17.-23. janvāris - Zeme un valsts

17.-23. janvāris

Nozare

https://www.finieris.com/lv/turpinas-latvijas-finiera-rupnicas-paplasinasana-somija/
Paplašināšanas projekts ir daļa no aptuveni 15 miljonu eiro investīcijām, kuru mērķis ir palielināt Sastamalas rūpnīcas ražošanas apjomus, uzlabot automatizācijas līmeni un ieviest modernākos tehnoloģiskos risinājumus, tostarp mākslīgā intelekta izmantošanu ražošanas procesos. Investīcijas pozitīvi ietekmēs arī nodarbinātību reģionā, vienlaikus saglabājot efektīvu un produktīvu ražošanu.

https://www.vmd.gov.lv/lv/jaunums/par-mezsaimniecisko-darbibu-jainforme-valsts-meza-dienests
Saskaņā ar Meža likuma 29. panta otro daļu meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pienākums ir katru gadu līdz 1. februārim informēt Valsts meža dienestu par iepriekšējā kalendārā gadā veikto mežsaimniecisko darbību, tostarp koku ciršanu.

https://lvportals.lv/dienaskartiba/385187-atklata-vestule-valsts-prezidentam-un-saeimai-par-grozijumiem-autocelu-lietosanas-nodevas-likuma-2026
...autoceļu lietošanas nodevas palielināšana tieši un netieši skars būtiski plašāku sabiedrības daļu, tostarp mežsaimniecības un kokrūpniecības nozari, pārtikas ražošanas un piegādes ķēdes, būvniecību un reģionālo uzņēmējdarbību, pašnodarbinātos un mazās saimniecības, ikvienu patērētāju, kam gala cenu pieaugums tiks pārlikts uz precēm un pakalpojumiem.

https://www.zm.gov.lv/lv/jaunums/bulduros-tiks-atklats-starptautisks-kokkopju-arboristu-izglitibas-un-sertifikacijas-centrs
“Bulduru Arboristu centra” galvenais uzdevums ir nodrošināt kokkopju (arboristu) pamata profesionālās izglītības programmu īstenošanu, kā arī mūžizglītības un profesionālās pilnveides kursus nozares speciālistiem.

Vērts zināt! Par gaidāmajiem un esošajiem notikumiem

Aicinājums vidusskolēniem līdz 30. janvārim piedalīties ”LVM Bioekonomikas skolas” stipendiju konkursā
https://www.lvm.lv/jaunumi/7792-vidusskolenus-aicina-piedalities-stipendiju-konkursa-lvm-bioekonomikas-skola

30. janvārī seminārs LBTU “Urbāno pļavu ieguvumi un izaicinājumi”
Sīkāka informācija
https://www.zemeunvalsts.lv/seminars-urbano-plavu-ieguvumi-un-izaicinajumi

3. februārī Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja starptautiska konference par būvniecības un arhitektūras jautājumiem “Arhitektūras mantojuma saglabāšana un interpretācija mūsdienās
http://brivdabasmuzejs.lv/zinas/muzeja-starptautiska-gadskarteja-konference-3-februari/

12. februārī LU Botāniskajā dārzā Agņa Grauduļa lekcija ”Riekstkopība Kanādā”
Sīkāka informācija
https://www.zemeunvalsts.lv/lekcija-riekstkopiba-kanada

2026. gada janvārī Latvijā atzīmē 35. gadadienu 1991. gada barikādēm, kam bija neatsverama loma Latvijas valstiskuma atjaunošanā. 
https://www.zm.gov.lv/lv/jaunums/1991-gada-janvara-barikazu-atcere-zemkopibas-ministrija-vesturiskas-lauktehnikas-ekspozicija-un-fotoizstade

Aptauja par līdzāspastāvēšanu ar lielajiem plēsējiem
https://sondages.inrae.fr/index.php/456847?lang=lv

Nozare un ziema

https://www.lvm.lv/jaunumi/7848-lvm-piedava-papildu-tehnologiskas-koksnes-apjomu-piegadem-februari-un-marta
Saglabājoties aukstam laikam, pieaug siltumenerģijas un enerģētisko produktu – granulu, skaldītas malkas – pieprasījums vietējā tirgū, 

https://www.db.lv/zinas/asociacija-granulu-deficits-radies-jo-tirgotaji-palavas-uz-siltu-ziemu-524888
Ir atnākusi ziema un neviens mazumtirgotājs nebija gaidījis, ka tāda ziema atnāks. Mazumtirgotāji nav slēguši līgumus un tāpēc viņiem nav garantēti apmēri. 

