Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (EESK) atzinumā C/2025/2012, kas izstrādāts pēc Polijas pieprasījuma, uzsvērta nepieciešamība modernizēt ES kohēzijas politiku pēc 2027. gada, pielāgojot to jaunajiem ģeopolitiskajiem sarežģījumiem un reģionālajām atšķirībām. Izpētē secināts, ka nākotnes politikai jābūt elastīgākai, mazinot birokrātiju un stiprinot vietējo pašvaldību iesaisti, lai nodrošinātu taisnīgu zaļo un digitālo pāreju. Ieteikts ieviest teritoriāli specifiskas pieejas un koncentrēties uz administratīvo spēju stiprināšanu, ne tikai infrastruktūras projektu finansēšanu. Kā ar šo ieteikumu īstenošanu veicas 2026. gadā, redzam paši “uz vietām”...

Vai princips “viss elektriskais” ir svarīgāks par atvērtību tehnoloģijām?

Eiropas Savienības (ES) klimata aizsardzības pamatideja – ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (ES ETS) – ir gan vienkārša, gan iedarbīga. Rūpniecības un nu arī būvniecības un transporta nozarēs tiesības piesārņot tiek noteiktas kvantitatīvi un pakāpeniski samazinātas, izmantojot ETS sertifikātus, kas sniedz garantijas Parīzes klimata mērķrādītāju sasniegšanai. Pārējo nodrošina tirgus, paaugstinot fosilo resursu cenas. Pienācīgi funkcionējoša ETS var dot iespēju vienkāršot ziņojumus saskaņā ar Direktīvu par korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanu (CSRD), ES Taksonomijas regulu un saistītajiem vides noteikumiem, piemēram, ES Ēku direktīvu.

ASV Inflācijas samazināšanas akts (IRA) papildus elektromobilitātei attiecas arī uz sadegšanas efektivitāti, turpretī ES tiesību akti balstās uz iekšdedzes dzinēju aizliegumu bez skaidra aprites cikla un ietekmes novērtējuma. ES noteiktais pienākums renovēt ēkas ir paredzēts, lai mudinātu mājokļu īpašniekus veikt ieguldījumus, nevis ļautu nebirokrātiski īstenot emisiju tirdzniecības klimata aizsardzības garantijas, palielinot fosilo resursu cenu. Vēl viens piemērs ir jautājums par ūdeņradi. ES definē ūdeņradi kā klimatam labvēlīgu tikai tad, ja tas tiek ražots, izmantojot vēju vai sauli, tā vietā, lai iekļautu arī CO₂ nesaturošu un rentablu ūdeņradi, ko iegūst no dabasgāzes un kodolenerģijas: princips “viss elektriskais” ir svarīgāks par atvērtību tehnoloģijām.

Tā rodas kaitnieciska birokrātija un tiek slāpēta tirgus ekonomika un inovācijas.

Zaļā kursa birokrātiskā puse ir bloķējusi ne tikai vidēja lieluma uzņēmumu kreditēšanu, tā rada arī uzņēmumu un darbinieku neapmierinātību un augstas izmaksas patērētājiem, kuri patiesībā vēlas enerģētikas sistēmas pārveidi un vides aizsardzību.

Arī novērtējums par to, kā Komisija īstenojusi 2019. gada brīvprātīgo apņemšanos ievērot principu “viens pieņemts – viens atcelts”, liecina, ka ES likumdošanas process ir pārslogots. Eiropas Parlaments, kas parasti pastiprina tiesību aktu stingrību, sūdzējās par šā principa neievērošanu, uz to norādīts arī Mario Draghi ziņojumā, kurā aprēķināta attiecība 2,5 pret 1.

Tiesību aktu “ražošana” Eiropas gaumē

Tieši Eiropas birokrātija un pārspīlētais regulējums ir izvirzīts kā centrālais jautājums Eiropas Inženiernozaru asociācijas ORGALIM padomes 2024. gada 30. oktobrī pieņemtajā Helsinku deklarācijā. Tajā pievērsta uzmanība faktam, ka laika posmā no 2019. līdz 2024. gadam ASV federālā līmenī ir pieņēmusi 3500 tiesību aktu, kamēr Eiropas Savienība šai laika posmā ir pieņēmusi 13000 tiesību aktus, proti, gandrīz četras reizes vairāk. 

Būtu jāapšauba arī neskaidrais un sarežģītais pienākumu sadalījums Eiropas Komisijā (piemēram, piegādes ķēdes jautājumi tieslietu komisāra atbildības jomā). Ir obligāti jāizveido efektīva organizatoriskā struktūra, lai sniegtu skaidru pārskatu par visiem spēkā esošajiem tiesību aktiem, kā arī to mijiedarbību, pārklāšanos un iespējamām pretrunām, nodrošinot konsekvenci.

