Par gaidāmajiem pasākumiem
### 21. oktobrī Latvijas Meža programmas seminārs Alojā
https://www.lmsp.lv/lmsp-latvijas-meza-programmas-seminars-aloja-21-oktobri
https://www.lmsp.lv/lmsp-latvijas-meza-programmas-seminars-aloja-21-oktobri
### Turpinās balsojums par Eiropas Gada koku Latvijā
Aicinām un atgādinām par iespēju izvēlēties koku ar košāko stāstu, nobalsot un pamudināt piedalīties radus, draugus, kolēģus!
### 20. oktobrī Jelgavas pilī, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (līdz šim LLU) aulā paredzēta ikgadējā meža nozares iekšējā konference. Sākums pl. 10, būs ziņojumi par meža nozares darbību kara apstākļos (Ukrainas pārstāvis), aktualitātēm starptautiskajos tirgos, enerģētikas jautājumu iztirzājums un citas nozarei aktuālas tēmas.
Konference ir Meža nozares uzņēmumu un organizāciju iekšējs pasākums, kurā ierobežotā daudzumā piedalīsies arī valsts pārvaldes pārstāvji un “nozares draugi”.
### No 20. līdz 22. oktobrim Daugavpilī 11. starptautiskā bioloģiskās daudzveidības pētījumu konference (ICBR 2022).
### 28. oktobrī Meža fakultātes salidojums
### LMSP 7. Starptautiskā konference “Zemes izmantošanas nozaru ilgtspēja – Eiropas vides politikas prasību un ģeopolitiskās realitātes apstākļos” 3. novembrī Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LLU) Meža fakultātē
Par konkursu mežizstrādātājiem
Līdz 24. oktobrim a/s “Latvijas valsts meži” (LVM) aicina mežizstrādes pakalpojumu sniedzējus piedalīties konkursā “Apaļo kokmateriālu ražošanas pakalpojumi 2023.-2027. gadā.” Atklātā konkursa iepirkuma priekšmets ietver kokmateriālu sagatavošanu un pievešanu apjomu krājas kopšanas cirtē 804 000 m3 gadā un atjaunošanas cirtē 1 995 000 m3 gadā.
Par nozares un saistītiem jautājumiem
Par Latvijas Meža nozares arodbiedrības 9. kongresu.
Latvijas Nacionālā kūdras biedrība (LNKB), kura apvieno vadošos zinātniekus no dažādām Latvijas zinātniskajām institūcijām, kuri specializējušies purvkopībā, kūdras ieguvē un izmantošanā, kā arī lielākos purvu īpašniekus, šī gada 10. oktobrī uzņemta starptautiskajā kūdras purvu un kūdras ieguves un pētniecības organizācijā IPS (International Peatland society).
Koka māju popularitāte pasaulē aug, un tā ir lieliska iespēja to ražotājiem Latvijā, taču šajā ziņā būtiski atpaliekam no dienvidu un ziemeļu kaimiņiem, vienlaikus Latvijā ir izveidojusies paradoksāla birokrātijas sistēma.
Darbaspēka nodokļu sloga apmērs uz vidējo algu Latvijā tikai pavisam nedaudz atpaliek no Somijas un Zviedrijas līmeņa, taču līdz Skandināvijas pilsoņu labklājībai ir tālu, līdztekus mūsu pirktspēja ir tuvāka Rumānijai vai Bulgārijai.
Latvijas klimatneitralitātes stratēģija paredz par 100% samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas līdz 2050. gadam, vienlaikus līdz 2030. gadam Latvija Kopējo centienu regulas ietvaros var samazināt savas SEG emisijas par 13-15%, salīdzinājumā ar 2005.gadu, trešdien Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē informēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvji.
...uzņēmuma apsaimniekotajos apstādījumos savāktās lapas, nopļautā zāle, vītušās puķes u.c. bioloģiskā masa, ievērojot normatīvajos aktos noteikto, tiks uzglabāta “Rīgas Mežu” izveidotajā pirmajā atkritumu kompostēšanas vietā, kas izveidota šogad. Iegūtais komposts tiks izmantots Rīgas apstādījumu zemes bagātināšanai.
Par iespēju realizēt ideju
https://schwenk.lv/ilgtspeja/sabiedriba-un-kopienas/schwenk-latvija-projekti-kopienas-stiprinasanai/
SCHWENK Latvija ir viens no vadošajiem būvmateriālu ražotājiem un vienīgais cementa ražotājs Latvijā. Ar lepnumu turpinot cementa ražošanas tradīcijas Latvijā, ticam reģionu spēkam, ko veido spoži prāti, degošas acis un drosme augt un attīstīties. Kā viens no lielākajiem un senākajiem darba devējiem Saldus un Brocēnu reģionā, ieguldījumu šīs kopienas un vietas attīstībā saredzam kā mūsu misiju.
Par dažādiem notikumiem
Savā 110. dzimšanas dienā Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs aicina uz Dzīvnieku dienām, kas – kā ik gadu šajās dienās – piedāvā bezmaksas ieeju dārzā tiem, kuru vārdos ir dzīvnieku nosaukumi. Vienlaikus zoodārza valdes locekle Anete Bilzēna Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta Panorāma uzsvēra, ka nauda no biļetēm dod iespēju zoodārzam nodarboties ar zinātni, tostarp dzīvnieku sugu saglabāšanu.