Oficiāli

https://www.mfa.gov.lv/lv/jaunums/krauze-pasniedz-meza-nozares-atzinibas-rakstu-arlietu-ministrei-b-brazei
Baiba Braže aktīvi iesaistījās agresorvalstu koksnes produktu, īpaši bērza saplākšņa, nelegālā importa kanālu likvidēšanā. Pateicoties ārlietu ministres un visa ārlietu dienesta ieguldītajam darbam, 2024. gadā panākts būtisks progress – nelegālā saplākšņa imports Latvijā samazinājās 30 reizes, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

https://www.sam.gov.lv/lv/jaunums/kravas-automasinam-lidz-3500-kg-nodevas-cena-2026gada-nepaaugstinas-papildu-atvieglojumi-zemniekiem-daudzbernu-gimenem-un-reemigrantiem
Saeima otrreizēji caurlūkojot apstiprināja grozījumus Autoceļu lietošanas nodevas likumā, nosakot likmju izmaiņas, kuru mērķis ir mazināt negatīvo ietekmi uz vidi un autoceļiem. 

https://www.vaad.gov.lv/lv/jaunums/2026-gada-biologiskaja-razosana-atlauts-izmantot-konvencionalo-pavairosanas-materialu-ar-visparejo-atlauju-tam-sugam-kas-minetas-lemuma
2026. gadā bioloģiskajā ražošanā atļauts izmantot konvencionālo pavairošanas materiālu, pamatojoties uz vispārējo atļauju, tām sugām, kas minētas lēmumā. Vispārējā atļauja attiecas arī uz sēklu maisījumiem, izņemot sēklu maisījumus, kas sastāv tikai no viengadīgo augu sugām.

Problēmas nākotnē...

https://www.tvnet.lv/8400822/jauniesu-karjeras-izveles-nesakrit-ar-tautsaimniecibas-attistibas-vajadzibam-liecina-aptauja
Vienlaikus samazinājusies interese par nozarēm, kas tiek uzskatītas par būtiskām ekonomikas izaugsmei un konkurētspējai. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, kritusies jauniešu interese par uzņēmējdarbību, finansēm, ekonomiku un informācijas un komunikācijas tehnoloģijām, kur nākotnē prognozēts augošs darbaspēka pieprasījums.

https://www.kem.gov.lv/lv/jaunums/uzsakta-vides-apzinas-un-ilgtspejiga-dzivesveida-veicinasanas-projektu-istenosana
Latvijas vides aizsardzības fonda finansējuma ietvaros uzsākta projektu īstenošana divos projektu konkursos – aktivitātē “Sabiedrības vides apziņas veicināšana medijos” un aktivitātē “Videi draudzīga dzīvesveida izglītojošu pasākumu īstenošana”. 

Mazliet par moderno politiku

https://www.diena.lv/raksts/viedokli/latvija/bez-_progresivajiem_-saruna-nebija-tik-asa-14346762
Mēs tagad vērojam, ka veidojas problēmas arī Saeimas Tautsaimniecības komisijā, kur ļoti daudzi jautājumi ir iesprūduši un netiek virzīti uz priekšu. Piemēram, tagad publiskajā telpā ir pacēlies jautājums par karteļiem – ka vajag kriminalizēt.

https://nra.lv/neatkariga/komentari/bens-latkovskis/512046-karnija-davosas-runa-vai-latvija-dzivo-pagatne.htm
...arvien skaidrāk iezīmējas šīs jaunās politiskās modes galvenie elementi. Tos raksturo uzsvērta nekaunība, neslēpta bravūra, tieša, asa, nenogludināta valoda. Kas prātā, tas mēles galā. Par sekām nav ko domāt. Jārīkojas.

https://www.politico.eu/article/norway-pm-store-says-us-trump-peace-prize-snub-for-greenland-ambitions/
American president says his failure to win the Nobel Peace Prize has shifted his focus, as he ramps up bid to take over huge Arctic island.

https://www.tvnet.lv/8399630/video-aiz-priekskara-tramps-kremlim-pasniedzis-tadu-davanu-par-kadu-baidena-laika-krievija-neuzdrosinajas-pat-sapnot
Krievu propagandisti pašreizējo haotisko situāciju pasaulē izmanto, lai ciniskā veidā uzstātos kā starptautiskās kārtības un tiesību aizstāvji. Proti, Kremlis Ukrainā tikai īstenojot savas pašsaprotamās nacionālās drošības intereses.

Lauksaimniecība

https://www.llka.lv/aktualitates/eiropas-lauksaimnieku-mobilizacijas-ii-celiens-6000-lauksaimnieku-pieprasa-konkretu-es-ricibu-partikas-nodrosinajuma-aizsardzibai/5455/
Īpaši saspringto tirgus apstākļu kontekstā, kad lauksaimnieki ir iekļuvuši cenu spriedzē starp pieaugošajām mēslošanas līdzekļu un izejvielu izmaksām un samazinātajiem ienākumiem, ES ļoti trūkst skaidra redzējuma un virziena attiecībā uz lauksaimniecību un tās nākotni.

https://inc-baltics.com/ep-iesalde-mercosur-darijumu-un-ludz-to-izvertet-es-tiesai-parasti-sada-veida-procedura-aiznem-18-24-menesus-kas-vel-var-notikt/
...nolīguma pretinieki uztraucas, ka ES tādējādi ienāks ģenētiski modificēta pārtika, it īpaši gaļa, kura piedevām ir lētāka. Tādējādi ES ražotāji zaudēs savu konkurētspēju vietējā tirgū. Tagad šis jautājums būs jāizskata Eiropas Savienības Tiesai.

