32 ASV kongresmeņu parakstīta vēstule atklāj, ka pirmo reizi vēsturē ASV lapu koku zāģbaļķu eksporta vērtība ir pārsniegusi sazāģēto materiālu eksportu. Tikmēr Krievija ir pārņēmusi Ķīnas tirgu, kas Amerikas kokzāģētavām savulaik ienesa 1,5 miljardus ASV dolāru gadā.

Septiņi senatori un 25 Pārstāvju palātas deputāti ir vērsušies pie Donalda Trampa administrācijas ar prasību iekļaut Amerikas lapu koksnes zāģmateriālus Ķīnas 17 miljardu dolāru vērtajās iepirkumu saistībās. Likumdevēji vēlas, lai tie aizstātu neapstrādātos baļķus, kas pašlaik masveidā plūst uz Ķīnas kokzāģētavām. Vēstule, ko ierosināja senatores Šellija Mūra Kapito un Džīna Šahīna kopā ar kongresmeņiem G. T. Tompsonu un Mariju Glūsenkampu Peresu, 30. jūnijā tika nosūtīta ASV tirdzniecības pārstāvim Džeimisonam Grīram un publiskota pagājušajā nedēļā.

“Amerikas meži nodrošina izejmateriālus ārvalstu kokapstrādes rūpnīcām, kas atņem darbu amerikāņu strādniekiem,” vēstulē Dž. Grīram uzsvēra autori, brīdinot – ja iepirkumu darījums tiks balstīts tikai zāģbaļķos, Ķīna vienkārši uzpirks ASV kokmateriālus un iznīcinās vietējo ražošanu, ko šie resursi nodrošina.

Vēstulē “slēpjas” vēsturisks pavērsiens, jo jau 2024. gada vidū ASV lapu koku zāģbaļķu eksporta vērtība pirmo reizi vēsturē pārsniedza sazāģētas koksnes eksporta vērtību. Ķīna un Vjetnama šos baļķus pārstrādā zāģmateriālos un pēc tam piegādā atpakaļ globālajos tirgos, tieši konkurējot ar ASV ražoto produkciju.

Milzu zaudējumi un vietējās ražošanas problēmas

Vēstules autori atsaucas uz asociācijas Hardwood Federation datiem, kas rāda, ka ASV savulaik nodrošināja vairāk nekā 31% no visas Ķīnas lapu koksnes zāģmateriālu importa. Šī sadarbība, kas gadā ienesa 1,5 miljardus dolāru, tagad ir sarukusi līdz 701 miljonam. Amerikāņu tirgus daļu ir pārņēmuši konkurenti no Krievijas, Malaizijas un Taizemes. Kopējie zaudējumi no piekļuves zaudēšanas tirgum tiek lēsti ~9,882 miljardu ASV dolāru.

Realizācijas kritums ir smagi iedragājis vietējo ražošanu. ASV lapu koksnes zāģmateriālu izlaide kopš 2018. gada ir sarukusi par 48,3%, savukārt ražošanas jauda no 2020. līdz 2022. gadam samazinājās par 6%.

2025. gada pirmajā ceturksnī ražošanas apjomi bija par 19% zemāki nekā gadu iepriekš. Vēstulē uzsvērts, ka vēsturiski Ķīna patērēja aptuveni ceturto daļu no visas ASV saražotās lapu koksnes, tāpēc šo attiecību atjaunošana ir “dzīvībai svarīga” reģionu kopienām visā valstī.

Vēstulē paustie brīdinājumi ir pretrunā pašreizējai situācijai tirgū. Jaunie ASV Lauksaimniecības departamenta (USDA) dati rāda, ka neapstrādātu zāģbaļķu plūsma no ASV uz Ķīnu atkal strauji pieaug. Maijā vien uz turieni tika nosūtīti 69 700 kubikmetru baļķu, kas ir 12,9% no visa ASV baļķu eksporta, par 623 ASV dolāriem kubikmetrā, kas atbilst augstvērtīgai valrieksta un ozola koksnei. Katrs eksportētais zāģbaļķis tiks sazāģēts Ķīnas, nevis Amerikas kokzāģētavās – tieši to vēstules parakstītāji vēlas novērst ar Divpusējās tirdzniecības palātas Board of Trade palīdzību.

Atbalsts ASV kokzāģētavām kā valsts drošības jautājums

Likumdevēji tirdzniecības strīdu saista ar valsts drošību. Amerikas lapu koksnes zāģētavas ražo rūpnieciskos klājus enerģētikas sektoram, transportēšanas paletes militārajai un civilajai loģistikai, kā arī dzelzceļa gulšņus. Kongresmeņi vēstulē uzsver – ja kokzāģēšanas jaudas tiks zaudētas, tās atjaunot būs ārkārtīgi grūti, jo darbaspēks izklīst un infrastruktūra sabrūk.

Likumdevēji vēlas panākt risinājumu ar tirdzniecības palātas starpniecību, kas tika izveidota pēc prezidentu Trampa un Sji Dzjiņpiņa panāktā t.s. viena gada pamiera Dienvidkorejā. Šī vienošanās pērnā gada 10. novembrī lika Pekinai atcelt iepriekšējos baļķu importa ierobežojumus.

