30. septembris – 6. oktobris - Zeme un valsts

30. septembris – 6. oktobris

Par esošajiem un gaidāmajiem notikumiem
 
### 23. novembrī LBTU Meža un vides zinātņu fakultātē Starptautiskā konference Izmaiņas un risinājumi vides politikā ilgtspējīgai, klimatneitrālai ekonomikas attīstībai
 
 
### 12. oktobrī starptautiska konference Vecie meži klimata politikas kontekstā: kas ir un kas nav vecs mežs?
 
### 14. oktobrī Talsos mežizstrādes uzņēmuma Priedes AG Pasaules spēkavīru čempionāts
 
 
### Septembrī un oktobrī Līgatnes dabas taku Zīļu lasīšanas akcija. ...aicinām iesaistīties ozolzīļu vākšanas akcijā un sagādāt kārumus ziemai Līgatnes Dabas takās dzīvojošiem iemītniekiem – mežacūkām, vāverēm, stirnām, alņiem un arī lāčiem. Ozolzīles tiek uzskatītas par meža konfektēm un dzīvniekiem šis rūgtnenais kārums ļoti garšo.
 
### Baložu kūdras muzejdzelzceļa ekskursijas 2023. gada sezonā
 
Par valstiskiem jautājumiem (oficiāli)
 
Valdība 3. oktobrī apstiprinājusi Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos noteikumus par valsts un ES mežsaimniecības ieguldījumiem intervences “Ieguldījumi ilgtspējīgai mežsaimniecībai” apakšpasākumā “Ieguldījumi meža ieaudzēšanai, nomaiņai, atjaunošanai un retināšanai” un intervencē “Atbalsts meža ekosistēmu noturības un ekoloģiskās vērtības uzlabošanai un uzturēšanai”. Atbalsts ir plānots meža īpašniekiem meža ieaudzēšanai, meža ugunsgrēkos un dabas katastrofās iznīcinātu mežaudžu atjaunošanai un jaunaudžu retināšanai vai mežaudžu nomaiņai, un pieteikumi atbalstam būs jāiesniedz elektroniski.
 
Izskatot 2024. gada valsts budžeta prioritāros pasākumus, t.i. papildu finansējuma piešķiršanu, Ministru kabinets atbalstīja Ekonomikas ministrijas ierosinājumu piešķirt papildu valsts budžeta līdzekļus 6,4 miljonus eiro investīciju un eksporta veicināšanas pasākumiem, kā arī jaunuzņēmumu atbalstam.
 
Par nozares jautājumiem
 
A/s “Latvijas valsts meži” plāno palielināt uzņēmuma pamatkapitālu par 39,055 miljoniem eiro, tam sasniedzot 481,822 miljonus eiro, liecina uzņēmuma publiskotā informācija. Uzņēmuma pārstāvji skaidro, ka LVM 2022. gadu noslēdza ar 242,2 miljonu eiro peļņu, no kuras nesadalīto peļņu 39,1 miljona eiro apmērā akcionāru sapulcē lemts novirzīt pamatkapitāla palielināšanai uzņēmuma vidēja termiņa darbības stratēģijas mērķu sasniegšanai.
 
Lai nodrošinātu sadarbības ilgtspēju ar koksnes pārstrādes uzņēmumiem un apaļo kokmateriālu piegāžu nepārtrauktību, a/s “Latvijas valsts meži” (LVM) ir uzsākusi apaļo kokmateriālu pārdošanu 2024. gadam. Pārdošanas process ierasti tiek uzsākts ar vispārīgo sadarbības noteikumu izsludināšanu, noteikumos aprakstot gan sadarbības principus, gan to, kādus produktus LVM piedāvā, kādus pakalpojums pircēji var izvēlēties, kā arī to, ko LVM sagaida no saviem pircējiem.
 
Lai attīstītu un stiprinātu starpvalstu sadarbību mežsaimniecības jomā, 2023. gada 28. septembrī a/s “Latvijas valsts meži” (LVM) un Zemkopības ministrija parakstīja saprašanās un sadarbības memorandu ar Ukrainas Valsts specializēto saimniecisko uzņēmumu “Ukrainas meži” (ДП “Ліси України”).
 
