Bavārija oficiāli atsakās no mērķa sasniegt klimatneitralitāti līdz 2040. gadam, kā iemeslus minot enerģētikas krīzi, ko izraisījis Krievijas iebrukums Ukrainā, un Vācijas atteikšanos no kodolenerģijas; tie ir faktori, kas, pēc valdības teiktā, “padarījuši šo mērķi neīstenojamu,” ziņo laikraksts Süddeutsche Zeitung. Par politikas maiņu vienojās federālās zemes koalīcijas valdība, kurai Bavārijas parlamentā ir pārliecinošs vairākums, kālab nepieciešamais apstiprinājums ir vien formalitāte.
Bavārija turpmāk saskaņos savu rīcību ar vācu federālās valdības 2025. gada klimatneitralitātes mērķi. Bavārijas vides ministrs Torstens Glaubers, reģionālās konservatīvās partijas “Brīvie vēlētāji” biedrs, aprakstīja pārskatīto mērķi kā “īstenojamāku” un “godīgāku”.
Bavārijas premjerministrs Markuss Zēders, kurš, savukārt, ir konservatīvās Kristīgi sociālās savienības (CSU) kanclera Frīdriha Merca sadarbības partijas biedrs, apņēmās sasniegt 2040. gada mērķi pirms pieciem gadiem. Tas bija 2021. gada jūlijā pēc postošajiem plūdiem Bavārijā, kuru laikā tika iznīcināti ciemati un Ahras ielejā gāja bojā vairāk nekā 100 cilvēki. Tolaik viņš teica, ka pasaule atrodas uz “epohālu pārmaiņu sliekšņa”.
Opozīcijas deputāti lēmuma maiņu steidzās kritizēt. Zaļo partijas Bavārijas parlamentārās grupas līdere Katarīna Šulca paziņoja, ka Bavārija “nav sasniegusi absolūti neko” cīņā pret emisiju intensīvām nozarēm kā transports un apkure. Sociāldemokrātu vides politiķis Harijs Šoienštūls norādīja, ka šogad Bavārijas federālajā zemē uzstādītas tikai trīs jaunas vēja turbīnas, kas liecina par valdības klimata politikas neveiksmi un mazspēju. Rēgensburgas Universitātes klimata eksperts Mihaels Šterners Süddeutsche Zeitung norādīja, ka politikas veidotājiem būtu jāpaātrina atjaunojamās enerģijas ieviešana, reaģējot uz Krievijas “fosilā kurināmā karu” un konfliktiem Tuvajos Austrumos.
Neskatoties uz savas koalīcijas lēmumu mērķi atcelt, Bavārijas vides ministrs Torstens Glaubers brīdināja, ka bezdarbība klimata pārmaiņu jautājumā galu galā izrādīsies dārgāka nekā emisiju samazināšana tagad, ņemot vērā pieaugošos postījumus un pielāgošanās izdevumus saistībā ar ekstremāliem laika apstākļiem.
Bavārija jau 2025. gada novembrī norādīja uz nodomu atlikt klimata mērķa sasniegšanu. Vācijas valsts pārvaldes sistēmā federālajām zemēm ir ierobežotas pilnvaras klimata un enerģētikas likumdošanas jomā, tomēr tās var, piemēram, ieviest tiesību aktus, kas precizē vai pastiprina energoefektivitātes noteikumus, vai noteikt stingrākus mērķus. Hamburgas (viena no Vācijas 16 federālajām zemēm un tās otrā lielākā pilsēta) vēlētāji oktobrī apstiprināja referendumu, kas paredz, ka pilsētai jāpanāk klimatneitralitāte līdz 2040. gadam. Tas ir piecus gadus ātrāk nekā paredzēts Vācijas federālā klimata mērķa sasniegšanas termiņā.