Pirms nepilniem pieciem gadiem pēc pēdējām Eiropas Parlamenta vēlēšanām Eiropu pāršalca “zaļais vilnis”, ko izraisīja gados jauni cilvēki, kas mobilizējās t.s. klimata gājienos vai protestos. Šai sakarā Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Ursula fon der Leiena (Ursula von der Leyen) nāca klajā ar Eiropas Zaļo darījumu (Zaļo kursu, Grean Deal). Projekta vērienīgumu var novērtēt, citējot viņas toreiz sacīto: “Zaļais darījums” ir kā “Pirmais eiropietis uz Mēness””.

Kopš tā laika pasaule ir krasi mainījusies. Klimata jautājumiem, visticamāk, nebūs liela nozīme nākamajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kas notiks 6.-9. jūnijā. Tā vietā vēlētāji dosies pie vēlēšanu urnām, ņemot vērā notiekošo Krievijas karu pret Ukrainu, Eiropas lauksaimnieku protestus un Donalda Trampa iespējamo atgriešanos Baltajā namā novembrī gaidāmajās ASV vēlēšanās.

Ja varam ticēt aptaujām, Eiropas Tautas partija (EPP), kurai pieder U. fon der Leiena, kas kandidē uz otro termiņu Komisijas vadītāja amatā, paliks lielākā politiskā grupa Parlamentā. Aptaujas prognozē strauju kritumu Eiropas Zaļo partijai, kas varētu zaudēt līdz pat 20 vietām. Tā būtu reāla politiska neveiksme, jo pašlaik šai grupai ir 72 deputāti. Eiropas Parlamentā iepriekš vēl nekad nav bijis tik daudz zaļo deputātu. Zaudējot pietiekami daudz vietu, tiktu samazināta centrisko un kreiso politisko grupu ietekme par labu galēji labējām politiskajām grupām. Jaunā iespējamā parlamenta struktūra liek apšaubīt turpmāko politisko vairākumu un Zaļā darījuma nākotni.

“Ja Zaļajam darījumam vairs nebūs demokrātiska atbalsta, tas beigsies. Tas ir viens no galvenajiem vēlēšanu jautājumiem,” sacīja Eiropas Parlamenta Vides komitejas priekšsēdētājs Paskāls Kanfins, kurš bija iesaistīts daudzās sarunās par Zaļo darījumu. Arī Eiropas Zaļie ir noraizējušies: “Eiropas Parlamenta vēlēšanās 2019. gadā notika klimata demonstrācijas un iebilst pret Zaļo darījumu bija politiski dārgi. Šodien tas ir politiski izdevīgi,” žurnālistiem Briselē sacīja Eiropas Parlamenta Zaļo grupas līdzpriekšsēdētājs Filips Lamberts. Tāpēc zaļajiem vēlēšanās būs jāspēlē “savas dzīves izšķirošā spēle”.

Kas gaidāms turpmākajās nedēļās?

Enerģētikas politika

Kad Eiropas Savienības (ES) likumdevēji vienojās par jaunu pieeju minimālo energoefektivitātes standartu noteikšanai dzīvojamām ēkām, attiecīgu direktīvu Eiropas Parlamenta likumdevējiem (EP deputātiem) jāpieņem marta plenārsēdē (11.-14. martā). EP deputāti balsos arī par Metāna emisiju direktīvu. Jaunā elektroenerģijas tirgus struktūra ir iekļauta aprīļa pirmās plenārsesijas darba kārtībā (10.-11. aprīlī), savukārt abi gāzes turpmākā regulējuma elementi tiks apspriesti aprīļa otrajā sesijā (26.-29. aprīlī).

