Pārejā uz zaļo enerģiju un cenšoties sasniegt klimatneitralitāti līdz 2050. gadam, Polija šobrīd saskaras ar nevienmērīgu progresu un politiskiem šķēršļiem. Lai gan valsts ir spējusi ievērojami samazināt akmeņogļu īpatsvaru elektroenerģijas ražošanā – no vairāk nekā 80% 2018. gadā līdz 52,8% 2025. gadā, tā joprojām ir vienīgā Eiropas Savienības dalībvalsts, kas vairāk nekā pusi elektrības saražo no šī fosilā resursa.
Politiskā vide un stratēģija
Premjerministra Donalda Tuska vadītā valdība solīja paātrināt enerģētikas pāreju, taču lēmumu pieņemšana ir lēna. Procesu apgrūtina arī labēji noskaņotais prezidents Karols Navrockis, kurš aktīvi izmanto veto tiesības un iestājas pret Eiropas, nu jau bremzējošos “Zaļo darījumu”.
Polija kā pēdējā no Eiropas Savienības valstīm ir pieņēmusi atjaunināto Nacionālo enerģētikas un klimata plānu (NECP). Tas paredz līdz 2040. gadam palielināt atjaunojamās enerģijas īpatsvaru elektrības ražošanā līdz aptuveni 65-69%. Tomēr Polijai joprojām nav oficiāla ogļu ieguves pilnīgas pārtraukšanas datuma.
Enerģija, ekonomika un dažādi sarežģījumi
Pēdējos gados valstī ir piedzīvots straujš saules paneļu bums. Tas vasarās rada elektroenerģijas pārprodukciju, taču nepietiekamā vēja enerģijas jauda ziemā liek valstij pastiprināti paļauties uz oglēm. 2026. gada vasarā Polija pirmo reizi vēsturē sāka ražot arī jūras vēja parku t.s. ofšora elektroenerģiju.
Polija saglabā spēcīgas pozīcijas kā viens no svarīgākajiem litija jonu akumulatoru ražošanas centriem Eiropā un viena no pasaules vadošajām šo akumulatoru eksportētājām.
Valstī ir politiska vienprātība par atomenerģijas attīstību. Pirmās atomelektrostacijas būvniecību Baltijas jūras piekrastē sadarbībā ar ASV uzņēmumu Westinghouse plānots sākt 2028. gadā, tās atklāšana gaidāma ne agrāk kā 2036. gadā.
Ogļu ieguves slēgšana un darbinieku skaita samazināšana – 2026. gadā vien prognozēts nodarbinātības kritums kalnrūpniecībā par 10% – rada spēcīgu sociālo spriedzi. Valsts reģioniem, piemēram, Belhatovai, kur atrodas Eiropā lielākā brūnogļu spēkstacija, ogļu ēras beigas būs milzīgs ekonomisks satricinājums, cilvēki, protams, ir satraukti par gaidāmajam negatīvajām izmaiņām dzīvē.
Polijas pilsētās joprojām ir viens no sliktākajiem gaisa kvalitātes rādītājiem Eiropā, smogs ik gadu izraisa ap 40 000 priekšlaicīgu nāves gadījumu. Mājsaimniecību apkurē joprojām masveidā patērē ogles, valsts subsidētā krāšņu nomaiņas programma saskārusies ar pārvaldības problēmām un krāpniecību. Transports ir vienīgais sektors, kurā siltumnīcefekta gāzu emisijas kopš 1990. gada ir pieaugušas.
Polijas kodolprogramma – poļu cerība
Polijas mērķis ir uzbūvēt divas konvencionālās atomelektrostacijas ar kopējo jaudu 6-9 gigavati. Valstī šobrīd vērojama reti sastopama politiskā vienprātība par labu kodolenerģijai, taču projekta īstenošana saskaras ar laika nobīdēm.
Pirmās stacijas projekts atrodas progresīvā plānošanas stadijā. To sadarbībā ar ASV tehnoloģiju milzi Westinghouse būvēs Baltijas jūras piekrastē. Būvniecību plānots sākt 2028. gadā. Sākotnēji atklāšanu solīja 2033. gadā, šobrīd kā reālāko termiņu min 2036. gadu. Paralēli lielajām stacijām Polijas valsts naftas uzņēmums Orlen plāno līdz 2035. gadam uzbūvēt divas maza mēroga reaktoru vienības. Interesi par šiem reaktoriem izrāda arī smagā rūpniecība, kas meklē veidus, kā samazināt oglekļa pēdu. Interesanti, ka laiku pa laikam arī pie mums Latvijā parādās ideja par maza reaktora iespējamu būvi, nopietni gan šādu iespēju neapsver. Lai gan vismaz Baltijā tas būtu izcils risinājums.