Tādēļ būtu svarīgi saprast, kas ir Eiropas Zaļā partija, kuras kandidātbiedrs Latvijā ir partija “Progresīvie”. Viņi savu politisko izvēli ir izdarījuši, lai gan daudz par to publiskajā telpā nerunā. Jāatgādina, ka arī Tatjana Ždanoka darbojās Eiropas Parlamenta zaļo rindās, līdz tika izslēgta, lai nebojātu politiskās grupas tēlu.
Lai kā “Progresīvie” būtu sevi saukuši priekšvēlēšanu kampaņas laikā – par zaļajiem, sociāldemokrātiem vai liberāļiem –, svarīgi ir paskatīties uz pamatprincipiem, par ko iestājas Eiropas Zaļo partija, jo tieši viņus “Progresīvie” izvēlējušies par sev tuvākajiem sabiedrotajiem Eiropas līmenī. Un, nenoliedzami, šie principi tiktu ienesti arī Latvijas valdībā, ja “Progresīvie” būtu tās sastāvā.
Esmu šīs organizācijas valdē jau piecus gadus, un savulaik mana ideja un arī citiem šajā organizācijā tāda bija, ka Zemnieku saeima pārstāvēs visus zemniekus. Un ka katra rīcība, katrs lēmums būs balstīts uz izsvērta, kopīga organizācijas valdes viedokļa. Taču atkal, jau kuru reizi pārliecinos, ka tas tā nenotiek - paziņojumi tiek pausti strauji, bez iepriekšējām diskusijām. Šis arī ir tāds gadījums - bez valdes sasaukšanas, bez runāšanās.
Mums organizācijā ir dažādi biedri - dažādas zemnieku biedrības, kuras arī būtu uzklausāmas šādos gadījumos un šādos jautājumos, kad jānoskaidro, kuru un kādu zemkopības ministru zemnieki paši vēlas. Taču jautājumā par Gerhardu ir noticis straujš pasākumu kopums, kas rezultējās tā, kā rezultējās.
Uzsākot darbu, 13. Saeima krasi palielināja politisko partiju finansējumu no valsts budžeta. Tas tika darīts, lai it kā attālinātu partijas no turīgiem ļaudīm, kas ar saviem ziedojumiem ietekmēja partiju darbību. Beidzot savu darbu, šī Saeima, līdzīgu motīvu vadīta, savā pēdējā pilnvērtīgajā darba sēdē pieņēma interešu pārstāvniecības atklātības jeb tā dēvēto lobēšanas likumu, kuram teorijā vajadzētu nodrošināt, ka visiem ir skaidrs, kādu personu intereses cenšas virzīt politiķi. Tiesa, ne visi ir optimistiski par šī likuma lietderību.
Likumdošana nenosaka izglītības līmeni vai profesionālās zināšanas, kādām jāpiemīt deputāta kandidātam. Tāpat netiek pārbaudītas kandidātu zināšanas par valsts likumdošanu un Saeimas darbu. Tāpēc par Saeimas deputātu var kļūt personas, kurām trūkst izpratnes par deputāta darbu un tā nozīmi.
Latvijas PSR Valsts drošības komitejas (VDK) represīvajai darbībai veltītā Okupācijas muzeja ekspozīcija vēsturiskajā Stūra mājā Brīvības ielā 61, Rīgā, 2024. gada 7. maijā būs jāslēdz, ja līdz tam laikam netiks veikti remontdarbi 700 tūkstošu eiro apmērā, vakar preses konferencē atklāja Okupācijas muzeja direktore Solvita Vība. Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) konstatējis, ka Stūra māja atrodas pirmsavārijas stāvoklī.
Lai rastu risinājumu Tetera nama ēkas, Rīgā, Brīvības ielā 61, turpmākajai attīstībai, nozarei ir jāpieņem skaidrs lēmums par ēkas turpmāko pielietojumu, kā arī jārod atbilstošs finansējums.
Forumā uzaicināti piedalīties pārstāvji no Latgales kongresa, Latvijas Universitātes Lībiešu institūta, I. Kozakēvičas Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijas, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Latvijas Sporta federāciju padomes, Latvijas Radošo savienību padomes, Rektoru padomes, Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas, Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas SUSTENTO, Pilsoniskā alianses, Latvijas Jaunatnes padomes, Latvijas Vecāku organizācijas Mammamuntetiem.lv, Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta, Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas fakultātes un Vidzemes augstskolas.
Nākotnē gaidāmais Vēja mātes un Saules mātes uzvaras gājiens pagaidīs; šoziem eiropiešiem vēl būs jāsildās pie Gāzes mātes un Ogļu mātes. Šāds secinājums izriet no pēdējā laika norisēm Eiropas Savienībā, jo Krievijas sāktais karš Ukrainā un straujais enerģijas cenu kāpums licis daudzām Eiropas valstīm pārskatīt savus plānus par atteikšanos no videi kaitīgiem energoresursiem.
Jāpasmaida!