Direktīvu un regulu ietekme uz mežizstrādes izmaksām ir atkarīga no politikas īstenošanas apjoma. Lielas ietekmes scenārijā mežizstrādes izmaksas varētu palielināties pat par 18% salīdzinājumā ar pašreizējo līmeni.
Eiropas Savienības ietekme uz valstu meža politiku pieaug un Eiropas Komisijas ierosināto ar mežu saistīto politiku īstenošana ietekmēs mežsaimniecības praksi Eiropā. Piemēram, Dabas atjaunošanas likumā ir noteikti konkrēti mērķi meža ekosistēmu atjaunošanai un saglabāšanai, Atmežošanas regulā ir prasība rūpīgi sekot līdzi koksnes izcelsmei, atjauninātajā Atjaunojamās enerģijas direktīvā RED III ir noteikti jauni kritēriji ilgtspējīgam meža biomasas iepirkumam.
Scenāriju pieeja
Līdz šim nav veikts neviens pētījums, kurā būtu aplūkota politikas ietekme no ekonomiskā un mežsaimnieciskās darbības viedokļa. Šajā pētījumā vispirms tika veikta strukturālo sistēmu analīze, lai atklātu attiecīgos mainīgos lielumus un to darbību, kas saistīta ar apaļkoku ieguvi un darbības vidi, pēc tam tika izmantota scenāriju pieeja, lai atspoguļotu potenciālos ES ar mežiem saistītās politikas īstenošanas līmeņus. Visbeidzot, izmantojot dažādus scenārijus,– zemas, vidējas un augstas ietekmes, un sistēmu analīzi, tika kvantitatīvi noteikta dažādu politikas īstenošanas līmeņu ietekme uz mežizstrādes izmaksām, kas izteiktas eiro izteiksmē uz kubikmetru.
Rezultāti liecina, ka, izmantojot mazas un mērenas ietekmes scenārijus, mežizstrādes izmaksas trīs dažādos Somijas reģionos palielinātos par mazāk nekā 10% salīdzinājumā ar pašreizējo līmeni. Šādu pieaugumu – mazāk nekā 10% – varētu pieļaut dažu gadu laikā, bet pēkšņs pieaugums, visticamāk, radītu problēmas uzņēmumu darbības uzlabošanai. Lielas ietekmes scenārija gadījumā mežizstrādes izmaksas atkarībā no reģiona palielinātos par 15-18%. Šāds pieaugums, aptuveni par sesto daļu, atbilst nopietnām pārmaiņām koksnes ieguvē un darbības vidē.
Eiropas Savienībā nav kopējas, visaptverošas un ar likumu noteiktas meža politikas
Meža politika ir dalībvalstu kompetencē, tomēr Eiropā ir mežu stratēģija, un, kas vēl svarīgāk, mežu nozari ietekmē vairāku ES nozaru politikas, piemēram, klimata, enerģētikas, vides un lauksaimniecības politika, kas ir ES pārnacionālajā kompetencē. Vēsturiski Eiropas mežu politiku var iedalīt trīs periodos: rašanās – 1958.-1960. gadi, paplašināšanās – no 1970. līdz 90. gadu beigām un stabilizācija – no 1990. gadu beigām līdz šim brīdim. Var apgalvot, ka mūsdienās ir vērojams otrais ekspansijas posms
Pašreizējā Eiropas Zaļajā darījumā un ar to saistītajos dokumentos meža saglabāšana, meža atjaunošana un apmežošana ir izvirzītas prioritātes, proti, veidi, kā vienlaikus risināt divas globālas krīzes: klimata pārmaiņas un bioloģiskās daudzveidības samazināšanos. Mežu kā oglekļa piesaistītāju ieguldījums klimata pārmaiņu mazināšanā jau uzsvērts Klimata un enerģētikas satvarā 2030. gadam. Turklāt normatīvais regulējums, lai aprēķinātu mežu nozīmi klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanā, kā arī valsts mežu references līmeņi un juridiski saistoši mērķi zemes izmantošanas sektorā tika noteikti ES Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (ZIZIMM) regulā.
Visai nesen Eiropas Klimata likumā un EK tiesību aktu paketes “Fit for 55” priekšlikumos, piemēram, ZIZIMM regulas pārskatīšanā, vēl vairāk uzsvērta nepieciešamība veicināt oglekļa piesaisti mežos un saglabāt un palielināt oglekļa krājumus tajos.
Zaļajā darījumā un tā pamatdokumentā – ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģijā 2030. gadam – bioloģiskās daudzveidības mērķi ir cieši saistīti ar ES klimata mērķiem. Daudzos ar mežiem saistītajos politikas priekšlikumos, ko Komisija publicējusi laikposmā no 2020. līdz 2023. gadam, ir izteikti pārstāvēti Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas mērķi, piemēram, novērst negatīvu ietekmi uz bioloģisko daudzveidību, augsni, mežu veselību un produktivitāti. Ir acīmredzama pāreja no brīvprātīgiem pasākumiem uz juridiski saistošu regulējumu.
Jaunās ES mežu stratēģijas mērķis ir stiprināt mežu saglabāšanu saskaņā ar bioloģiskās daudzveidības stratēģijas mērķiem, vienlaikus veicinot ilgtspējīgu mežsaimniecību Eiropas Savienībā. Līdztekus kaskādes un aprites ekonomikas principu veicināšanai un dabai tuvākas meža apsaimniekošanas koncepcijas un ar to saistītās sertifikācijas sistēmas ieviešanai Meža stratēģija tiecas izveidot jaunu Eiropas ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas definīciju
Priekšlikumi par esošo tiesību aktu pārskatīšanu
Lai īstenotu stratēģijas, kurās izvirzīti šie mērķi, Komisija ir publicējusi vairākus priekšlikumus esošo tiesību aktu pārskatīšanai un jaunu tiesību aktu ieviešanai, kas ietekmēs mežsaimniecību. Pirmkārt, priekšlikumā Dabas atjaunošanas likumam ir noteikti mērķi Biotopu direktīvā uzskaitīto ekosistēmu atjaunošanai, mirušās koksnes apjomam, nepārtraukta vainagu klāja mežsaimniecības apjomam, mežu savienojamībai, kopējam meža putnu indeksam un organiskā oglekļa daudzumam mežos. Otrkārt, ar Atjaunojamās enerģijas direktīvas RED III pārskatīšanu tiek pastiprināti meža biomasas ilgtspējas kritēriji, piemēram, ierobežojot mežizstrādi jutīgās augsnēs un atmirušās koksnes ieguvi, kā arī ierobežojot izcirtumu apjomu.
Papildus laika patēriņa, kas nepieciešams faktiskajām mežizstrādes darbībām, pieaugumam, šīs prasības var palielināt mežizstrādes izmaksas, jo nepieciešams detalizētāk plānot mežizstrādes vietas, uzraudzīt darbības un veikt ar prasībām saistīto administratīvo darbu. Visbeidzot, ES Atmežošanas regulā ir noteikti mērķi vairākos jautājumos, piemēram, mežizstrādes darbību izsekošana, t.i., ģeolokācijas ziņošana, pieprasot precīzas konkrētās darbības koordinātas, saistot vietu un nocirsto neapstrādāto koksni ar galaproduktiem, kas izgatavoti no šīs koksnes.