Dabas atjaunošanas regula

ES vides ministri tiksies 25. martā, lai dotu galīgo apstiprinājumu vienam no pretrunīgākajiem vides tiesību aktiem, par kuru Eiropas Savienība ir cīnījusies. Pašlaik 21 no 27 dalībvalstīm ir paziņojusi, ka atbalstīs šo regulu, pēc balsojuma notikušajā preses brīfingā norādija Eiropas Parlamenta deputāte Juta Paulus. Tas nozīmē, ka būs vairākums, lai likums galīgajā variantā tiktu pieņemts. Regula stāsies spēkā 20 dienas pēc publicēšanas ES Oficiālajā Vēstnesī. Dalībvalstīm būs divi gadi, lai īstenotu šo likumu valstu līmenī.

Rūpniecisko emisiju direktīva

Rūpniecisko emisiju direktīvas (IED) teksts ir pēdējā precizēšanas posmā, jo to jau ir apstiprinājusi ES Padome. Atliek tikai saņemt “zaļo gaismu” no Eiropas Parlamenta deputātiem, kuri balsos marta plenārsēdē. Direktīvas mērķis ir pavērt ceļu ES “nulles piesārņojuma” sasniegšanai līdz 2050. gadam. Dokumentā paredzēts, ka tas mērķēts aptuveni 50 000 rūpniecības un lauksaimniecības iekārtām, kas kopā rada 20% no piesārņojošo vielu emisijām gaisā un ūdenī. Sākotnējā priekšlikumā Eiropas Komisija cerēja paplašināt direktīvas darbības jomu, iekļaujot tajā arī intensīvāku lopkopību, jo īpaši liellopu audzēšanu, kas ir galvenā metāna un amonjaka emitētāja. Eiropas Parlaments tam iebilda.

Augsnes monitoringa regula

Klimata noturības tiesību akti

Komisijas sagatavotajā tiesību aktu kopumā (pakotnē) par noturību un pielāgošanos klimata pārmaiņām bija paredzēts iekļaut dokumentus par ūdens noturību un klimata riskiem. 2024. gada darba programmā Komisija norāda: “mēs pieņemsim iniciatīvu par ūdens izturētspēju, lai nodrošinātu iedzīvotājiem, dabai un ekonomikai piekļuvi ūdenim, vienlaikus risinot katastrofālu plūdu un ūdens trūkuma problēmu, kā arī iniciatīvu, lai noteiktu un novērtētu, kā vislabāk pārvaldīt klimata riskus visās ES politikas jomās”. Kā ziņo Politico, ūdens noturības jautājums ir atlikts.

Jaunākā informācija par ES politikas veidošanu – pēdējo mēnešu kopsavilkums

Dabas atjaunošanas regula

ES likumdevēji galīgo apstiprinājumu šim ļoti pretrunīgi vērtētajam tekstam deva 27. februārī. Tā turpmākais liktenis bija neskaidrs, tāpēc balsojums par Dabas atjaunošanas regulu Eiropas Parlamentā tika gaidīts nepacietīgi. Par to nobalsoja 329 Eiropas Parlamenta deputāti, 275 bija pret, 24 atturējās. Tas nozīmē, ka deputātu koalīcija no kristīgo demokrātu Eiropas Tautas partijas (EPP), ultrakonservatīvās un eiroskeptiķu ECR un galēji labējās ID nespēja novērst regulas pieņemšanu. “Šis ir vēsturisks izrāviens,” preses konferencē Strasbūrā sacīja referents Cēzars Luena (S&D), uzsverot, ka pieņemtais likums piešķir ES vadošo lomu un uzticamību starptautiskajā arēnā. COP16 par bioloģisko daudzveidību notiks šā gada oktobrī-novembrī Kali, Kolumbijā. Tā dalībnieki tiksies, lai apspriestu Kunmingas un Monreālas Bioloģiskās daudzveidības pamatkonvencijas īstenošanu, kas tika pieņemta 2022. gada beigās. Eiropas Savienība varēs iesniegt savu nesen pieņemto tiesību aktu. Kā zināms, ES likumdevēji 2023. gada 9. novembrī panāca vienošanos, kas, tomēr, būtiski atšķiras no Eiropas Komisijas 2022. gada jūnijā iesniegtā priekšlikuma.