Poļu lielākā problēma – transports
Transports ir visproblemātiskākais sektors Polijas klimata plānā. Tā ir vienīgā nozare valstī, kurā emisiju apjoms kopš 1990. gada ir pieaudzis. Piemēram, 2024. gadā veidojot 22,1% no kopējā apjoma. Valdība ir oficiāli secinājusi, ka Polijai būs neiespējami sasniegt Eiropas noteikto mērķi – nodrošināt 29% atjaunojamās enerģijas īpatsvaru transportā līdz 2030. gadam. Tā vietā prognozē vien 17,7% sasniegšanu.
Neskatoties uz valsts subsīdijām, kas paātrinājušas jaunu auto reģistrāciju, Polijā joprojām ir zemākais elektroauto īpatsvars visā ES. 2026. gada vidū uz ceļiem bija nepilni 292,5 tūkstoši elektrificēto auto, no kuriem elektroauto bija tikai puse (~142 tūkstoši). Valstī ir tikai nedaudz vairāk kā 13 200 uzlādes punktu.
Polija ir ES līdere autokravu loģistikā. Ja nozare nespēs strauji pāriet uz bezizmešu kravas automašīnām, poļu pārvadātāji riskē tikt izspiesti no Eiropas tirgus. Kā pozitīvs izņēmums tiek minēts projekts CPK – Centrālais komunikācijas mezgls – kura ietvaros plānots būvēt ātrgaitas dzelzceļu. Pirmie vilcieni varētu sākt kursēt 2030. gadu sākumā.
Kā veicas ar atjaunojamās enerģijas mērķu izpildi?
Polijas pāreja uz zaļo elektroenerģiju ir dinamiska, taču nestabila un nelīdzsvarota. Valstī izveidojusies situācija, kurā saules paneļu jaudas – aptuveni 27,6 GW – būtiski pārsniedz vēja enerģijas jaudas. Saulainās vasaras dienās tīklā veidojas elektrības pārprodukcija, turpretim ziemā, kad saules ir maz, bet sauszemes vēja parku attīstība joprojām kavējas vēsturisku likuma ierobežojumu dēļ, poļi ir spiesti dedzināt ogles.
Kopējais atjaunojamās enerģijas īpatsvars elektroenerģijā ir sasniedzis ~31,2%. Jaunais klimata plāns nosaka mērķi līdz 2040. gadam panākt, ka 65,6-68,9% elektroenerģijas saražo no AER, kamēr ogļu īpatsvaram jākrītas līdz nepilniem 5%.
Sauszemes vēja parku būvniecības problēmas
Sauszemes vēja enerģijas attīstība Polijā strauji apstājās 2016. gadā, kad toreizējā konservatīvā valdība pieņēma tā dēvēto 10H attāluma likumu jeb Ustawa odległościowa, ko ieviesa, lai izpildītu priekšvēlēšanu solījumus lauku reģionu vēlētājiem, kuri iebilda pret vēja turbīnām savu māju tuvumā. “10H attāluma likums” paredz, ka jaunu vēja turbīnu drīkst būvēt tikai tādā attālumā no jebkuras dzīvojamās ēkas vai dabas rezervāta, kas ir vismaz 10 reizes lielāks par turbīnas kopējo augstumu, ieskaitot paceltu spārnu. Ņemot vērā, ka modernas turbīnas augstums sasniedz ap 150-200 metru, minimālajam attālumam līdz tuvākajai mājai jābūt 1,5-2 kilometriem.
Šis nosacījums izrādījās pārāk strikts un faktiski bloķēja 98-99% viss Polijas teritorijas jaunām vēja parku investīcijām. Nozare septiņus gadus stagnēja, daudzi projekti tika pamesti, tas radīja vēl šodien pastāvošo lielo atšķirību ar saules enerģiju. Likumu liberalizēja tikai 2023. gadā, samazinot minimālo attālumu līdz 700 metriem, ja tam piekrīt vietējā pašvaldība; tas atbloķēja daļu investīciju, ko var ieguldīt vēja parku celtniecībā.