Pēdējos gados Komisija ir daudz darījusi, lai samazinātu administratīvo slogu, bet…

...šīs iniciatīvas pilnībā nenodrošināja konsekventu administratīvā sloga samazināšanu, ir vajadzīga vērienīgāka programma. Turklāt tīri kvantitatīvās perspektīvas nākamajam periodam nesola nekādus uzlabojumus. Komisijas dokumentu reģistrā pašlaik ir 470 vēl nepieņemti tiesību akti, 413 īstenošanas akti un 57 deleģētie akti. Tā kā reģistrā ir iekļauti tikai patlaban plānotie tiesību akti, to skaits nākotnē būtiski palielināsies. Ir jaunas likumdošanas iniciatīvas, politikas pamatnostādnēs 2024.-2029. gada likumdošanas ciklam ir norādīti 160 projekti.

Mario Draghi aicināja ES iestādes politikas veidošanā piemērot “pašierobežošanās” principu, gan labāk atlasot turpmākās iniciatīvas, gan racionalizējot spēkā esošo acquis. Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja uzskata, ka jautājums par “pašierobežošanos” būtu jārisina arī dalībvalstīm attiecībā uz pārmērīgu reglamentēšanu.

Ekonomikas un produktivitātes, īstenošanas un vienkāršošanas komisāra portfelis būtu jāpaplašina, iekļaujot īpašu uzmanību mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), lai nodrošinātu, ka visas dažādās ES tiesību aktos paredzētās prasības mazajiem un vidējiem uzņēmumiem tiek konsekventi pārvaldītas. Vienam no priekšsēdētājas izpildvietniekiem vajadzētu būt stingrām pilnvarām attiecībā uz tiesību aktu īstenošanu un vienkāršošanu, kā paziņoja Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena savās politiskajās pamatnostādnēs, kas tika iesniegtas pirms viņas ievēlēšanas Eiropas Parlamentā. Sasaukuma perioda sākumā EK būtu jāapzina tiesību aktu pārklāšanās, izmantojot visaptverošu procedūru (kā ierosināts E. Lettas ziņojumā), jo īpaši jāievieš atvieglojumi mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, darba ņēmējiem un valsts pārvaldes iestādēm.

Atvieglojumu paketē minētais birokrātijas samazinājums par 25% ir minimālais rādītājs. Gaidāmajā Direktīvā par korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanu vien ir iekļautas aptuveni 1 200 ziņošanas prasības. Ļoti svarīgi ir informēt par ziņošanas prasībām vienkāršā valodā, nodrošinot vienota kontaktpunkta pakalpojumu visās 27 dalībvalstīs. Saskaņā ar pārredzamības principu šādā pārskatā varētu iekļaut arī soda noteikumus, kas ietekmē kolektīvās prasības civiltiesībās, administratīvajās tiesībās un krimināltiesībās, kā arī ietekmes novērtējumu attiecībā uz tiesu iestāžu un administratīvo iestāžu personālu un izmaksām. EESK iesaka labāk izmantot digitālos instrumentus un mākslīgā intelekta un mašīnmācīšanās rīkus, lai izveidotu viegli lietojamu vienotu ziņošanas rīku, kas MVU, uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu un citiem uzņēmumiem varētu sniegt informāciju par visiem ar ES saistītiem ziņošanas pienākumiem, termiņiem un sankcijām.

Eiropas Komisijai varētu būt vajadzīga leģislatīvo priekšlikumu izstrādes procesa iekšējā reforma

Būtiski jāstiprina un jāpadara neatkarīgāka Regulējuma kontroles padome. Katra likuma sagatavošanas procesa sākumā tai būtu jāveic saskaņotības un subsidiaritātes pārbaude un tai būtu jāpiešķir atbilstīgas pārskatīšanas un konsultēšanās tiesības attiecībā uz jauniem tiesību aktiem, ja tie apdraud konkurētspēju. Regulējuma kontroles padomes stiprināšana jāiekļauj gaidāmajā iestāžu nolīgumā. Vajadzētu būtiski samazināt deleģēto aktu skaitu un padarīt tos pārredzamākus. Eiropas Parlaments un ieinteresētās personas būtu jāiesaista efektīvā procedūrā.

Eiropas Parlamentam būtu jāizstrādā paātrināta procedūra iespēju, ietekmes un riska novērtējumiem un aprites cikla analīzēm, ko veic politikas departaments, ja tiek veikti grozījumi, kas būtiski mainītu Komisijas pieņemtos priekšlikumus. Reģionu komitejai daudz vairāk jāizmanto subsidiaritātes aizstāvja statuss un jau tiesību akta tapšanas sākumā jāpievēršas jautājumam par Eiropas līmeņa kompetenci, lai nepieļautu finansiālu slogu Eiropas reģioniem.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja iesaka visu šo prasību īstenošanai pieņemt saistošu tiesību aktu par birokrātijas mazināšanu, veikt politikas ex post izvērtēšanu un izvirzīt uzdevumus birokrātijas mazināšanai.

Jau pagājis vairāk nekā gads, jo ieteikumi tika publicēti Briselē, 2025. gada 26. februārī