Nozare
https://www.lvm.lv/jaunumi/7886-optimizejot-uznemuma-darbibu-as-latvijas-valsts-mezi-2025-gadu-nosledz-ar-izciliem-darbibas-raditajiem
LVM ieņēmumi pārskata periodā sasniedza 615,8 miljonus eiro, no kuriem 580,6 miljonus eiro jeb 94 % veido ieņēmumi no koksnes produktu pārdošanas.
https://www.delfi.lv/898102/versijas/120107038/janis-osis-letas-koksnes-prieksrociba-ir-iluzija-kas-apdraud-attistibu
Neskaidrības apstākļos par saimniecisko mežu platību un koksnes pieejamību, uzņēmumi zaudē iespēju droši plānot izejvielu nodrošinājumu un ilgtermiņa investīcijas. Kapitāls šādu nenoteiktību vienkārši ieceno ar augstāku riska prēmiju, un tas nozīmē dārgāku finansējumu vai atteikšanos investēt.
https://www.db.lv/zinas/prezente-pirmo-koka-karkasa-panelu-razosanas-liniju-daudzdzivoklu-ekam-525297
Koka paneļu izmantošana ļauj ēkas atjaunot līdz pat divām reizēm ātrāk, jo aptuveni 90% darba tiek veikti ražotnē, samazinot laikapstākļu ietekmi uz būvniecības procesu un remonta dēļ iedzīvotājiem radīto diskomfortu.
https://mezaipasnieki.lv/lv/hobijs-ka-mezs-un-meza-ar-hobiju
Nevar būt tā, ka likumā ierakstīts, ka egle jāaudzē 80 gadus, bet tās saimnieciski un ekonomiski pamatots laiks ciršanai ir 50 gadi. Mūsdienās mežu audzēšana norit citādi nekā pirms divdesmit un vairāk gadiem.
https://lasi.lv/par-svarigo/projekti/zala-latvija-latvijas-mezi-ilgtspejas-svaros.38617
Runājot par vēlamo mežu vecumu un koku caurmēru tajos, būtu jāsaprot, ka meži pēc sava auglīguma ir dažādi, nevar visiem pieiet ar vienu mērauklu. Taču kopumā diskusija par to, kādu meža vecumu vai koku diametru mežā Latvijā vēlamies sasniegt, manuprāt, ir lietderīga.
https://www.delfi.lv/bizness/54883004/dzilak-meza/120107088/pieredzes-stasts-gintars-no-lvm-geo-kurs-izstrada-geotelpiskos-risinajumus
Darba mums noteikti pietiks, un ir iespējas paplašināt arī eksporta apvāršņus. Kas zina – varbūt pat ne tikai Eiropā, bet arī, piemēram, Ziemeļamerikā, kur tiek apsaimniekotas plašas mežu teritorijas.
Vērts zināt! Par gaidāmajiem un esošajiem notikumiem
28. februārī Vijciema čiekurkaltes svētki
Līdz 22. martam ikviens interesents aicināts lūkot vēsturisko čiekurkalti darbībā
https://www.lvm.lv/jaunumi/7883-aicina-verot-ciekuru-zavesanu-vesturiskaja-lvm-vijciema-ciekurkalte
28. februārī izzinošs pārgājiens Abavas senlejā “Mitrāji ir tuvāk, nekā tu domā!”
https://www.daba.gov.lv/lv/jaunums/dabas-aizsardzibas-parvalde-aicina-uz-izzinosu-pargajienu-mitraji-ir-tuvak-neka-tu-doma-abavas-senleja
13. martā seminārs medniekiem Valmiermuižā “Medības, sabiedrība un dabas aizsardzība. Meža dzīvnieku populāciju kontrole Latvijā. Problēmas un risinājumi”
https://www.lmsp.lv/seminars-13-marta-valmiermuiza-medibas-sabiedriba-un-dabas-aizsardziba-meza-dzivnieku-populaciju-kontrole-latvija-problemas-un-risinajumi
20. martā seminārs medniekiem Koknesē “Medības, sabiedrība un dabas aizsardzība. Valsts meža dienesta loma un funkcijas medību jomā. Meža dzīvnieku populāciju kontrole Latvijā”
https://www.lmsp.lv/seminars-20-marta-koknese-medibas-sabiedriba-un-dabas-aizsardziba-valsts-meza-dienesta-loma-un-funkcijas-medibu-joma-meza-dzivnieku-populaciju-kontrole-latvija
Līdz 22. martam darbu iesniegšana fotokonkursā Mans putns 2026
https://www.varam.gov.lv/lv/jaunums/izsludinats-fotokonkurss-mans-putns-2026
23. martā Starptautiskā mežu diena 2026
Sīkāka informācija par pasākumu
13.-15. maijā Starptautiska konference “Izglītība, inovācijas un sadarbība reģionu nākotnei” Malnavas koledžā
https://www.lbtu.lv/lv/raksts/2026-02-03/starptautiska-konference-izglitiba-inovacijas-un-sadarbiba-regionu-nakotnei-lbtu
22. un 23. maijā “Latvijas Meža dienas”
https://www.lvm.lv/jaunumi/7854-latvijas-meza-dienas-tervete-notiks-22-un-23-maija
Aptauja par mitrāju atjaunošanu
https://www.silava.lv/aktualitates/lvmi-silava-aicina-zemes-ipasniekus-piedalities-mitraju-atjaunosanas-aptauja
Aptauja par mājlopu un savvaļas dzīvnieku līdzāspastāvēšanu
https://www.silava.lv/aktualitates/aicinam-piedalities-aptauja-par-majlopu-un-savvalas-dzivnieku-lidzaspastavesanu
Aptauja par topošo ES stratēģiju piekrastes kopienām
https://www.zm.gov.lv/lv/jaunums/aicinam-piedalities-aptauja-par-toposo-es-strategiju-piekrastes-kopienam
Oficiāli
https://www.zm.gov.lv/lv/jaunums/zemkopibas-ministrs-armands-krauze-pasniedza-zemkopibas-ministrijas-atzinibas-rakstu-latvijas-vestniekam-izraela-gintam-serafinovicam
Gints Serafinovičs aktīvi iesaistījās agresorvalstu koksnes produktu, īpaši bērza saplākšņa, nelegālā importa kanālu likvidēšanā. Pateicoties vēstnieka un visa ārlietu dienesta ieguldītajam darbam, 2024. gadā panākts būtisks progress – nelegālā saplākšņa imports Latvijā samazinājās 30 reizes...