Westinghouse vieta Polijas kodolprojektā
Par savu galveno tehnoloģisko partneri pirmās atomelektrostacijas būvniecībā 2022. gada nogalē Polija izvēlējās ASV uzņēmumu Westinghouse Electric Company. Ģeopolitiskā situācija un Krievijas iebrukums Ukrainā mudināja Poliju meklēt ciešu un stratēģisku drošības partnerību tieši ar ASV, atstājot aiz borta Francijas un Dienvidkorejas piedāvājumus. Westinghouse, kas nodrošina pašu reaktoru tehnoloģiju, strādā apvienībā ar citu ASV inženierbūvniecības milzi Bechtel un Polijas valsts uzņēmumu Polskie Elektrownie Jądrowe. Stacijā tiks uzstādīti trīs moderni AP1000® spiediena ūdens reaktori. Tā ir pārbaudīta ASV tehnoloģija, kas jau darbojas ASV un Ķīnā. Šis ir megaprojekts, kura kopējās izmaksas lēš ap 51 miljardu ASV dolāru (~192 miljardi zlotu). ASV uzņēmumi šobrīd veic apjomīgus projektēšanas darbus, padziļinātu ģeotehnisko izpēti būvlaukumā Piejūras vojevodistē Ļubjatovo-Kopalino reģionā un gatavo dokumentāciju būvatļauju un licenču saņemšanai.
Lai gan ASV puse nodrošina inženiertehnisko un tehnoloģisko “nastu”, Polijas valdība un uzņēmumi joprojām kārto pēdējos juridiskos soļus. Tiek gaidīts arī galīgais Eiropas Komisijas saskaņojums vērienīgajam valsts finanšu atbalstam šim projektam.
Sabiedrības atbalsta fenomens
Sabiedrības viedoklis Polijā šobrīd ir unikāls fenomens. Kamēr daudzās Eiropas valstīs pāreja uz kodolenerģiju izraisa asas debates un iedzīvotāju protestus, poļu sabiedrība šobrīd ir viena no vispozitīvāk kodolenerģijai noskaņotajām sabiedrībām Eiropas Savienībā. Jaunākie un vēsturiskie dati atklāj ļoti pārliecinošu dinamiku. Saskaņā ar Polijas Enerģētikas ministrijas pasūtīto nacionālo aptauju datiem, atbalsts atomstaciju būvniecībai valstī sasniedz gluži fantastisku 92% robežu. Tikai ~5% iedzīvotāju pauž tiešu noraidījumu. Polijas pētnieki norāda, ka šis jautājums ir viens no retajiem, kurā valda sabiedrības vienprātība – atomenerģiju atbalsta gan progresīvi noskaņotie un par klimatu norūpējušies pilsoņi, gan konservatīvi noskaņotie vēlētāji.
Parasti lielu infrastruktūras objektu būvniecībā darbojas tā dēvētais NIMBY princips – Not In My Back Yard vai “tikai ne manā pagalmā”. Polijā šī tendence ir pārsteidzoši vāja – gandrīz 80% aptaujāto būtu gatavi akceptēt kodolspēkstacijas būvniecību savas dzīvesvietas tuvumā. Vietējās pašvaldībās, kur plānota būvniecība, iedzīvotāji saskata būtiskus ieguvumus – gan jaunas darbvietas, gan infrastruktūras un ceļu sakārtošanu, kā arī pašvaldības nodokļu ieņēmumu pieaugumu un investīcijas vietējā attīstībā.
Poļu attieksme pret atomu ne vienmēr bijusi tik pozitīva. Pēc Černobiļas katastrofas 1986. gadā un līdz pat Fukušimas avārijai 2011. gadā sabiedrības vairākums pret šo ideju izturējās noraidoši vai piesardzīgi. Dramatisks lūzums notika 2022. gadā līdz ar Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā un tam sekojošo enerģētisko krīzi Eiropā. Poļu sabiedrības motivācija balstās divos galvenajos faktoros, proti, 94% iedzīvotāju uzskata, ka kodolenerģija pasargās valsti no enerģētiskās atkarības un nostiprinās valsts drošību. Otrs faktors ir finansiālā stabilitāte, jo iedzīvotāji asociē atomenerģiju ar stabilām un prognozējamām elektroenerģijas cenām nākotnē, salīdzinot ar dārgajām oglēm un svārstīgajām gāzes cenām. Aptuveni 88% poļu saprot, ka tas ir efektīvs rīks cīņai pret klimata pārmaiņām un smogu.
Eksperti gan bilst, ka šis uzticības kredīts ir milzīgs un tiks pārbaudīts praksē, kad sāksies būvdarbi, pieaugs projekta reālās izmaksas un aktualizēsies jautājums par kodolatkritumu glabātuves vietas izvēli. Mēs varam novēlēt poļiem veiksmi šī projekta realizācijā un cerēt, ka nākotnē arī Baltija vienosies par kodolspēkstacijas celtniecību un spēs to sekmīgi paveikt.
Avoti: Polijas, Vācijas un ASV informācijas vietnes