Nozare
https://www.finieris.com/lv/saimniecibas-zabaki-koka-eku-komplekss-latvijas-buvniecibas-gada-balvas-laureats/AS “Latvijas Finieris” saimniecības “Zābaki” koka ēku komplekss novērtēts ar augstāko – pirmo – vietu konkursā “Latvijas Būvniecības gada balva 2025” nominācijā “Koka būve”, apliecinot koksnes kā ilgtspējīga un mūsdienīga būvmateriāla potenciālu un Latvijas kompetenci koka būvniecībā.
https://www.db.lv/zinas/izmanto-mebelu-tirgus-atjaunosanos-525685
Mēbeļu ražotāji Latvijā izmanto tirgus atdzīvošanos Dānijā, Zviedrijā un Lielbritānijā, kas rezultējas lielākos eksporta ienākumos, tomēr ģeopolitiskie notikumi saglabā nākotnes miglu.
https://lasi.lv/par-svarigo/latvija/kuldidznieki-pret-mezu-izcirsanu-iedzivotajus-soke-iecere-likvidet-80-hektarus-meza.39646
...šķērsotu novada pagastu teritoriju 20,2 km garumā un kuras izbūvei novadā būtu jāizcērt iedzīvotājiem un valstij piederošie meža īpašumi 76,7 hektāru kopplatībā.
https://www.lvm.lv/jaunumi/7909-lvm-uzsak-ikgadejas-mezkopibas-pakalpojumu-sniedzeju-apmacibas
Apmācības tiek organizētas sešiem mežkopības darbu veidiem, kuru izpildei nepieciešami rokas darba instrumenti: meža stādīšana un atjaunoto platību papildināšana, jaunaudžu un agrotehniskā kopšana, kā arī atjaunoto platību un stumbru aizsardzība pret briežu dzimtas dzīvnieku postījumiem.
https://www.lvm.lv/jaunumi/7908-paveiktais-2025-uztureta-un-attistita-meza-celu-infrastruktura-30-227-km-kopgaruma
Gada laikā veikti gan jaunu meža ceļu būvdarbi un pārbūves darbi, gan esošā ceļu tīkla atjaunošanas un ikdienas uzturēšanas darbi: būvniecības un pārbūves darbi veikti 107 kilometriem meža ceļu, seguma atjaunošana esošajiem ceļiem veikta 229 kilometru garumā, savukārt klātnes kopšanas darbi – 30 227 kilometros meža ceļu.
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/19.03.2026-atlaistie-latvijas-valsts-mezu-valdes-locekli-bez-konkursa-tiek-uznemuma-direktora-amatos.a639506/
Uzņēmums pagājušajā gadā nopelnīja 204 miljonus eiro pēc nodokļu nomaksas. Ceturtā daļa no summas paliek uzņēmuma rīcībā.
https://lasi.lv/par-svarigo/projekti/vai-jurmalas-mezos-viss-kartiba.36405
...publiskajā telpā izskanējusī informācija liek domāt, ka Jūrmalas pilsētas meža apsaimniekošana nav vērtējama kā labā prakse, kur plānošanas procesā iesaistīta vietējā sabiedrība, nodrošinot divvirzienu komunikāciju un demonstrējot dziļaku izpratni par ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu.
