Ar joni ieskrējusies, vasara lēmusi maķenīt atpūsties, ļaujoties vēsumam un lietavām. Dārzos, laukos, tīrumos zied, briest, gatavojas...

Joprojām aktuāls, pat vēl asāks tapis jautājums, ko uzdevām pirms nepilniem astoņiem gadiem: “Vai mūsu valsts pārstāvji, varas turētāji un lēmēji šobrīd aizstāv zemes īpašniekus? Vai šī aizstāvība un rūpes par cilvēku (cilvēku, kas mīt Latvijas novados tālu un ne tik tālu no Rīgas) skan runās no tribīnēm un pie pieminekļiem vien, lai faktiski zemes un meža īpašnieks ir atstāts viens pret (Nevis “kopā ar”, bet tieši “pret”!) smagnēju, ne vienmēr zinošu un profesionālu, bieži vien skaistu vārdu apmuļķotu, iedziļināties nespējīgu un tukša (karojoši muļķīga) aktīvisma pavadā ejošu mašinēriju, ko ne vienmēr varam lepni saukt par “mūsu valsts pārvaldi””.

Tikpat aktuāls, ja ne vēl aktuālāks ir jautājums: “Kas mūsu valstī ir svarīgāks – cilvēks, kas ir savas zemes īpašnieks un saimnieks, vai dažu ļaužu vēlme “sekot modei” skaisti (un pareizi) izteikties un ar svešām rokām nodrošināt savu personīgo labklājību, maskējot to ar rūpēm par dabu (vai viena alga ko, ja tikai iespējams citus ierobežot, kādam ko neļaut utt., vai, vienkāršāk runājot, izdomāt iemeslu, kā ērti, balstoties vēlētāja neziņā un nekompetencē, iestūrēt Saeimā), faktiski nedarot neko?”

Lai paplašinātu jūsu redzesloku, aicinām noteikti noskatīties filmu “Latvietis un viņa mežs”. 

Noskatīties filmu “Latvietis un viņa mežs”

Filma tapusi biedrības “Latvijas Mežu sertifikācijas padome” sadarbībā ar Ansi Pūpolu un studiju Nemelo.lv, ar Meža attīstības fonda atbalstu