“Svalbārā situācija ir tik slikta, ka mēs nevaram veikt savu darbu”, norāda pētnieki. Tas ir nelabvēlīgi gan klimata, gan pētniecības jomā. Pavasaris šajā reģionā ir pienācis agrāk nekā jebkad iepriekš. “Svalbārā situācija ir tik slikta, ka mēs nevaram strādāt,” pētnieks Eiriks Malness stāsta Science Norway. Pētnieki šī gada pavasari raksturo kā vienu no neparedzamākajiem un grūtākajiem, kādu viņi jebkad ir piedzīvojuši.

“Šī gada pavasaris ir pienācis pārlieku agri,” uzsver E. Malness nopētniecības institūtā NORCE. Rezultātā trīs starptautiskās pētnieku komandas lauka pētījumu darbos saskārušās ar nopietniem šķēršļiem.

Pētnieki no Polijas vispār nav spējuši piekļūt Svalbāras pētījumu vietām, savukārt zinātnieki no Norvēģijas un Itālijas joprojām saskaras ar sniega segas trūkumu objektos, strauju sniega kušanu un nestabiliem laika apstākļiem.

“Longjērbīenas apvidū termometri rādīja +4 °C, kamēr aprīļa norma ir ap -15 °C. Tā vietā, lai būtu 30 centimetru bieza sniega sega, mūsu objektos zeme jau tagad ir bez sniega,” norādīja poļu zinātnieks Bartolomejs Luks.

Sniegs ir izkusis

Pētnieku komandas atrodas Norvēģijas Svalbārā, lai novērotu klimata pārmaiņu ietekmi. Šeit, Arktikā, pārmaiņas notiek ātrāk nekā citur, piemēram, sasilšana var noritēt piecas līdz septiņas reizes ātrāk nekā vidēji pasaulē. Viens no veidiem, kā to uzraudzīt, ir sniega novērošana. Pētnieki veic fiziskos mērījumus uz zemes un salīdzina tos ar satelītu novērojumiem. Veicot darbus, zinātnieki pārvietojas ar sniega motocikliem. Šobrīd Adventdalenā, netālu no Longjērbīenas, situācija ar sniega segu ir kļuvusi dramatiska, jo ielejā gandrīz pilnībā nav sniega. Jau pēc dažām dienām pētniekiem nācās pārtraukt darbu un Svalbāras Universitātes centrs UNIS līdz turpmākajam paziņojumam ir pārtraucis jebkādu satiksmi ar sniega motocikliem.

Poļu komanda nevarēja sasniegt Hornsundu

Līdzīga situācija skāra pētniekus no Polijas. Viņi bija plānojuši aprīlī veikt lauka darbus teritorijā ap poļu pētniecības staciju Hornsundā. Cita starpā viņiem bija jāizmēra ūdens saturs sniegā Fūglebekkenas pētījumu vietā un jāveic jauns izotopu eksperiments Vērenskioldbrēnas ledājā.

Zinātnieku mērķis bija izprast, kā sniegs iztvaiko siltākos apstākļos. Agrā pavasara iestāšanās šogad viņu plānus izjauca. Blīvs jūras ledus bloķēja fjordu pie Hornsunda, neļaujot pētniecības kuģim piestāt un nogādāt krastā personālu un aprīkojumu. Tajā pašā laikā Špicbergenas rietumu krastā, kur atrodas Vērenskioldbrēnas ledājs, neparasti agri un intensīvi kusa sniegs. Pirmo reizi vairāku desmitu gadu laikā klimata zinātniekiem no Polijas vispār neizdevās veikt lauka pētījumus šajā apgabalā.

Nākotnē polārie pētījumi, iespējams, būs jāveic no gaisa

Eiriks Malness uzskata, ka šī gada situācija liecina par polāro pētījumu nonākšanu krustcelēs: “Mums, visticamāk, darbs būs jāsāk gada sākumā, lai gan tas rada lielas grūtības saistībā ar polāro nakti, un plānošana kļūs sarežģītāka.” Viņš uzsver, ka satelītu novērojumi tagad, kad tradicionālās sniega motociklu ekspedīcijas aprīlī kļūst daudz riskantākas un neparedzamākas, kļūst arvien svarīgāki. Zinātnieks atzīst, ka lauka pētījumi joprojām ir būtiski, lai pārbaudītu vai satelītu dati ir precīzi. “Mēs to darām jau daudzus gadus,” viņš uzsver. “Tagad jautājums ir, vai šo darbu tādā pašā veidā varēs turpināt nākotnē.”