Mežizstrādes samazināšana dotu nelielus ieguvumus par augstu cenu

Debatēs par mežsaimniecības nākotni Eiropā nozīmīga vieta ir priekšlikumiem samazināt mežizstrādi un palielināt aizsargājamās mežu platības, taču saskaņā ar jaunu novērtējumu šādi pasākumi var izraisīt ražošanas kritumu, desmitiem tūkstošu zaudētu darbavietu un lielākas izmaksas sabiedrībai, pretī nesniedzot nekādus ieguvumus klimata ziņā.

Zviedrijā nesen veikta mežsaimniecības ietekmes analīze liecina – ja valsts mežsaimniecības politika taptu vairāk ierobežojoša, tam būtu tālejoša ietekme uz valsts ekonomiku, nodarbinātību un energoapgādi. Pētījumu veica bijušais Zviedrijas Meža aģentūras Mežkopības nodaļas vadītājs, mežsaimniecības zinātņu doktors Tūmass Tūresons (Tomas Thuresson) un Ūmeo Universitātes Vides un resursu ekonomikas centra emeritētais ekonomikas profesors Rūnars Brennlunds (Runar Brännlund). Pasūtītājs ir Zviedrijas Celulozes korporācija (Svenska Cellulosa Aktiebolaget).

Zviedrijas Celulozes korporācijas Mežsaimniecības virziena vadītājs Jūnass Mortensons (Jonas Mårtensson) norāda, ka ziņojumā ir uzsvērti gan būtiskie ieguvumi no aktīvas mežu apsaimniekošanas, gan riski, ko rada tiekšanās pēc vienkāršiem risinājumiem.

“Aktīvi apsaimniekoti meži rada milzīgu ekonomisku un klimatisku labumu. Pamatprincips ir nobriedušu mežu izciršana un to aizstāšana ar jauniem mežiem, kas var turpināt absorbēt oglekļa dioksīdu. Tas arī veido pamatu atjaunojamiem produktiem, kas aizstāj betonu, tēraudu, plastmasu un citus emisijietilpīgus materiālus,” skaidro J. Mortensons.

“Visa mežsaimniecības sistēma, kas sniedz ievērojamus ieguvumus klimata ziņā, ir ienesīga un rada vērtību – darbavietas, investīcijas, eksporta ieņēmumus un nodokļu ienākumus. Manuprāt, ziņojums ilustrē, cik viegli, tiecoties pēc vienkāršiem risinājumiem, var pazaudēt kopskatu un radīt riskus sabiedrībai tik nozīmīgajai mežsaimniecības nozarei, pretī nedodot tikpat kā neko,” viņš turpina.

Pētnieki analizējuši vairāku Eiropas Savienības mežsaimniecības politikas izstrādes gaitā pašlaik aktīvi apspriestu politikas priekšlikumu iespējamo ietekmi. To starpā ir ieteikumi samazināt mežizstrādi, veidot jaunus dabas aizsardzības rezervātus un attīstīt tā saukto dabai tuvāko mežsaimniecību, kas ietver nepārtraukta vainagu klāja mežsaimniecības metožu plašāku izmantošanu kailcirtes vietā. 

Mazāk ražošanas un darbavietu

Pētījumā secināts, ka mežizstrādes samazināšanai būtu teju tieši proporcionāla ietekme uz meža izejvielu ražošanu. Ja mežizstrāde kristos par 15%, ražošana un ekonomiskā vērtība samazinātos līdzīgā apjomā.

Vislielākā ietekme būtu dabai tuvākās mežsaimniecības scenārijam, kas nozīmētu pusei no Zviedrijas apsaimniekotajiem mežiem piemērot nepārtraukta vainagu klāja mežsaimniecības metodes un lielāku meža zemes daļu atstāt dabiskai attīstībai. Analīze rāda, ka mežizstrāde tad samazinātos par 25-30% un zāģbaļķu piedāvājums – uz vairākām desmitgadēm – par 30-40%. Tas izraisītu 25 000-35 000 darbavietu zudumu un pievienotās vērtības kritumu līdz pat trešdaļai no tagadējā apjoma.