Vērts zināt! Par gaidāmajiem un esošajiem notikumiem
No 20. marta līdz 26. aprīlim orientēšanās spēle Valmieras novada muižās “Ķer zaķi muižā”
https://www.valmierasnovads.lv/apcelo-valmieras-novadu-kerot-zaki-muizas/
Līdz 22. martam darbu iesniegšana fotokonkursā Mans putns 2026
https://www.varam.gov.lv/lv/jaunums/izsludinats-fotokonkurss-mans-putns-2026
Līdz 22. martam ikviens interesents aicināts lūkot vēsturisko Vijciema čiekurkalti darbībā
https://www.lvm.lv/jaunumi/7883-aicina-verot-ciekuru-zavesanu-vesturiskaja-lvm-vijciema-ciekurkalte
23. martā Starptautiskā mežu diena 2026
Sīkāka informācija par pasākumu
28. martā izzinošs pasākums “Pirmie pavasara ziedi: no spurdzēm līdz sīpolpuķēm”
Nacionālā botāniskā dārza dabas centrā “Botania”
https://nbd.gov.lv/events/pirmie-pavasara-ziedi/
28. martā ābeļu vainagu veidošanas meistarklase, talka Likteņdārzā
Par talku, meistarklasi sīkāk
13.-15. maijā Starptautiska konference “Izglītība, inovācijas un sadarbība reģionu nākotnei” Malnavas koledžā
https://www.lbtu.lv/lv/raksts/2026-02-03/starptautiska-konference-izglitiba-inovacijas-un-sadarbiba-regionu-nakotnei-lbtu
22. un 23. maijā “Latvijas Meža dienas”
https://www.lvm.lv/jaunumi/7854-latvijas-meza-dienas-tervete-notiks-22-un-23-maija
Dārza dienas un meistarklases Dārzkopības institūtā 2026. gadā
https://fruittechcentre.eu/lv/article/2025-12-23/darza-dienas-un-meistarklases-darzkopibas-instituta-2026
Oficiāli
https://www.varam.gov.lv/lv/jaunums/putnu-aizsardzibai-no-15-marta-aizliegta-mezizstrade-ipasi-aizsargajamas-dabas-teritorijas
Dabas aizsardzības pārvalde informē, ka no 15. marta līdz 31. jūlijam īpaši aizsargājamās dabas teritorijās visā Latvijā būs spēkā mežsaimnieciskās darbības aizliegums.
https://www.daba.gov.lv/lv/jaunums/dabas-aizsardzibas-parvalde-nodod-dalu-liepajas-ezera-pasvaldibas-parzina
Dabas aizsardzības pārvalde uz turpmākajiem 10 gadiem nodevusi Liepājas pašvaldībai bezatlīdzības lietošanā 494,4 hektārus no valstij piederošā ezera teritorijas.
Ekonomika
https://www.em.gov.lv/lv/jaunums/par-publiskiem-lidzekliem-celtas-ekas-bus-jaizmanto-videi-draudzigi-materiali
Turpmāk, būvējot jaunas ēkas par valsts, pašvaldību vai Eiropas Savienības fondu līdzekļiem, būs jāizmanto videi draudzīgi, CO₂ piesaistoši, materiāli.
https://kodols.lv/ekonomika/piena-razosana-latvija-saruk-strauji-kritas-ari-biologiska-piena-apjomi-200607
Šā gada pirmajos divos mēnešos Latvijā pārstrādei nodotā svaigpiena apmērs samazinājies par 5,4%, liecina Lauku atbalsta dienesta apkopotie dati.
Zinātne
https://kki.lv/aktualitates/80-gadi-kas-savieno-zinatni-industriju-un-sabiedribu
2026. gadā Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts atzīmē 80 gadu jubileju.
https://www.silava.lv/aktualitates/lvmi-silava-zinatnieki-uzstajas-lza-lauksaimniecibas-un-meza-zinatnu-nodalas-kopsede
Latvijas Zinātņu akadēmijas Lauksaimniecības un meža zinātņu nodaļas un Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas prezidija kopsēdē ar ziņojumiem uzstājās Jauno mežzinātnieku balvas laureāti no mežzinātnes institūta “Silava”.
https://www.lbtu.lv/lv/raksts/2026-03-10/no-aizaugusiem-ezeriem-lidz-aprites-risinajumiem-publiceta-pirma-nutriloopworks
(...) informācija par trim projekta pilotvietām – Võnnu ezeru Kastrē (Igaunija), Rīdzenes dīķi Cēsīs un Dūņezeru Limbažos. Šajās vietās pētnieki sadarbībā ar pašvaldībām testē inovatīvas pieejas, kas palīdz izņemt no ūdens liekās barības vielas un atgūt fosforu kā vērtīgu resursu, ko iespējams izmantot atkārtoti, piemēram, pilsētu zaļajās zonās.
https://www.silava.lv/aktualitates/izglabt-cilveci-kemmejot-bites-lvmi-silava-zinatnieki-skaidro-ka-peta-apputeksnetaju-daudzveidibu
Apputeksnētājiem, īpaši bitēm, ir būtiska nozīme gan pārtikas ražošanā, gan dabas daudzveidības uzturēšanā. Pētījumi par bišu sugu sastāvu palīdz identificēt problēmas un plānot risinājumus (...)
Purvi un kūdra
https://www.la.lv/video/1603_klimatabalss_2026
Par purviem, to atjaunošanu...
