Reizēm mēdzam aizmirst, cik būtiska ietekme uz Somijas meža nozares darbības vidi ir Eiropas Savienības lēmumiem. Protams, tiklīdz sarunas par kādu ES regulu vai direktīvu ir noslēgušās, cilvēki saprot, ka jāgaida sekas.
Dabas atjaunošanas regula ir spilgts piemērs ES tiesību aktam ar ievērojamu ietekmi. Jāteic, dažas no tā piemērošanas (darbības) sekām nav iespējams paredzēt – tās atklāsies, kad sāksies regulas pilnvērtīga ieviešana. Vajadzība mainīt nacionālo likumdošanu dažkārt rodas neparedzētu iemeslu dēļ un reizēm pat ļoti ilgu laiku pēc sākotnējā tiesību akta pieņemšanas.
ES Putnu direktīvas precizētā interpretācija operatīvi iekļauta Meža likumā
Sākotnējā redakcijā ES Putnu direktīva tika pieņemta jau 1979. gadā ar mērķi aizsargāt visas Eiropā savvaļā dzīvojošās putnu sugas. Viens no veidiem, kā to panākt, ir aizliegums tīši traucēt ligzdojošus putnus. No mežsaimniecības viedokļa direktīvas ietekme būtiski mainījās 2025. gada augustā, kad Eiropas Savienības Tiesa pasludināja spriedumu lietā, kas attiecās uz koku ciršanu putnu ligzdošanas periodā Igaunijā. Spriedumā tika sniegta precīzāka interpretācija, kas, tiesasprāt, uzskatāms par tīšu traucēšanu.
ES direktīvas tiek īstenotas, tās pārņemot nacionālajos tiesību aktos, tāpēc Somijā jaunā interpretācija radīja nepieciešamību grozīt Meža likumu un Dabas aizsardzības likumu. Zemkopības un mežsaimniecības ministrija, Vides ministrija un Somijas parlaments rīkojās uzteicami ātri, lai nodrošinātu, ka starp ES un nacionālo likumdošanu nerodas pretrunas. Grozītie nacionālie tiesību akti, no kuriem svarīgākais ir Meža likums, stājās spēkā 2026. gada jūnija sākumā.
Jau pirms tam Dabas aizsardzības likums aizliedza kaitēt iepriekš atklātām vai pamanītām ligzdām, savukārt meža nozares iekšējās vadlīnijās bija iekļauts ieteikums izvairīties no meža ciršanas ligzdošanas periodā ar putniem bagātās teritorijās. Pašlaik Meža likumā jau ir iestrādātas normas, kas ierobežo mežsaimniecisko darbību ligzdošanas laikā. Koksnes ieguve ir kategoriski aizliegta trīs mēnešus, kas sakrīt ar ligzdošanas sezonas augstāko punktu teritorijās, kurās ir vislielākais putnu blīvums. Tie ir leknie un lakstaugiem bagātie meži, kuros dominē lapu koki, skujkoku mitrāji un palieņu meži. Visas zināmās vai pamanītās ligzdas ir jāsaglabā, un visās teritorijās ligzdošanas periodā nedrīkst aizskart lielās apses, dobumainus kokus un stāvošus sausokņus, kurus labprāt izmanto ligzdojošie putni.
Laika gaitā ES Putnu direktīva dažādās dalībvalstīs ir ieviesta nedaudz atšķirīgi. Tomēr jaunā, precīzākā interpretācija izsauks nepieciešamību veikt izmaiņas arī citās dalībvalstīs – pat, ja šķiet, ka jāatjaunina tikai dažas vadlīnijas. Eiropas Komisija pašlaik pēta Putnu direktīvas faktisko ietekmi, dažas dalībvalstis vēlētos panākt noteiktas izmaiņas, taču nākotne šajā jautājumā ir ārkārtīgi neskaidra. Galvenais īstermiņa uzdevums ir nodrošināt, lai Somijas Meža likums darbotos tā, kā tam vajadzētu darboties.
Izmaiņas rada jaunas problēmas ar kontrolēto dedzināšanu un vējgāžu seku likvidēšanu
Kad ieteikumi steigā tiek pārvērsti likumos, mēdz rasties sarežģījumi. Parādās problēmas, par kurām neviens iepriekš nebija iedomājies. Tā notika uzņēmumā Metsähallitus Forestry Ltd. Esam izstrādājuši iekšējās vadlīnijas par jaunajiem tiesību aktiem un organizējuši vebinārus saviem darbiniekiem. Dažas problēmas joprojām gaida labu risinājumu.
Kā piemēru neatrisinātajām problēmām var minēt kontrolēto dedzināšanu. Kad saimniecisko mežu teritorijas tiek dedzinātas kā dabas aizsardzības pasākums, tā tomēr tiek uzskatīta par mežsaimniecisku darbību un tai ligzdošanas periodā piemēro tādus pašus ierobežojumus, kā citiem mežsaimniecības pasākumiem. Tomēr kontrolētā dedzināšana ir būtisks dabas aizsardzības elements mežsaimniecībā. Tās rezultātā rodas apdegusi koksne un ogles, kas veido vidi, kura nepieciešama daudzām apdraudētām un retām sugām.
Metsähallitus Forestry Ltd katru gadu ir veicis dažāda veida dedzināšanu 400-600 hektāru platībā. Šie darbi prasa apjomīgu sagatavošanos, to izpilde ir atkarīga no laika apstākļiem. Labākais laiks dedzināšanai ir maijs un jūnijs, kad augsne ir pietiekami sausa, bet virszemes veģetācija, kas traucē dedzināšanu, vēl ir salīdzinoši zema. Ja kontrolēto dedzināšanu ligzdošanas periodā neatļaus, būs ārkārtīgi grūti sasniegt tādu pašu hektāru skaitu kā iepriekš.
Otrs sarežģīts piemērs ir vētru gāzto koku novākšana, ko pieprasa Meža bojājumu novēršanas likums, lai nepieļautu kukaiņu radītus bojājumus. Šķiet, turpmāk ar ligzdošanas periodu saistītie aizliegumi ļaus novākt tikai vētrā gāztos skujkokus. Gāztie lapu koki, kas nerada kukaiņu izplatības risku, būs jānovāc ārpus ligzdošanas perioda. Savukārt kokus, kas vētras skartajā audzē palikuši stāvot, ligzdošanas laikā zāģēt nedrīkstēs. Rezultātā šajās platībās darbi būs jāveic vairākas reizes, kas nav saprātīgi ne no dabas aizsardzības, ne ekonomiskā viedokļa.
Papildus minētajam ir arī citi jautājumi, kam nepieciešams praktisks risinājums. Atliek cerēt, ka to visu ņems vērā, kad Zemkopības un mežsaimniecības ministrija izstrādās noteikumus Meža likuma papildināšanai.