Koka palešu ražotāji ir pirmie, kuri visātrāk sajūt, kāds klimats valda konkrētā nozarē un tajā notiekošās pieprasījuma – patēriņa izmaiņas; zaļā kursa ietekmē nedz plastmasa, nedz polimēri nespēs izkonkurēt koku kā galveno šī produkta izejmateriālu.
 
Joprojām aktuāli
 
Jeb dīvainā argumentācija par krievu valodas nepieciešamību Latvijā. Lai arī pirms pieciem gadiem februārī lielā skaitā Latvijā nobalsojām par latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas saglabāšanu, manas subjektīvās sajūtas, katru reizi ar dažu mēnešu pārtraukumu iegriežoties dzimtajā zemē, liek sarauties nepatīkamā pārsteigumā par to, cik arvien pieaugoša ir krievu valodas klātbūtne ikdienas dzīvē. Tas šķiet dīvaini, ka nedz paši ikdienā vēlamies pildīt pašu pieņemtos un apstiprinātos likumus, nedz īsti pieprasām to no pakalpojumu sniedzējiem un varas īstenotājiem. Turklāt tas notiek tieši pretēji tam, ka pēdējo divdesmit laikā Latvijā ir nemitīgi audzis un turpina augt valsts valodas pratēju skaits.
 
Par ekonomiku
 
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem apstrādes rūpniecības izlaides apjomi 2023. gada augustā, salīdzinot ar 2022. gada augustu gan pēc neizlīdzinātiem, gan arī kalendāri izlīdzinātiem datiem, bija par 3,8% mazāki nekā pirms gada. Kopumā gada astoņos mēnešos apstrādes rūpniecības ražošanas apjomi bija par 6,3% mazāki nekā atbilstošajā periodā pirms gada.
 
Pēdējā pusgada laikā diskusijās par Latvijas tautsaimniecības problēmām un izaicinājumiem bieži izskan jautājums par finansējuma – un it īpaši kreditēšanas – trūkumu. Par to, ka kreditēšana ir, diplomātiski izsakoties, nepietiekama un kredītu procentu likmes pārmērīgi augstas, runā ne tikai ekonomisti un uzņēmēji, bet nu jau arī politiķi. 
 
SIA Smart Law valdes loceklis, nodokļu eksperts Kaspars Rumba, uzskata: “Diemžēl jau no paša skaļi pieteiktās nodokļu reformas sākuma bija skaidrs, ka zilonis, visticamāk, izrādīsies pārāk liels, lai to apēstu vienā kampienā. Rezultātā esam jaudīgi nokurinājuši ierēdņu un sociālo partneru laiku, lai nonāktu pie secinājuma, ka ne par kādām būtiskām pozitīvām pārmaiņām vienoties nespējam.” 
 
Šī gada vasaras mēnešos no maija līdz augustam ieskaitot jeb aktīvajā saldējuma pārdošanas sezonā kopējais saldējuma tirgus ir pieaudzis par vairāk nekā 10%, savukārt vadošais saldējuma ražotājs Food Union pārdevis par 20% vairāk saldējuma nekā šajā periodā pērn, liecina uzņēmumā apkopotā informācija.
 
Par lauksaimniecību
 
Jaunajā ražas sezonā lauksaimniecības uzņēmums Scandagra Latvia uzsācis jaunu projektu – Kompetenču centra ierīkošanu Zemgalē. Jaunajā centrā tiks veikti dažādi izmēģinājumi, tai skaitā jaunu produktu testēšana Latvijas klimatiskajos apstākļos. 
 
Sals, ilgstošs sausums, mitrums un krusa šogad būtiski samazinājusi graudu ražas. Lauku konsultāciju centrs lēš, ka ražas samazinājums ir 20–50% apmērā un šis bijis viens no sliktākajiem ražas gadiem. Tāpat daļa zemnieku norāda, ka, neskatoties uz daudzās saimniecībās kritisko situāciju, šajā gadā ir ļoti neliels krīžu atbalsts zemniekiem.
 
