Nozare

https://www.la.lv/valsts-lieliski-nopelnija
Kā Latvijas Kokmateriālu ražotāju un tirgotāju asociācijas prezidents izsaku visaugstāko atzinību zemkopības ministram Armandam Krauzem par spēju iedziļināties situācijā, novērtējot tās ietekmi uz tautsaimniecību, bet vēl jo vairāk – par drosmi...

https://www.finieris.com/lv/latvijas-finieris-lielakais-vieteja-kapitala-razosanas-uznemums-latvija/
2025. gada “TOP500” “Latvijas Finieris” tāpat kā pērn novērtēts kā lielākais privātais uzņēmums Latvijā ar 100% vietējo kapitālu; un iekļauts starp Latvijas 20 lielākoajiem eksportētājiem

https://rigasmezi.lv/jaunumi/izstradats-integretais-rigas-mezu-apsaimniekosanas-plans-lidz-2035-gadam
Plāns ir pirmais šāda mēroga integrētais meža apsaimniekošanas dokuments Latvijā. Tas apvieno ekonomiskos, ekoloģiskos un sociālos mērķus vienotā sistēmā, nodrošinot līdzsvarotu pieeju – no koksnes ieguves un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas līdz oglekļa piesaistei, rekreācijas iespējām un kultūrvēsturisko vērtību aizsardzībai.

https://www.lvm.lv/jaunumi/7806-verte-koksnes-buvniecibas-ietekmi-uz-klimata-parmainu-mazinasanu
Lai objektīvi izvērtētu dažādu būvmateriālu ietekmi uz klimatu un pamatotu to izmantošanu būvniecībā, tostarp publiskajos iepirkumos, nepieciešama vienota pieeja būvju emisiju aprēķinos visā to dzīves ciklā.

https://www.lvm.lv/jaunumi/7808-valsts-mezi-sejot-un-stadot-sogad-atjaunoti-vairak-neka-14-7-tukstosu-hektaru-platiba
Kopā valsts mežos šogad iestādīti gandrīz 30 miljoni dažādu sugu selekcionētu meža koku stādu. Visvairāk iestādīta priede – 17 miljoni stādu, kam seko egle ar 8,6 miljoniem stādu, trešajā vietā pēc daudzuma ir bērzs ar 3,3 miljoniem stādu.

https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/04.12.2025-mezs-dod-daudz-bet-ari-prasa-uzmanibu-saruna-ar-petnieci-zani-libieti.a624902/
Meža ceļi ir cilvēka radītas, bet ekoloģiski ļoti nozīmīgas struktūras.

https://retv.lv/daba/aicina-necirst-svetku-eglites-rigas-un-pierigas-mezos/
Egļu saglabāšana esot īpaši liels izaicinājums šobrīd, kad astoņzobu mizgrauža savairošanās dēl iznīcinātas lielas egļu platības gan Pierīgā, gan citur Latvijā. Arvien aktuālāka kļūst egļu audžu atjaunošana un kopšana tā, lai tās būtu noturīgas gan pret kaitēkļiem, gan arī klimata izmaiņām.

Zelta čiekurs 2025

https://www.zm.gov.lv/lv/jaunums/pasniegtas-meza-nozares-balvas-zelta-ciekurs-2025
Nominācijā “Par ieguldījumu nozares attīstībā” zelta čiekura statueti saņēma ilggadējs meža nozares politikas veidotājs, bijušais Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktors, ievērojams Latvijas mežsaimnieks, valsts darbinieks un nozares līderis Arvīds Ozols.

17. janvārī Smiltenes tehnikumā seminārs “Pajautā savam melioratoram!”
https://www.smiltenestehnikums.lv/news-info/1764156196/

Oficiāli

https://www.zm.gov.lv/lv/jaunums/petniecibai-un-inovacijam-lauksaimnieciba-un-mezsaimnieciba-bus-pieejami-6-miljoni-eiro
Valdība 2. decembrī apstiprināja valsts pētījumu programmu 2026.-2028. gadam lauksaimniecības un meža resursu izpētei, lai stiprinātu Latvijas pārtikas pašnodrošinājumu un ilgtermiņā uzlabotu Latvijas meža resursu izmantošanas efektivitāti.

https://www.zm.gov.lv/lv/jaunums/2026-gada-pilna-apjoma-pieskirts-valsts-atbalsta-finansejums-lauksaimniecibai
Zemkopības ministrija pauž gandarījumu par Saeimas pieņemto valsts budžetu 2026. gadam un to pavadošajiem dokumentiem, kuros saglabāts gan atbalsts lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem, gan zemkopības nozaru jauno speciālistu izglītībai un pētījumu īstenošanai.

https://www.sam.gov.lv/lv/jaunums/apstiprinata-atjaunota-autocelu-strategija-lidz-2040gadam-pasvaldibam-noteikta-lielaka-loma
Informatīvajā ziņojumā paredzēta turpmākā rīcību attiecībā uz prioritātēm valsts galveno, reģionālo un vietējo autoceļu attīstībai, kā arī darbības vietējās sasniedzamības nodrošināšanai.