Kongresmeņu vēstulē prezidentam ir trīs konkrēti lūgumi:

Pirmais – oficiāli iekļaut lapu koksnes zāģmateriālus jaunajā tirdzniecības sistēmā.

Otrais – noteikt, ka Ķīnas 17 miljardu dolāru iepirkumu saistībās tiek skaitīti tieši zāģmateriāli, nevis apaļkoksne.

Treškārt – ieviest stingrus un regulāri pārbaudāmus izpildes mehānismus, lai nodrošinātu reālu darījumu norisi.

Jāuzsver, ka Vjetnamā, Hošiminas apkaimē salīdzinoši nesen darbu sāka ~50 kokzāģētavas un astoņas finiera rūpnīcas tieši ASV Apalaču reģiona lapu koksnes baļķu pārstrādei. Šīs rūpnīcas pārdod gatavos zāģmateriālus tajos pašos tirgos, kuros Amerika mēģina atgriezties. Tas, protams, ir amerikāņiem nepieņemami.

Kamēr turpinājās tirdzniecības strīdi ar Ķīnu, Rietumvirdžīnijas kokmateriālu ražotāji aktīvi slēdza līgumus ar pircējiem Mumbajā un Hanojā. Rezultātā Dienvidaustrumāzijas valstis šobrīd ir apsteigušas Ķīnu Amerikas lapu koksnes iepirkšanas apjomos. Kongresmeņi ir gatavi šo jautājumu apspriest klātienē, norādot divus situāciju spilgti raksturojošos skaitļus,– Ķīnas tirdzniecība, kas 2018. gadā ASV kokzāģētavām nesa 1,5 miljardus dolāru, šodien dod vairs tikai 701 miljonu.

Par ASV un Ķīnas attiecībām koksnes tirgū 2026. gadā

Koksnes un mežsaimniecības produktu tirdzniecība starp ASV un Ķīnu 2026. gadā kalpo kā izcils piemērs ekonomiskajam nacionālismam un globālo piegādes ķēžu pārkārtošanās procesiem. Abu lielvalstu attiecības šajā jomā raksturo trīs galvenās tendences

Pirmā – “izejvielu kolonijas” risks un ASV iekšpolitiskais spiediens

Situācija, kurā ASV eksportē rekordlielu daudzumu neapstrādātu zāģbaļķu, bet zaudē zāģmateriālu tirgu, rada nopietnas bažas Vašingtonā. ASV likumdevēji saskata risku, ka valsts pārvēršas par vienkāršu resursu bāzi jeb Ķīnas “izejvielu koloniju”. Pekina stratēģiski dod priekšroku lētāku, neapstrādātu baļķu importam, lai nodrošinātu darbavietas un pievienoto vērtību savās kokzāģētavās. Savukārt ASV mērķis, īpaši Donalda Trampa administrācijas laikā, ir aizsargāt vietējo rūpniecību un strādniekus reģionos.

Otrā – Ķīnas nekustamā īpašuma krīze un tirgus diversifikācija

Kaut arī pēc prezidentu Trampa un Sji Dzjiņpiņa panāktā “pamiera” ASV zāģbaļķu eksports uz Ķīnu ir piedzīvojis strauju kāpumu – par aptuveni 78% salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu, kopējais koksnes pieprasījums Ķīnā saglabājas salīdzinoši vājš. Ilgstošā krīze Ķīnas nekustamā īpašuma un būvniecības sektorā ir likusi importētājiem būt piesardzīgiem. Amerikas ražotāji pēdējos gados ir bijuši spiesti diversificēt eksportu, pārvirzot fokusu uz Vjetnamu, Taizemi un Indiju, kas mazina vēsturisko atkarību no Pekinas.

Trešā – Krievija un globālo piegādes ķēžu apiešana

Kamēr ASV un Ķīna cīnījās savstarpējo tarifu karā un ar sanitārajiem aizliegumiem, Krievija veiksmīgi aizpildīja radušos vakuumu Ķīnas tirgū. Lai gan 2026. gada sākumā Krievijas tiešās piegādes uz Ķīnu ir sarukušas, Krievijai pārvirzoties uz Vidusāziju un Tuvajiem Austrumiem, tā joprojām ir ļoti liels spēlētājs tirgū. Papildus tam vērojama tendence, ka ASV izcelsmes koksne sasniedz Ķīnu pastarpināti caur trešajām valstīm, piemēram, Vjetnamu. Kā jau iepriekš rakstījām, Vjetnamā uzbūvētās kokapstrādes rūpnīcas iepērk Amerikas apaļkoksni, to pārstrādā un tālāk pārdod zāģmateriālus, apejot tiešos ASV-Ķīnas tarifu ierobežojumus.

Koksnes tirdzniecība 2026. gadā vairs nav tikai komercija vien, bet gan politisks instruments. Kamēr tirdzniecības pamiers nodrošina īslaicīgu stabilitāti, ASV divpusējās sarunās cenšas uzspiest stingrus nosacījumus, piemēram, 17 miljardu dolāru iepirkumu kvotas, lai piespiestu Ķīnu pirkt dārgākus gala produktus – zāģmateriālus, nevis lētāku izejvielu – baļķus.