Medības
https://www.latma.lv/staltbriezu-jautajums-jarisina-uz-vietas-nevis-ar-likuma-grozijumiem-secinajumi-pec-saeimas-komisijas-darba-grupas-sedes/
Pozitīvi vērtējams, ka turpmākās diskusijas deleģētas Zemkopības ministrijai, dodot iespēju visām iesaistītajām pusēm kopīgi meklēt sabalansētus risinājumus. LATMA ieskatā tas ir pareizais virziens – strādāt ar datiem, sadarbību un mērķētiem pasākumiem, nevis sasteigtiem likuma grozījumiem.
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.03.2026-benes-pagasta-nomedits-pie-majam-dzivojoss-briedis-vietejie-sasutusi-mednieki-parkapumus-noliedz.a638734/
Likumā nav noteikts, ka medniekiem obligāti jāinformē iedzīvotāji par gaidāmajām medībām vai jāizvieto brīdinājuma zīmes. Taču viņiem jāievēro stingri drošības noteikumi, lai medību laikā netiktu apdraudēti cilvēki.
Vide
https://www.lvm.lv/jaunumi/7914-video-lvm-vides-eksperts-izglabj-slimu-klinsu-ergli
... Uģa Bergmaņa lauku sētā Madonas novada Barkavas pagastā atvērta savvaļas putnu rehabilitācijas stacija, kurā atguvuši veselību un dabā atgriezušies jau vairāk nekā 50 plēsīgo putnu.
https://www.medibam.lv/uzzini-cik-latvija-sobrid-ir-lacu-monitoringa-dati-rada-butisku-populacijas-pieaugumu
Saskaņā ar monitoringa datiem Latvijā varētu būt aptuveni 190 lāči. Šis skaits iegūts, apkopojot dažāda veida pierādījumus – pēdu nospiedumus, fotogrāfijas, slēpņa kameru attēlus, dravu postījumu vietas un citus novērojumus.
https://www.medibam.lv/foto-un-video-kapec-viena-gadijuma-ir-kriminallieta-bet-cita-klusums-zurnala-medibas-galvenas-redaktores-lindas-dombrovskas-viedoklis
Psihologi šo parādību bieži skaidro ar tā saukto selektīvo empātiju. Cilvēki daudz spēcīgāk reaģē uz vienu konkrētu dzīvnieku vai emocionālu stāstu nekā uz sistēmisku problēmu. Roņa mazulis pludmalē ir viegli saprotams stāsts – viens dzīvnieks, kuram vajag palīdzēt.
https://retv.lv/sabiedriba/biezakais-noziegums-pret-dabu-ir-patvaliga-koku-cirsana/
Saskaņā ar starptautisko institūciju atzinumiem noziegumi pret vidi ir viens no visstraujāk augošajiem un ienesīgākajiem noziedzības veidiem pasaulē, ar tiešām un netiešām sekām uz vidi, sabiedrību un valstu ekonomiku.
https://rigasmezi.lv/jaunumi/rigas-mezos-pavasaris-sakas-ar-putnu-burisu-talkam
Martā un aprīlī uzņēmuma apsaimniekotajās teritorijās un izglītības iestādēs notiks septiņi pasākumi, kuros iedzīvotāji – īpaši bērni – aicināti praktiski iesaistīties rūpēs par pilsētas dabas daudzveidību.
https://www.daba.gov.lv/lv/jaunums/dunduru-plavas-nav-konstateti-dabas-aizsardzibas-parkapumi-vienlaikus-jauzlabo-liguma-nosacijumu-izpilde
Pārbaudes laikā tika apsekotas visas zemes vienības Dunduru pļavās, kurās saskaņā ar zemes nomas līgumu zālāju apsaimniekošana tiek nodrošināta, tos noganot ar taurgovīm un Konik šķirnes zirgiem. Tika konstatēts, ka kopumā zālāju apsaimniekošana ar noganīšanu atbilst teritorijas izmantošanas mērķim un ir piemērota metode bioloģiski vērtīgo zālāju uzturēšanai.
https://www.lasi.lv/par-svarigo/projekti/zala-latvija-veja-parki-putniem-kaites-mazak.39387
Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes Ekoloģijas nodaļas vadošais pētnieks Jānis Priednieks putnu automātiskās noteikšanas sistēmu uzstādīšanu vēja parkos vērtē atzinīgi un apstiprina, ka šādām iekārtām tiešām ir potenciāls būtiski samazināt vēja turbīnu iznīcināto putnu skaitu. Tomēr viņš arī norāda, ka pat šīs iekārta nespēj novērst putnu bojāeju vēja parkos pilnībā.
https://www.delfi.lv/898102/versijas/120110877/maris-zanders-kad-runa-ieroci-vides-jautajumi-kluse
Naftas pārstrādes rūpnīcu vai ostas termināli var saremontēt, un to gadījumā runa būs par finansiāliem zaudējumiem, savukārt bez dzeramā ūdens sabiedrība sabruks strauji un ar grūti prognozējamām sekām.