https://www.kem.gov.lv/lv/jaunums/kem-nodod-sabiedriskajai-apspriesanai-rikojumu-projektu-par-atjaunigas-energijas-projektiem
Klimata un enerģētikas ministrija ir saņēmusi piecu projektu attīstītāju iesniegumus, kurā lūgts rosināt Ministru kabinetam pieņemt lēmumu par paredzētās darbības akceptēšanu vai neakceptēšanu pašvaldības teritorijā saskaņā ar 2022. gadā apstiprināto likumu, kas paredz iespēju gala lēmumu par atjaunīgo enerģijas projektu īstenošanu pieņemt Ministru kabinetam.

Purvos

https://www.zemeunvalsts.lv/laflora-nosledz-2025-gada-kudras-ieguves-sezonu
Īpaši nepiemēroto laikapstākļu dēļ šogad kūdras ieguves sezonas laikā – no aprīļa līdz oktobrim – kūdras ieguves apjomi sasniedza 71%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, kad ieguve bija vēsturiski visaugstākā.

https://www.youtube.com/watch?v=C3WBvoB2Jlw
Kopā ar purva speciālisti Ilzi Ozolu tiks meklētas atbildes, vai ir iespējams atjaunot reiz izstrādātu kūdras purvu.

Vai apzināta ekonomikas bremzēšana?

https://www.la.lv/sadardzinasies-buvnieciba-no-2027-gada-kudra-maksas-piecas-reizes-vairak
Saeima ceturtdien pieņēma budžeta likumprojektu paketē virzītos grozījumus Dabas resursu nodokļa likumā, kas paredz no 2027. gada dabas resursu nodokļa likmi kūdrai palielināt piecas reizes – līdz 3,5 eiro par tonnu, bet neapstrādātai un ārpus Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas teritorijas komerciāliem nolūkiem realizētai koksnei noteiks DRN 75 eiro apmērā par kubikmetru.

Pētījums

https://www.medibam.lv/aicina-sabiedribu-iesaistities-petijumam-nepieciesamas-250-beigtas-zurkas-un-peles
Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūta BIOR pētnieki aicina sabiedrību iesaistīties pētījumā par grauzēju pārnēsātajām infekcijas slimībām.

Kāds pārsteigums!

https://inc-baltics.com/latvijai-budzeta-terini-par-slimibas-lapam-ir-piecas-reizes-lielaki-neka-lietuvai-un-par-90-miljoniem-lielaki-neka-igaunijai/
Latvija iedzīvotāju darbnespējas lapu apmaksai gadā tērē 350 miljonus eiro, kamēr Lietuva šim mērķim izlieto vien 70 miljonus eiro gadā, neskatoties uz to, ka Lietuvā ir par 40% vairāk iedzīvotāju, liecina LDDK apkopotā informācija.

Cits pārsteigums

https://www.diena.lv/raksts/uznemeja-diena/zinas/klimata-fronte-pagaidam--cina-bez-uzvaras-14345044
ANO konferencē valstīm neizdodas vienoties par fosilo resursu globālu samazināšanu.

Skaista dāvana

https://www.lvm.lv/jaunumi/7804-latvijas-valsts-mezu-arboretuma-varda-nosaukta-rododendru-skirne
Sveicot Latvijas valsts mežu arborētumu Kalsnavā 50. gadadienā, Latvijas Universitātes Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētava Babīte dāvājusi arborētumam īpašu dāvanu – skaistai rododendru šķirnei devusi arborētuma vārdu.

Arī pie mums

https://news.inbox.lv/14zkcjy-livanu-un-augsdaugavas-novados-atrod-kontrabandas-cigaresu-balonus?language=lv
Līvānu novada Rožupē meteoroloģisko balonu ar piestiprinātām kontrabandas cigaretēm konstatēja Valsts policija.

Dažādi

https://satori.lv/article/strategiskajos-planos-pietrukst-butiska-aspekta-vides
Tomēr tad sagaidu no zaļo politiskajiem pretiniekiem arī skaidru piedāvājumu tam, kā risināsim šajā tekstā ieskicētos un vēl daudzus citus uzdevumus. Ja šāda piedāvājuma nav, tad tas ir negodīgi no politiķu un neapdomīgi no viņu atbalstītāju puses. Mēs kaut ko noraidām, jo mums tas nepatīk, tomēr negribam domāt par noraidījuma sekām.

Aktuālais karikatūrās

https://www.lasi.lv/par-svarigo/karikatura/zime-gatis-sluka-sika.35251

https://www.lasi.lv/par-svarigo/karikatura/zime-gatis-sluka-tirdzinu-laiks.35093

https://www.diena.lv/raksts/diena-citi/karikaturista-skats/skanstes-apkalpojosais-personals-14345093

https://www.lasi.lv/par-svarigo/karikatura/zime-gatis-sluka-butiski-izdevigs-piedavajums.35141