Medības

https://www.vmd.gov.lv/lv/jaunums/pagarinata-staltbriezu-un-meza-cuku-dzinejmedibu-sezona-0
Valsts meža dienests ir pagarinājis staltbriežu un meža cūku dzinējmedību sezonu līdz 15. februārim un noteicis atvieglojumus staltbriežu medībām. Lēmums pieņemts, lai mazinātu staltbriežu radītos postījumus un ierobežotu Āfrikas cūku mēra izplatīšanos.

https://www.youtube.com/watch?v=HZZYkQRzVg4
Kā atšķirt vilka pēdu no suņa? Vilki nebaidās no apdzīvotām vietām. Meža ziņas #22

https://www.youtube.com/watch?v=X4OdUHKXcKg
Lūši nāk sētā? Cilvēkiem jāpielāgojas sadzīvot ar lielajiem plēsējiem. Meža ziņas #21

Izmeklēšana un rezultāti

https://www.medibam.lv/tiesas-amatpersonu-ricibas-un-bezdarbibas-sekas-pabeigta-izmeklesana-bauskas-nogalinato-sunu-lieta
Pielikts punkts Bauskas novadā nošauto trīs suņu lietas izmeklēšanai. Valsts policija šodien lietu nodeva prokuratūrai. Likumsargi secinājuši – traģiskais iznākums ir tiešas amatpersonu rīcības un bezdarbības sekas.

Vide

https://jauns.lv/raksts/zinas/692553-kuram-sugam-latvija-draud-izzusana-izdod-jaunu-latvijas-sarkano-gramatu
...pēdējās desmitgadēs plašākais un aktuālākais zinātniskais apkopojums par valstī retām, apdraudētām un izzudušām sugām, kas sabiedrībai, politikas veidotājiem un dabas aizsardzībā iesaistītajiem sniegs priekšstatu par šo sugu stāvokli Latvijā un palīdzēs veicināt šo sugu saglabāšanu.

https://www.daba.gov.lv/lv/jaunums/izdod-jaunu-latvijas-sarkano-gramatu
22. janvārī Latvijas Universitātes Zinātņu mājā svinīgi atvērts jaunais Latvijas Sarkanās grāmatas izdevums. Tas ir pēdējās desmitgadēs plašākais un aktuālākais zinātniskais apkopojums par valstī retām, apdraudētām un izzudušām sugām, kas sabiedrībai, politikas veidotājiem un dabas aizsardzībā iesaistītajiem sniegs priekšstatu par šo sugu stāvokli Latvijā un palīdzēs veicināt šo sugu saglabāšanu.

https://www.latma.lv/izlaida-280-putnus-palika-tikai-25-niderlandes-rubenu-glabsanas-projekta-realitate/
Rubeņi Nīderlandē savvaļā šobrīd sastopams tikai vienā vietā – Sallandes Heivelrugā. Pārējā valsts teritorijā šī suga jau ir izzudusi. Kopš 2013. gada Overeiselas province vairākkārt īstenojusi rubeņu reintrodukciju, kopumā vienpadsmit piegājienos ievesti 280 putni.

https://zz.lv/projekti/projekts-novadu-aktualitates/lacenes-noklust-petama-objekta-goda/
...zinātnieki pētīs, kā var rekultivētajos kūdras purvos audzēt lācenes un virs tām vēl uzlikt saules paneļus.

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/12.01.2026-kapec-valmieras-novada-domes-deputats-arnitis-biede-ar-cietumsodu-par-ipasuma-atrastiem-latvaniem-vai-kailgliemeziem.a629452/
Ministrijā uzsvēra būtisko kaitējumu un skaidroja, ka to katrā situācijā kompetentās iestādes vērtēs individuāli. Tieslietu ministrija gan saņēma kritiku par to, ka regulējums ir pārāk plašs. 

Aktuālais karikatūrās

https://www.lasi.lv/par-svarigo/karikatura/zime-gatis-sluka-mierina-par-miera-premiju.37164

https://www.diena.lv/raksts/diena-citi/karikaturista-skats/samudzinatais-algu-sektors-14346861

https://www.diena.lv/raksts/diena-citi/karikaturista-skats/izglitibas-caurumi-14346749

Pievienot komentāru