Ērces...
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/18.03.2026-erces-jau-modusas-tas-atgadina-par-nepadaritu-majasdarbu-saruna-ar-infektologi-daci-zavadsku.a639291/
Mēs, Latvija, esam endēmiska valsts, inficētas ērces ar ērču encefalīta vīrusu ir visā Latvijā. Tas nav tikai laukos, tas arī ir pilsētvidē, tepat Rīgā. Un mēs esam viena no tām retajām valstīm, kur sastopami visi trīs vīrusa apakštipi.
Tepat netālu
https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/valasprieki/16.03.2026-viena-diena-jelgava-zirgi-skulpturas-runajosa-maja-un-negaiditi-parsteigumi.a638352/
Labu laiku pavadām vērojot pūkainos rumakus, kas kārām mutēm mielojas ar sienu. Pirmie Polijas koniku šķirnes zirgi šurp tika atvesti 2007. gadā. Laika gaitā zirgu bars ir krietni savairojies, un tagad Jelgavas Pilssalā mīt aptuveni 90 zirdziņi.
https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/cilvekstasti/13.03.2026-tevs-ar-delu-vandzene-audze-un-eksporte-kanepes-un-piepilda-sapnus-atguta-dzimtas-ipasuma.a638012/
Māris norādīja, ka Vandzenes pagasts ir īpašs ar to, ka tajā joprojām nav ienācis neviens ārzemju investors. Vietējie lauksaimnieki paši, kolīdz bija tāda iespēja, sāka apsaimniekot zemes, un to joprojām apņēmīgi turpina.
Dažādi
https://lvportals.lv/viedokli/387135-vesturnieks-janis-silins-par-savu-vesturi-zinam-loti-maz-2026
Cik mēs zinām un novērtējam tos cilvēkus, bez kuriem Latvija nebūtu tāda, kāda tā ir vai drīzāk – varēja būt? Es domāju, ka ar to ir diezgan bēdīgi.
https://www.youtube.com/watch?v=YJBD-W3rnMQ&t=1297s
Pirmstiesas publicitātes iespaids uz tiesu lēmumiem. Pētījums, apsvērumi, argumenti
https://satori.lv/article/bus-jastrebj-putra-ko-pasi-neesam-savarijusi
Vēlos ieskicēt dažus risinājumus ekonomisko satricinājumu ietekmes mazināšanai. Būs nepieciešama ātra un izlēmīga politiskās varas iejaukšanās. Arī cilvēki, kuri par ekonomiku interesējas maz, nojauš, ka augstas energoresursu cenas agri vai vēlu paaugstina produktu un pakalpojumu cenas. Gāzes cena ietekmē arī minerālmēslu cenu, un tas ir papildu iemesls dārgākai pārtikai.
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/16.03.2026-riga-atsauc-naudu-lielo-kapu-teritorijas-sakartosanas-projektam-apkaime-bazas-par-ta-nerealizesanu.a639121/
Lielie kapi, ko Brasas apkaimes iedzīvotāji ir iecienījuši kā pastaigu vietu, jau vairākus gadus nav būtiski labiekārtoti. Bedrainas ietves un teritorija bez apgaismojuma – tās ir vien dažas no nepilnībām, uz ko norādījuši apkaimē dzīvojošie.
Aktuālais karikatūrās
https://www.diena.lv/raksts/diena-citi/karikaturista-skats/trauslie-20-miljoni-14349311
https://www.diena.lv/raksts/diena-citi/karikaturista-skats/zzs-atbrivo-saurumu-14349476
https://www.lasi.lv/par-svarigo/karikatura/zime-gatis-sluka-snorejam-ciet-vainigo.39638
https://www.diena.lv/raksts/diena-citi/karikaturista-skats/hormuza-sauruma-atblokesana-14349427