Organizācijas GI-TOC publicētajā ziņojumā Frontiers of Plunder norādīts, ka Meksikas narkokartelis Sinaloa, konkrēti, tā grupējums Los Salgueiro, un to pretinieki – ar CJNG (Cartel de Jalisco Nueva Generacion) saistītā policistu kriminālā grupējuma La Línea pārstāvji realizē kokmateriālus no Sjerras Tarahumaras par 172 miljoniem ASV dolāru, izmantojot pamatiedzīvotāju meža platību koncesijas.
Narkokarteļi pārvalda situāciju lielā daļā Meksikas
Ar Sinaloa narkokarteli saistīti grupējumi Sjerra Tarahumara reģionā Meksikā pārvalda nelegālu kokmateriālu tirdzniecību, tās vērtība sasniedz 172 miljonus ASV dolāru gadā un tā ir līdzvērtīga visam Čihuahua štata legālajam koksnes tirdzniecības apjomam. To apstiprina Globālā iniciatīva pret starptautisko organizēto noziedzību (GI-TOC), kuras 2026. gada janvāra ziņojumā Frontiers of Plunder par galvenajiem nelegālā tirgus dalībniekiem minēta Sinaloa karteļa frakcija Los Salgueiro un ar CJNG karteli saistītā La Línea.
Nelegālā koksnes tirdzniecība Meksikā ir cieši saistīta ar ietekmīgākajiem noziedzīgajiem karteļiem, kuri pēdējos gados ir diversificējuši ienākumu avotus, papildus narkotiku tirdzniecībai pārņemot kontroli pār dabas resursiem. Tiek lēsts, ka aptuveni 70% no Meksikas iekšējā tirgū esošās koksnes ir nelegālas izcelsmes. Karteļi faktiski pārvalda lielas mežu platības Meksikā, daudzos reģionos to ietekme ir ļoti spēcīga, savukārt vietējās pašvaldības ir bezspēcīgas.
Biznesa shēma
Shēma ir šāda: sākumā Meksikas narkokarteļi pārņem varu t.s. comisariados – ievēlētajās komitejās, kas pārvalda indiāņu zemes. Pēc tam caur valsts mežsaimniecības centriem tiek izsniegtas viltotas mežizstrādes atļaujas. Narkokarteļi izmanto ar tiem saistītas kokzāģētavas, lai viltotu dokumentus un atmazgātu nelegālo koksni, padarot to par legālu produktu. Bruņotas grupas ar varu pārņem vietējo kopienu (ejidos) zemi, padzenot iedzīvotājus, tostarp raramuri un odami cilšu indiāņus.
Jāuzsver, ka Meksika ir viena no vides aktīvistiem bīstamākajām valstīm, piemēram, 2021. gadā vien tika nogalināti 54 vides aktīvisti, kas noziedzīgajiem grupējumiem mēģināja traucēt. Salīdzinājumam – vides aktīvistu sūdzības un histērija it kā par viņu interešu neievērošanu Eiropā šķiet absolūti nepamatota. Meksikā mežus bieži vien izcērt ne tikai koksnes ieguvei, bet, lai atbrīvotu vietu magoņu un marihuānas plantācijām vai nelegāliem lidlaukiem.
Optimisms ir pāragrs
Meksikas vides aizsardzības aģentūra PROFEPA no 2024. gada janvāra līdz 2026. gada februārim 28 valsts štatos sāka 176 izmeklēšanas par nelikumīgu mežizstrādi un konfiscēja vairāk nekā 11 000 kubikmetrus kokmateriālu, no kuriem, piemēram, kādā Čivavas mežizstrādes krautuvē vien tika konfiscēti vairāk nekā 500 kubikmetri baļķu. CONAFOR Meksikas valsts iestāde, kas ir atbildīga par valsts mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, aizsardzību un atjaunošanu, Čivavas biroja vadītājs GI-TOC izmeklētājiem norādīja, ka šajā štatā, kur koksnes ražošanas apjoms 3,3 miljardu Meksikas peso vērtībā gadā veido vienu trešdaļu no Meksikas kopējā apjoma, “nelegālā mežizstrāde noteikti pārsniedz legālo”.
GI-TOC izmeklētāji pierādīja, ka, piemēram, Los Salgueiro, izmantojot nelikumīgas mežizstrādes koncesijas tikai no viena Baborigames zemes īpašuma ieguva 3 miljonus peso. Nelegālā tirdzniecība Čihuahua štata valdībai izmaksā aptuveni 125 miljonus ASV dolāru gadā, Boikonas, Gvačoči, Gvadalupes un Ballezas pašvaldībās ir konstatēts vislielākais mežaudžu zudums.
PROFEPA vadītāja Mariana Boja Tamborrella, ziņojot par 2026. gada februāra policijas operācijas rezultātiem daudzos Meksikas štatos, kad tika slēgtas 25 nelegālās kokzāģētavas un konfiscēti kokmateriāli, norādīja: “nesodāmība tiem, kuri iznīcina meža ekosistēmas, ir beigusies”.