https://www.varam.gov.lv/lv/jaunums/sagatavots-zinojums-par-biologiskas-daudzveidibas-kreditu-sistemas-izstradi
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija ir sagatavojusi ziņojumu “Bioloģiskās daudzveidības kredītu sistēmas izstrāde Latvijā: mehānismi, scenāriji un ieviešanas priekšnosacījumi”, kurā apkopota starptautiskā pieredze un analizētas iespējas ieviest bioloģiskās daudzveidības kredītu sistēmu Latvijā.
https://www.vaad.gov.lv/lv/jaunums/auglaugu-slimibu-un-kaiteklu-attistibas-un-izplatibas-prognoze-2026-gadam
Valsts augu aizsardzības dienesta reģionālo nodaļu prognožu jomas speciālisti izvērtējuši iepriekšējā gada sezonas augļaugu slimību un kaitēkļu novērojumu rezultātus un, ņemot vērā tos un iespējamos laika apstākļus šā gada veģetācijas periodā, prognozējuši būtiskāko slimību un kaitēkļu attīstību 2026. gada sezonai.
Solis tālāk
https://zz.lv/vietejas-zinas/fotoreportaza-kaigu-purva-uzbuvetas-visas-turbinas/
Uzņēmuma “Laflora” bijušajos kūdras ieguves laukos uzbūvētas visas 16 plānotās vēja parka “Laflora Energy” turbīnas. Katras turbīnas jauda būs 6,8 megavati.
Medības
https://www.lmsp.lv/eiropas-putnu-un-biotopu-direktivam-gaidams-stresa-tests-
Nesenā paziņojumā Eiropas Komisija informēja, ka Putnu un Biotopu direktīvas 2026. gadā tiks pakļautas “stresa testam” (pārskatīšanai), kura laikā tiks ņemti vērā vairāki būtiski aspekti, ieskaitot klimata pārmaiņas, pārtikas drošību, konkurētspēju, noturību, tiesu prakses attīstību, nepieciešamību pēc tiesiskās noteiktības...
https://www.medibam.lv/foto-mednieki-ir-risinajums-nevis-problema-dzivnieku-labturibas-un-sabiedriskas-kartibas-jautajumi-saeimas-komisija
25. februārī Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija atvērto durvju dienas ietvaros rīkoja sēdi, kurā tika aicinātas sabiedriskās organizācijas, kas iesaistītas sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, dzīvnieku labturības jautājumos un apdraudējuma novēršanā.
https://www.vmd.gov.lv/lv/jaunums/paplasinata-iespeja-zinot-par-vilku-klatbutnes-pazimem
Lai iegūtu pēc iespējas pilnīgāku priekšstatu par vilku izplatību Latvijā, Valsts meža dienests un Zemkopības ministrija aicina iedzīvotājus ziņot par vilku klātbūtnes pazīmēm.
https://www.medibam.lv/eiropas-meza-kakis-suga-kas-ilgu-laiku-tika-uzskatita-par-zudusu
Vēl pavisam nesen tika uzskatīts, ka Eiropas meža kaķis dažās Centrāleiropas valstīs jau ir izzudis. Taču pēdējo gadu dati rāda pretēju tendenci. Suga, kas ilgu laiku tika uzskatīta par izmirstošu, pamazām atgūst savas pozīcijas Eiropas mežos.
