Kad prognozes sabrūk. Krievijas koksnes eksports uz Ķīnu - Zeme un valsts

Kad prognozes sabrūk. Krievijas koksnes eksports uz Ķīnu

Krievijas un Ķīnas kokmateriālu tirdzniecības prognozēm varam konstatēt krasu nesakritību ar realitāti. Ekonomisti 2020. gadā prognozēja milzīgu tirdzniecības apjoma kāpumu, realitātē saistībā ar Krievijas ieviestajiem eksporta aizliegumiem neapstrādātiem baļķiem, karu Ukrainā un sekojošajām Rietumvalstu sankcijām apjomi ir sarukuši. Krievijas kokmateriāli – īpaši bērza saplāksnis – caur Ķīnu un citām trešajām valstīm tiek nelegāli “atmazgāti” ar viltotiem izcelsmes sertifikātiem, lai apietu Eiropas Savienības sankcijas.

“Septiņreiz nenomērīja”

Trīs ķīniešu ekonomisti prognozēja, ka 2025. gadā Ķīnā ieplūdīs 95 miljoni kubikmetru Krievijas zāģmateriālu, Ķīnas muita kopumā reģistrējusi tikai 12,4 miljonus kubikmetru.

Tika prognozēts, ka Krievijas zāģmateriālu imports Ķīnā līdz 2025. gadam sasniegs līdz pat 95 miljoniem kubikmetru gadā, kas būtu septiņkārtīgs pieaugums salīdzinājumā ar 2016. gadu. Šis modelis tika publicēts 19 mēnešus pirms Maskava aizliedza zāģbaļķu eksportu, un 20 mēnešus pirms iebrukuma Ukrainā. Prognozes autori Jongži Čangs, Bindžji Liu un Miņhoņs Gao ir ekonomisti no Ziemeļķīnas Aeronautikas inženierijas institūta, Ķīnas Renmina universitātes un Tjaņdziņas Čengdzjanas universitātes, kuru Grey-Markov modelis tika publicēts žurnālā International Journal of Sustainable Development and Planning jau 2020. gada jūnijā.

Saskaņā ar China Timber Net datiem, Ķīnas Galvenā muitas pārvalde 2025. gadā reģistrēja tikai 12,4 miljonus kubikmetru visa veida kokmateriālu no Krievijas, kas ir par 8,9% mazāk nekā iepriekš un kopumā 2,55 miljardus ASV dolāru vērts. No šī apjoma 10,15 miljoni kubikmetru bija skujkoki. Salīdzinājumam – pētījuma bāzes gadā (2016) tikai zāģmateriālu apjoms vien bija 13,4 miljoni kubikmetru, tika prognozēts, ka to vērtība pieaugs no 3,3 miljardiem ASV dolāru 2017. gadā līdz 5,05 miljardiem līdz 2025. gadam.

Ķīniešu zinātnieki prognozēja, ka Krievijas apaļkoksnes sūtījumi samazināsies no 12,8 miljoniem kubikmetru 2016. gadā līdz 6,8 miljoniem 2025. gadā, skaidrojot to ar eksporta tarifiem, kurus Maskava noteica 10% apmērā 2007. gadā un ik gadu paaugstināja. ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO) ziņoja, ka 2003. gadā Krievija nodrošināja 60% no Ķīnas baļķu importa, galvenokārt lapegli un Mongolijas priedi.

Krievija pilnībā aizliedza neapstrādātas skujkoksnes un vērtīgu lapu koku eksportu no 2022. gada 1. janvāra. Līdz 2025. gadam Ķīnas muita secināja, ka Krievija nodrošina 16,5% no Ķīnas importētajiem 7,5 miljoniem kubikmetru lapu koku baļķu, turklāt Latvija bija viena no divām galvenajām bērza baļķu piegādātājām, un 285 560 kubikmetru gatavā saplākšņa, kas veidoja 88,6% no Ķīnas iepirktā gludā saplākšņa.

“Asiņainais bērzs”

Valdību pārstāvji tika aicināti piesaistīt investīcijas kokapstrādes parkos robežostās – Heihē, Suifenhē, Manžouli un Erenhotā, prioritāti piešķirot koksnes dziļās apstrādes rūpnīcām. Tika īpaši uzsvērts, lai katrai importēto kokmateriālu partijai būtu izcelsmes sertifikāts, ko nedrīkst apstiprināt pārstrādei vai reeksportam pirms oficiālas importēšanas. Eksportētāja juridiskajai sertifikācijai bija jābūt ilgtspējīgas tirdzniecības priekšnoteikumam.