“Zviedrijas mežsaimniecības ierobežošana ir dārga ilūzija, kas praksē novestu pie mežizstrādes pārcelšanās uz citām valstīm, vājākas ekonomikas, darbavietu krituma un samazināta ieguldījuma klimata jomā. Manuprāt, tā ir acīmredzami neefektīva pieeja, kas arī kavētu pāreju no fosilajiem uz atjaunojamiem resursiem,” vērtē T. Tūresons.

Analīze norāda uz ierobežotiem ieguvumiem klimata ziņā

Galvenais ziņojumā aplūkotais jautājums – kā samazināta mežizstrāde ietekmētu klimatu. Analīze liecina, ka, iegūstot mazāk koksnes, īstermiņā oglekļa uzglabāšana mežos var palielināties., tomēr ilgtermiņā mežu pieaugums saruktu, kas, pēc ziņojuma autoru domām, radītu oglekļa uzkrāšanās kritumu gan mežos, gan koksnes izstrādājumos.

Pētnieki apgalvo, ka, ejot šo ceļu, var mazināties meža produktu radītie klimatiskie ieguvumi. Izmantojot koksni ēkās, iepakojumā vai enerģijas sistēmās, tā aizstāj materiālus un enerģijas avotus, kas saistīti ar lielākām CO₂ emisijām no fosilajiem resursiem. Ja Zviedrijas koksnes piedāvājums samazinātos, tas vājinātu tā dēvēto aizstāšanas efektu.

Ziņojumā ir uzsvērts arī oglekļa emisiju pārvirzes risks. Ja pieprasījums pēc koksnes izstrādājumiem saglabāsies nemainīgs, bet ražošana Zviedrijā samazināsies, tā var pārorientēties uz valstīm ar augstāku emisiju līmeni.

“Izslēdzot materiālu aizstāšanas efektu un oglekļa emisiju pārvirzi, apspriesto pasākumu paredzamie klimatiskie ieguvumi neattaisno izmaksas. Savukārt, ja oglekļa emisiju pārvirze tiek ņemta vērā, nevar izslēgt iespēju, ka pasākumu kopējā ietekme uz klimatu būtu negatīva,” uzsver R. Brennlunds.

Ieceru ietekme ir ievērojami plašāka par mežsaimniecības nozari

Apspriesto pasākumu sekas neaprobežotos tikai ar mežsaimniecības nozari vien. Meža biomasa pašlaik veido gandrīz 40% no Zviedrijas enerģijas patēriņa, tātad samazināta izejvielu piegāde varētu ietekmēt energosistēmu, jo īpaši centralizētās siltumapgādes tīklus lielākajās pilsētās.

Analīze liecina, ka ievērojamas būtu arī jaunu dabas aizsardzības rezervātu sociālekonomiskās izmaksas, kas tiek lēstas aptuveni divreiz lielākas par zemes tiešas iegādes izmaksām.

Pēc ziņojuma autoru domām, turpmāk maksimāli jāpalielina Zviedrijas mežu pozitīvā ietekme uz klimatu, aktīvi apsaimniekojot mežus un izstrādājot resursu ziņā efektīvus produktus un materiālus.

“Ja mērķis patiešām ir uzlabojumi klimata ziņā, proti, globāls, nevis valsts mēroga emisiju samazinājums, Zviedrijai jāfokusējas uz aktīvu mežsaimniecību un nepārtrauktu nozares attīstību. Tas nodrošinās arī augstāku nodarbinātības līmeni Zviedrijā,” uzsver R. Brennlunds.

Izmantota Mikaela Engmana (Michael Engman) fotogrāfija. Teksts zviedru valodā.