“Būvniecība no koksnes, biodegviela, koksnes tekstilšķiedras, ķīmiskās vielas un dažādi meža produkti ar augstu pievienoto vērtību ir nākotnes izaugsmes nozares,” uzskata Somijas Bankas prezidents Olli Rēns.
Olli Rēns, Somijas Bankas prezidents un bijušais Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks, vēlas rosināt diskusiju par īpašu noteikumu ieviešanu attiecībā uz mežiem. Līgumos, kas veido ES tiesību aktu pamatu, meži pašlaik nav pieminēti.
“Eiropas Savienība pieņem ļoti daudz tiesību aktu, kas ietekmē mežus un to izmantošanu, tomēr ES nav kopīgas meža politikas, kā arī nav skaidra juridiskā pamata attiecībā uz mežiem,” vērtē O. Rēns.
“Lai gan meži ir ārkārtīgi svarīgs dabas resurss gan Somijai, gan visai Eiropai, kam ir liela nozīme gan ekonomikā, gan dabas vērtību saglabāšanā, lēmumi, kas ietekmē mežus, tiek pieņemti citu politikas nozaru ietvaros,” Olli Rēns norāda intervijā mediju aģentūrai Audiomedia.
Viņš pievērš uzmanību faktam, ka daudzas Eiropas Komisijas iniciatīvas saistībā ar mežiem ir balstītas ES kompetencē vides vai klimata politikas jomā: “Meža politika tiek veidota netieši. “Uz papīra” nacionālā kompetence meža politikā izskatās spēcīga, taču praksē mežus ietekmē vides noteikumi. Tas viegli noved pie rezultāta, ka ekonomiskie aspekti, kas ir svarīgi Somijai un citām mežainām valstīm, saņem mazāk uzmanības.”
Olli Rēns no 2004. līdz 2009. gadam strādāja par ES paplašināšanās komisāru Ž. M. Barozu vadītajā Komisijā, no 2010. līdz 2014. gadam – par ekonomikas un monetāro lietu un eiro komisāru. Pēdējā posmā viņš ieņēma arī ES Komisijas priekšsēdētāja vietnieka amatu.
Pēc O. Rēna domām, laikā, kad viņš pildīja eirokomisāra pienākumus, uz mežiem joprojām skatījās no vides politikas, lauksaimniecības un mežsaimniecības politikas, kā arī rūpniecības politikas skatpunkta.
“Tas atbilda ilgtspējas principam, kurā cenšas saskaņot ekoloģiskos, ekonomiskos un sociālos mērķus,” O. Rēns stāsta Audiomedia. Viņa ieteiktais risinājums šai problēmai ir īpaša noteikuma – “meža panta” – iekļaušana ES līgumos. Par šāda panta tapšanu O. Rēns sāka diskusiju viedokļrakstā laikrakstā Maaseudun Tulevaisuus šā gada martā kopā ar Reijo Kempinenu, bijušo Eiropas Padomes ģenerāldirektoru.
## Stratēģisks resurss Eiropai
Mežu nozīmei ekonomikas, rūpniecības, energosistēmu un reģionālās attīstības jomā, pēc O. Rēna domām, ir pievērsts pārāk maz uzmanības: “Meži būtu jāskata visaptveroši un kā stratēģisks resurss. “Meža pants” nodrošinātu, ka dažādās ar mežiem saistītās nozīmes un aspekti tiek ņemti vērā līdzsvarotāk.” Viņš uzsver, ka neierosina “meža pantu” kā veidu, lai mazinātu nacionālo kompetenci vai veidotu jaunu, centralizētu ES meža politiku.
Olli Rēns šo noteikumu redz kā instrumentu noteikta ietvara izveidei, kurā meži tiek atzīti par specifisku stratēģisku vienību: ““Meža pants” nozīmētu, ka meži, sagatavojot ES lēmumus, tiek ņemti vērā iespējami plaši (visaptveroši). Tie tiktu uzskatīti par stratēģisku resursu, līdzsvaroti salāgojot ekonomikas, rūpniecības un vides perspektīvas.”
“Debates par meža politikas atjaunināšanu ir aktuālas arī tāpēc, ka ES paplašināšanās un Savienības funkcionālās spējas attīstīšana turpmākajos gados, visticamāk, prasīs līgumu pārskatīšanu. Ja līgumi jebkurā gadījumā tiks grozīti, vienlaikus būtu jāizdiskutē arī jautājums par mežiem.”
O. Rēns uzsver, ka debates par mežiem nevar nošķirt no Eiropas konkurētspējas saglabāšanas jautājuma: “Eiropā pašlaik rit plašas diskusijas par tās rūpnieciskās konkurētspējas pavājināšanos, salīdzinot ar ASV un Ķīnu. No Somijas skatpunkta mežsaimniecība un meža rūpniecība ir daļa no risinājuma, nevis problēmas.” Jāatgādina, ka Olli Rēns pārstāv Eiropas mežaināko valsti.
“Šis ir stāsts par to, vai mēs mežus redzam galvenokārt kā ierobežojošu vides jautājumu, vai kā galveno resursu zaļajai pārejai, bioekonomikai un rūpnieciskajai konkurētspējai Eiropā,” teic Olli Rēns.
## Klimata politikai nevajadzētu koncentrēties tikai uz oglekļa piesaistītājiem
O. Rēns vēlas īpaši izcelt klimata politiku kā nozari, kas ietekmē mežu izmantošanu un vietu ES. Viņš uzsver, ka galvenais klimata pārmaiņu cēlonis ir fosilo resursu izmantošana. O. Rēnam ir piesardzīga attieksme pret politiku, kas klimata mērķu sasniegšanā galvenokārt paļaujas uz koku ciršanas apjomu ierobežošanu.
O. Rēns piemin fosilo resursu aizstāšanu ar koksnes materiāliem, norādot, ka aizstāšanas efektu bieži vien aizēno debates par oglekļa piesaistītājiem (piesaistei piemērotām platībām): “Ja koksni izmanto būvniecībā, tekstilizstrādājumos, ķīmiskajā rūpniecībā vai enerģijas ražošanā, tā var aizstāt fosilās izejvielas un samazināt emisijas citās ekonomikas nozarēs. Šī perspektīva ES debatēs ir tikusi nostumta otrajā plānā.”
Pēc Olli Rēna domām, Eiropai pret saviem mežiem vajadzētu izturēties ar tādu pašu nopietnību kā pret kritiski svarīgajiem minerāliem, enerģiju vai tehnoloģiskajām zināšanām: “Meži ir stratēģisks un kritiski svarīgs resurss. Tie uzlabo Eiropas ekonomisko un sociālo noturību, nodrošina atjaunojamās izejvielas un atbalsta reģionālo attīstību.”
“Tas ir saistīts ar debatēm par Eiropas stratēģisko autonomiju. Ņemot vērā ES centienus samazināt atkarību no fosilajiem resursiem un importētajām izejvielām, koksnes izejvielu nozīme varētu ievērojami pieaugt. Vienlaikus meži sniedz iespēju veidot Eiropas bioekonomiku, kas balstās mūsu pašu dabas resursos.”