Organizācijas Earthsight veiktā izmeklēšana ar zīmīgu nosaukumu – “Asiņainais bērzs” – atklāja, kā Eiropas Savienībā, kopš sankciju stāšanās spēkā 2022. gada jūlijā, caur trešajām valstīm ir ievests Krievijas un Baltkrievijas bērza saplāksnis vairāk nekā 1,5 miljardu eiro vērtībā, vidēji 20 konteineru kravas dienā. Papildu 273 miljoni eiro laika posmā no 2024. gada novembra līdz 2025. gada aprīlim tika pārvietoti caur Ķīnu, Kazahstānu, Turciju un Gruziju, izmantojot krāpnieciski izdotus izcelsmes sertifikātus.

“Tiek lēsts, ka teju viena piektā daļa visa Eiropā šobrīd pārdošanā esošā bērza saplākšņa ir nelegāli, t.s. asiņainie kokmateriāli,” 2025. gada janvārī paziņoja Earthsight kokmateriālu un sankciju nodaļas parstāvji. Septiņi no desmit lielākajiem Krievijas bērza saplākšņa eksportētājiem joprojām apgādā Eiropu, divi no tiem bija saistīti ar oligarhiem, kuri ir cieši saistīti ar Kremli.

Earthsight brīdināja Briseli, ka Eiropas Savienības Atmežošanas regula (EUDR), ieviešot “beznosacījuma zema riska” valstu kategoriju, varētu atvieglot nelegālu naudas un preču atmazgāšanu, savukārt sankciju izpildes amatpersonas norādījušas, ka situāciju uzlabotu sankciju paplašināšana.

Aplēses un realitāte

Jau 2024. gada augustā žurnālam Forest Policy and Economics pētnieki modelēja Pasaules meža produktu tirgu ar un bez kara faktora, secinot, ka rūpnieciskās apaļkoksnes un gatavo kokmateriālu cenas īstermiņā pieaugtu par aptuveni 3%, pieņemot, ka iebrukums noslēgtos 2025. gadā. Tiek prognozēts, ka Krievijas koksnes paneļu un papīra tirgi nākamo 30 gadu laikā tā arī pilnībā neatgūsies, to vietu jau ir ieņēmušas citas valstis.

“Krievija ir viena no vadošajām meža produktu ražotājām pasaulē, tāpēc sankcijām pret to ir milzīga ietekme,” norādīja ASV Ziemeļkarolīnas štata universitātes eksperti. Ķīna un citi Āzijas ražotāji kāpinās izlaides apjomus, kamēr vien saglabāsies augstas cenas.

Rūpnīcas visā Ķīnā 2026. gada pirmajā pusgadā iepirka 10,66 miljonus kubikmetru importētu kokmateriālu, kas ir par 12% mazāk nekā gadu iepriekš; lielāko kritumu – 20,2% – piedzīvoja tieši skujkoku materiāli. Tajā pašā periodā Krievijas zāģmateriālu sūtījumi uz Ķīnu saruka par 21,8% – līdz 4,46 miljoniem kubikmetru.

Finiera brīnumainās pārvērtības

Krievijas uzņēmums Segezha Group, kas 77% savu zāģmateriālu pārdod tieši Ķīnai, ziņoja par 88 miljardu rubļu zaudējumiem 2025. gadā, jo tā pārdošanas apjomi Ķīnā saruka par 9% – līdz 2,1 miljonam kubikmetru. Kokapstrādes parki pie robežām, kurus savā darbā pieminēja zinātnieki, tagad pārvērš Krievijas finieri par “Ķīnas produktu”, pircēji citos kontinentos to saņem jau kā Ķīnas izcelsmes preci.

Zinātnieki Čangs, Liu un Gao savā zāģmateriālu tirdzniecības prognozē kļūdījās “tikai” par 80 miljoniem kubikmetru. Zinātnieki gan pareizi identificēja vienīgo kontroles mehānismu, kas būtu padarījis pierobežas staciju kokmateriālu ražotnes izsekojamas. Ironiskā kārtā izcelsmes sertifikāts, kuru pieprasīja jau 2020. gadā, tagad ir kļuvis par “vienkāršu papīra gabalu”, kura fonā tiek īstenota nelegāla kokmateriālu “atmazgāšana”...

Pievienot komentāru