Vides un klimata krimināltiesības

Tai pašā laikā ES likumdevēji nobalsoja arī par direktīvu par noziegumiem pret vidi. Deputāti atbalstīja novembra vidū panākto vienošanos ar dalībvalstu valdībām par plānu aizsargāt vidi krimināltiesiski. Jāuzsver, ka ECR deputāti ar pārliecinošu balsu vairākumu iebilda pret šo tekstu. “Tas ir nedaudz sarūgtinoši,” paziņoja Antonius Manders (EPP), norādot, ka ultrakonservatīvā grupa bija atbalstījusi šo tekstu iepriekšējo sarunu laikā. “Tā politikā notiek, jo īpaši pirms vēlēšanām.” Pirms direktīvas stāšanās spēkā tā oficiāli jāpieņem dalībvalstu ministriem. Plānots, ka 26. martā tās teksts tiks iesniegts Lauksaimniecības padomes sanāksmē. Direktīvā ir precīzāk definēti noziegumi pret vidi un pievienoti jauni noziedzīgu nodarījumu veidi, piemēram, nelikumīga fluorētu siltumnīcefekta gāzu ražošana, laišana tirgū, imports, eksports un izmantošana vai izplūde.

Oglekļa aizvākšana un sertifikācijas sistēma – CRCF

ES likumdevēji 20. februārī panāca politisku vienošanos par pasaulē pirmā reģistra izveidi sertificētai oglekļa dioksīda piesaistei, izmantojot ekoloģiskās lauksaimniecības praksi un rūpnieciskos procesus. Nākamais solis Komisijai ir “izstrādāt pielāgotas sertifikācijas metodoloģijas dažādiem oglekļa piesaistes pasākumiem”, pamatojoties uz četriem kritērijiem: kvantitatīvu novērtējumu, papildināmību, ilgtermiņa uzglabāšanu un ilgtspējību. Komisija tiek aicināta iekļaut “skaidrus atbildības mehānismus, izstrādājot sertifikācijas metodikas”, teikts Padomes paziņojumā. Paredzams, ka “četru gadu laikā” pēc regulas stāšanās spēkā tiks izveidots elektronisks ES mēroga sertifikācijas vienību reģistrs. Oglekļa dioksīda piesaistes sertifikācijas sistēma (CRCF) ir paredzēta, lai veicinātu tehnoloģiskās un dabiskās oglekļa dioksīda piesaistes palielināšanos, ļaujot pārredzami un pārbaudāmi novērtēt CO₂ piesaistes sertifikātus naudas izteiksmē.

“Greenwashing” – zaļmaldināšana

EP deputāti 17. janvāra plenārsesijā pieņēma galīgo versiju direktīvai, tās mērķis ir labāk aizsargāt patērētājus no maldinošiem apgalvojumiem saistībā ar vidi; ar šādu priekšlikumu Eiropas Komisija nāca klajā 2022. gada martā. Ar konkrēto tiesību aktu tiek paplašināts direktīvā pret maldinošu komercpraksi ietverto aizliegto darbību saraksts. Tajā ir pievienotas t.s. vispārīgas vides aizsardzības norādes bez sertifikācijas vai publiska apstiprinājuma un aizliegta tādu produktu reklāma, kuru kalpošanas laiks ir ierobežots.

Drīzumā gaidāmi daži interesanti pasākumi:

4.-5. marts. Saules enerģijas samits Briselē. SolarPower Europe galvenais pasākums pulcēs 450 augsta līmeņa nozares pārstāvjus un lēmumu pieņēmējus no ES un ārpus tās, lai apspriestu svarīgākās stratēģiskās, politiskās un tirgus norises, kas nosaka saules enerģijas nākotni Eiropā.

29.-30. aprīlis. Tiešsaistes seminārs par tiesvedību klimata jomā Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Detalizēti tiks apspriesti galvenie aspekti un iespējamā pieeja klimata tiesvedībai ECT. Uzmanība tiks pievērsta nesen apspriestajai judikatūrai, par kuru ir lēmusi ECT.