Lai gan kopumā Latvijā no Krievijas šobrīd ieved krietni mazāk preču nekā pirms iebrukuma Ukrainā, ir produktu kategorijas, kuras Krievijas ekonomikai tāpat ienes simtos miljonu eiro lielus ienākumus. Tā ir lopbarība, īpaši kukurūza, eļļas rauši no saulespuķu sēklām un citi lauksaimniecības produkti, kuru globālajā tirgū Krievija konkurē ar Ukrainu, un arī ar Latvijas lauksaimniekiem.
 
Par vides lietām

Ar mērķi attīstīt aprites ekonomiku, samazināt radīto būvniecības atkritumu apjomu un nodrošināt to atkārtotu izmantošanu atkritumu apsaimniekotājs CleanR 4. oktobrī atklāja Latvijā pirmo būvgružu, būvniecības materiālu un remonta lietu apmaiņas punktu.
 
Septembra beigās a/s “Latvijas valsts meži” (LVM) Eiropas Savienības nozīmes Natura2000 teritorijā dabas liegumā “Posolnīca” uzsāka darbus, lai atjaunotu šeit esošo un visā Eiropā reti sastopamo osu mežu. Vienlaikus veiktie biotehniskie pasākumi uzlabos dzīves apstākļus šeit mītošajām retajām un aizsargājamām augu sugām un mednim.
 
Dabas lieguma zonai, kas ar 3883 ha platību aizņem būtiski lielāko dabas lieguma daļu, izveides mērķis ir dabas vērtību saglabāšana – retu un aizsargājamu mežu, purvu un ūdeņu biotopu, augu un dzīvnieku sugas un to dzīvotnes. Kā arī veikt darbības, kas uzlabotu šo sugu un dzīvotņu ekoloģisko vērtību un strukturālo daudzveidību.
 
Noslēgušies Dabas aizsardzības pārvaldes (pārvalde) uzdevumā veiktie Ventas upes tīrīšanas darbi Kuldīgā. To rezultātā ir atjaunotas upes straujteces vairāk nekā sešu hektāru platībā, apmēram trīs kilometru garā Ventas posmā abpus Kuldīgas vecajam ķieģeļu tiltam. Darbu noslēgums sakrita ar Kuldīgas iekļaušanu UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
 
Lai mazinātu meža nelegālu izbraukāšanu, zemsedzes bojāšanu un kaitējumu dabas vērtībām, SIA “Rīgas meži” aicina motobraucējus ar saviem spēkratiem pārvietoties tikai pa atļautām teritorijām. Proti, pa “Rīgas mežu” īpaši izveidotajām Enduro moto takām, pa meža ceļiem vai dabiskām brauktuvēm!
 
https://www.delfi.lv/5500274/commercials/55967706/rigas-brivosta-sakarto-siksparnu-ziemosanas-vietas-mangalsalas-fortos
Biežāk sastopamās ziemojošo sikspārņu sugas Latvijā ir ziemeļu sikspārnis, ūdeņu naktssikspārnis un garausainais sikspārnis. Sikspārņi pie ziemošanas vietām sāk parādīties jau no augusta, bet ziemas miegā dodas aptuveni no oktobra līdz martam/aprīlim, reizēm pat maijam. Ziemošanas perioda ilgums dažādām sugām ir atšķirīgs, tāpat to var ietekmēt arī klimats.
 
Bernātu dabas parku vairāk iecienījuši atpūtnieki no Liepājas, atzina vides gids Andris Maisiņš. Lielu postu nodara tieši kalna velosipēdu īpašnieki, kuriem šķiet vilinošs iespaidīgais kāpas reljefs.
Jaunos Ministru kabineta noteikumus pieredzējušais vides gids vērtēja atzinīgi, taču jautājums, kā veiksies ar to ievērošanu: “Tie ir pirmie aizsardzības noteikumi, kur parādās arī velosipēdi. Iepriekš neko tādu neatceros. Bernāti ir kļuvuši par treniņu bāzi kalnu velosipēdistiem. Velosipēdi nodara diezgan lielu kaitējumu. Brauc tieši pa tām stāvākajām vietām; no vienas puses, labi, ka tas ir noteikumos, bet jautājums, kā nosargāsim un kas to izdarīs.”
 
