vadītājs.
• No 2004. līdz 2014. gadam bija Eiropas komisārs gan ES paplašināšanās jautājumos 2004.-2009. gadā, gan ekonomikas un monetāro lietu un eiro jautājumos 2010.-2014. gadā, kad viņš bija arī Komisijas priekšsēdētāja vietnieks.
• O. Rēns ir bijis arī Somijas ekonomikas ministrs, parlamenta deputāts un Eiropas Parlamenta deputāts.
• 2024. gada nogalē O. Rēns uzņēmās Somijas Meža asociācijas organizētās Meža akadēmijas vadības komitejas priekšsēdētāja pienākumus.
• Portāla forest.fi saturu gatavo Somijas Meža asociācija
  https://forest.fi/article/eus-emissions-trading-system-criticized-by-olli-rehn/