Šis paziņojums ir pārāk optimistisks, jo joprojām ļoti ietekmīgais Sinaloa kartelis, īpaši Los Salgueiro frakcija, un Huarez kartelis, kas izmanto bijušo policistu kriminālo bruņoto grupējumu La Línea, ir dominējošie “spēlētāji” Čivavas štatā, Savukārt CJNG grupējums joprojām kontrolē nelegālo mežizstrādi Halisko un Mičoakanas štatos.
Ietekme ir graujoša
Lai gan Meksika ir nozīmīga koksnes izstrādājumu eksportētāja, sasniedzot 4,6 miljardus USD 2024. gadā un lielākā daļa produkcijas nonāk regulētos tirgos, nelikumīgā biznesa dēļ valstī norisinās masveida atmežošana. Tikai 2023. gadā vien zaudēti 208 000 hektāru meža, kas grauj reģiona hidroloģisko sistēmu, izraisot sausumu un ūdens trūkumu un rada nopietnu ekoloģisko krīzi. Tiek iznīcinātas daudzu retu sugu dzīvotnes, piemēram, biezknābja papagailim Rhynchopsitta pachyrhyncha. Savukārt ekonomiskie zaudējumi ir milzīgi. Saskaņā ar ASV valdības aplēsēm nelegālās koksnes tirdzniecības vērtība Meksikā var sasniegt pat 978 miljonus dolāru gadā.
Valdības un starptautisko organizāciju rīcība
Meksikas valdība un starptautiskā kopiena ir pastiprinājušas pasākumus, lai ierobežotu karteļu ietekmi kokrūpniecībā, tomēr situācija joprojām ir kritiska budžeta samazinājumu un korupcijas dēļ.
Meksikas Vides ministrija kopā ar ANO Attīstības programmu UNDP 2025. gadā izstrādāja valsts mēroga rīcības plānu 2025.-2030. gadam, lai koordinētu cīņu pret nelegālo atmežošanu reģionālā un federālā līmenī.
Valstī notiek arī likumu stiprināšanas pasākumi. 2025. gada nogalē pieņēma jaunu “Likumu pret izspiešanu”, kas izspiešanu iekļauj noziegumu sarakstā, par kuriem piemēro obligātu pirmstiesas apcietinājumu, mēģinot ierobežot karteļu spējas kontrolēt vietējās kopienas.
Neraugoties uz solījumiem, 2026. gada budžetā vides institūcijām, gan Vides ministrijai, gan PROFEPA finansējums tika samazināts par aptuveni 3-4%, kas apgrūtina reālu uzraudzību Meksikas mežos.
Tieslietu ministrija aprīļa beigās Meksikas noziedzīgās organizācijas iekļāva ārvalstu teroristisko organizāciju sarakstā, paplašinot *Lacey Act piemērošanu jebkuram importētājam Amerikas Savienotajās Valstīs, kas iepircis kokmateriālus no narkokarteļu kontrolētām piegādes ķēdēm. Šī klasifikācija paplašina **Eiropas Savienības pienācīgas rūpības noteikumu pārbaudi, par kuru joprojām pastāv jautājumi par to piemērošanu kriminālām piegādes ķēdēm, kas darbojas ārpus oficiālajiem eksporta kanāliem. Saskaņā ar Meksikas valsts federālajiem datiem, vienpadsmit mēnešu laikā, piemēram, Čivavas štatā par nelegālu mežizstrādi tika veikti tikai 19 aresti un piespriesti divi notiesājoši spriedumi. GI-TOC izmeklētāji norāda, ka šāds izpildes rādītājs nekādi nav ietekmējis nelikumīgās koksnes tirdzniecības apjomus.
* ASV Lacey Act: ASV Tieslietu departaments 2025. gadā noteica papildu sankcijas pret Meksikas noziedzīgajām organizācijām, klasificējot tās kā teroristiskas. Tas nozīmē, ka ASV importētājiem draud kriminālatbildība, ja to piegādes ķēdē tiek konstatēta karteļu kontrolēta koksne. ASV, Meksika un Kanāda sadarbojas, USMCA līguma ietvaros, lai uzlabotu koksnes identifikācijas metodes, piemēram, DNS analīzes, lai robežkontroles laikā varētu ātri noteikt, vai koksne nāk no aizsargājamām teritorijām
** Kopš 2025. gada beigām stājās spēkā arī jaunā ES Atmežošanas regula (EUDR) uz kuru tiek liktas lielas cerības, neraugoties uz jau tagad identificētajām problēmām tās ieviešanā. Meksika ir klasificēta kā standarta riska valsts, kas nozīmē, ka uzņēmumiem, kas importē koksni no Meksikas uz ES, obligāti jāuzrāda precīzi ģeogrāfiskie dati, apliecinot, ka koksne nav iegūta pēc 2020. gada atmežotās platībās.