Mārupes novadā, apmēram pusstundas brauciena attālumā no Rīgas, atrodas Medema purvs, kurā septembrī izveidota jauna pastaigu taka, kas ir 1,3 kilometrus gara (vienā virzienā). Apkārtnē novērota liela dzīvnieku un augu bagātība, tāpēc šī vieta piemērota brīvdabas un vietējās ainavas izbaudīšanai.
 
Par robežām un pārkāpējiem, un kolēģu acīgumu
 
Tīreļu mežniecībā Olaines pagastā trešdien, 4. oktobrī, aizturēts autobuss ar migrantiem, kas Latvijas robežu šķērsojuši nelegāli. Kravas mikroautobusu un vairākas vieglās automašīnas mežā pamanīja Rīgas mežu darbinieki. Kustību fiksēja videonovērošanas sistēma. Saskaņā ar robežsardzes sniegto informāciju kādā meža masīvā Plakanciemā aizturēta 23 vīriešu grupa.
 
Cilvēku kontrabandisti, kas nelegāli palīdz šķērsot Latvijas-Baltkrievijas robežu, ir mainījuši taktiku – nevis uzreiz dodas tālāk, bet kādu laiku slapstās Latvijas teritorijā...
 
Par augļkopību
 
Ainaviski skaistā vietā Usmas ezera apkārtnē Bukmeķos saimnieko Eduards Ostrobrods. Kad ģimene un tēvs iegādājušies īpašumu, divus valriekstus iestādījuši tikai kā dekoratīvu augu. Tagad jau tie ir vērā ņemami koki, no kuriem var ievākt pirmo ražu. 
 
Šogad jau 12. reizi tradicionālajos Ābolu svētkos, kas notiks 7. oktobrī Dārzkopības institūtā Dobelē, tiks pasniegts augstākais augļkopības nozares apbalvojums – “Ābolu ordenis”. Apbalvojums tiek piešķirts par augstu profesionālo meistarību, kas ir sekmējusi nozares atpazīstamību un attīstību. Ābolu ordeņa kavaliere šogad ir uzņēmēja, SIA Very Berry vadītāja Gundega Sauškina, informē Dārzkopības institūta direktore Inese Ebele.
 
Iespēja izpildīt testu
 
 
Par interesanto
 
Šonedēļ premjere informēja, ka Valsts kancelejas stratēģiskās komunikācijas eksperti tuvāko mēnešu laikā sagatavos priekšlikumus, kā uzlabot valsts pārvaldes saziņu ar sabiedrību. Tā kļūšot daudz mērķētāka, runājot ar konkrētām auditorijām. Uzlabot droši vien var un vajag – piemēram, mazāk lietojot birokrātisko žargonu un pārgudrus svešvārdus. Tomēr ir kāda būtiska problēma. 
 
Jau trīs nedēļas, kopš valdība pieņēma jauno Nacionālās drošības koncepciju turpmākajiem četriem gadiem, taču mediji, viedokļu līderi un politiskā elite aktīvi nu jau pat ne vairs diskutē, bet karo par vienu vienīgu rindkopu šajā patiesībā visaptverošajā 30 lappušu informatīvajā ziņojumā, proti, par to, vai valstij no 2026. gada būtu jāpārtrauc finansēt sabiedrisko mediju satura veidošanu krievu valodā. 
 
Sestdien, 7. oktobrī, pulksten 15 interesenti Jelgavas Vecpilsētas mājā (Vecpilsētas ielā 14) aicināti uz jelgavnieka Ata Luguza kūdras skulptūru un lielformāta ainavu izstādes “Purva pasaule” atklāšanu. Izstāde Vecpilsētas mājā būs skatāma līdz 9. novembrim.
 
Aktuālais karikatūrās
 
 
 
 
 
 
 
 

Pievienot komentāru