Vide
https://www.kem.gov.lv/lv/jaunums/kem-kopa-ar-atbildigajiem-dienestiem-turpina-gatavoties-pavasara-palu-sezonai
Atbildīgie dienesti jau savlaicīgi ir sākuši gatavošanos pavasara sezonai preventīvos nolūkos, lai mazinātu iespējamos apdraudējuma riskus un materiālo resursu pieejamību.
https://www.vmd.gov.lv/lv/jaunums/laikapstakli-apgrutina-stirnu-parvietosanos-un-barosanos
Stirnām speciāli palīdzēt nav nepieciešams. Pietiks, ja cilvēki stirnas lieki netraucēs un pieskatīs savus suņus. Ja ir liela vēlme palīdzēt stirnām dziļa sniega apstākļos, tad labākais, ko var darīt, ir sniegt iespēju stirnām piekļūt apšu, kārklu un pīlādžu zariņiem. Tāpat var izvietot raupju un kvalitatīvu sienu – āboliņu vai lucernu.
Kas tad nu atkal?
https://www.lsm.lv/raksts/sports/sporta-politika/24.02.2026-saeimas-apakskomisija-verte-maksas-ieviesanu-par-masu-sporta-pasakumu-rikosanu-brivdaba.a636200/
DAP samazinātā budžeta dēļ meklē veidus, kā saglabāt dabas biotopus un īpaši aizsargājamās teritorijas, kas visbiežāk tiek degradētas publiskos pasākumos. Vēl gan tiek apsvērti vairāki citi mehānismi, kā papildināt tūrisma infrastruktūras uzturēšanas budžetu, bet pagaidām piedāvāts noteikt cenrādi, kas tiešā mērā atkarīgs no dalībnieku skaita pasākumā.
https://www.la.lv/laba-iecere-kada-pasvaldiba-apsver-iespeju-nakotne-iekaset-naudu-par-aktivu-atputu-daba
Pašlaik lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju par atpūtu dabā nemaksā, taču eksperti diskutēs, vai un kā tas varētu mainīties nākotnē. Paneļdiskusijas galvenā tēma būs aktīvās atpūtas un rekreācijas ietekme uz dabu un nākotnes risinājumi ilgtspējīgai dabas izmantošanai.
Turpinot iesākto
https://www.lsm.lv/raksts/arpus-etera/arpus-etera/23.02.2026-raimonds-rudzats-olimpiska-kustiba-kalpo-funkcionariem-nevis-sportistiem.a635929/
Aizvadītās olimpiskās spēles lieku reizi apliecināja arī to, kāpēc šāds kropls veidojums vispār var pastāvēt. Tāpēc ka sistēmas zobrati – funkcionāri – ir gatavi norīt visu. To uzskatāmi parādīja latviešu bāleliņi, kuri pēc ukraiņu skeletonista diskvalifikācijas joprojām nav atkāpušies no saviem amatiem starptautiskajās federācijās. Lēmumam it kā nepiekrīt, it kā nav par to zinājuši, it kā nav tikuši sadzirdēti, bet amatus saglabā joprojām.
https://tv3.lv/zinas/latvija/neka-personiga/pirms-olimpiades-sportistiem-likts-parakstities-ka-par-izlecieniem-bus-finansialas-sankcijas/
Dokumentā arī iekļauti punkti, ka pret viņiem var vērst finansiālas sankcijas. Nav gan precīzi nodefinēts, par kādiem pārkāpumiem ir runa, bet visticamāk tā varētu būt arī atklāta un publiska Ukrainas atbalstīšana. Ja tiek konstatēts pārkāpums, sportistu var brīdināt, atstādināt no starta vai izslēgt no delegācijas ar akreditācijas anulēšanu un nosūtīšanu mājās.
Dažādi
https://www.tvnet.lv/8423949/rimi-un-maxima-starpa-konstatetas-aizliegtas-vienosanas-pazimes-uznemumi-komente-konkurences-padomes-teikto
...konstatējusi aizliegtas vienošanās sastāva pazīmes divu lielāko pārtikas mazumtirdzniecības uzņēmumu starpā, kas, iespējams, nav rīkojušies neatkarīgi un ir savstarpēji saskaņojuši preču pārdošanas cenas, negatīvi ietekmējot patērētāju intereses...
https://nra.lv/neatkariga/intervijas/515081-zalais-kurss-eiropas-ekonomikas-slazds.htm
Situācija ir ļoti smaga – esam ieskrējuši kā circeņi pelnos. Ir bijusi nesaprātīga paļaušanās, ka Eiropas Savienība finansēs 85% no visa projekta.
https://www.tvnet.lv/8394949/psihiatrs-elmars-terauds-sobrid-visneaizsargatakais-ir-baltadainais-virietis-ap-50
Pēdējā laikā pieprasījums pēc psihiatru konsultācijām ir kļuvis lielāks, bet piekļuve – mazliet sliktāka. Acīmredzot tomēr ir psihiskās veselības krīze, bet tas ir jau globālāk – pandēmijas sekas, kara tuvums un ekonomiskā situācija.
Aktuālais karikatūrās
https://www.diena.lv/raksts/diena-citi/karikaturista-skats/kurinama-nauda-14348264
https://www.diena.lv/raksts/diena-citi/karikaturista-skats/finansejuma-avotu-rikstnieks-14348525
https://www.lasi.lv/par-svarigo/karikatura/zime-gatis-sluka-kur-gan-ir-setnieks.38665