Māris Būmanis, a/s “Latvijas Finieris” valdes loceklis, Attīstības un pētniecības sektora vadītājs

Zemeunvalsts.lv | 10.12.2020

Atvērt prezentāciju

Kā strādāt meža nozarē, lai darbs būtu ilgtspējīgs?

Atbildēt ir gan vienkārši, gan pagrūti: mēģināšu abējādi. Ilgtspēja bieži vien tiek skatīta kā atbildība pret vidi, pret sabiedrību, pret nākamajām paaudzēm. Latvijā mežsaimniecība ir ļoti svarīga, mūsu meži ir mūsu zaļais zelts. Šī resursa ilglaicīga un efektīva, un kompleksa izmantošana, radot maksimāli augstu pievienoto vērtību, ražojot produktus ar ilgu kalpošanas laiku, būtu saucama un uzskatāma par ilgtspējīgu. Uzsvars ilgākam kalpošanas laikam ir zināmā saskaņā ar Eiropas “zaļo kursu”, proti, pagarināt radīto produktu kalpošanas ilgumu. Ja mežu izstrādā, tā vietā tiek stādīts jauns mežs, kas, savukārt, pareizi jāapsaimnieko, lai laika gaitā iegūtu maksimālo. Otra puse – rekreācija, vide – ir tepat līdzās, starp pirmo un otro nepieciešams līdzsvars, kas visos veidos dos sabiedrībai maksimālo iespējamo labumu.

Vai ir pamats bažām par ilgtspēju Latvijas mežos?

Domāju, nē! Ciktāl zinu Latvijas mežus, šaubu par ilgtspējīgu saimniekošanu valsts mežos man nav! Arī privāto mežu īpašnieku lielākā daļa ir sapratusi meža vērtību. Salīdzinot ar lauksaimniecību, kur kultūraugu ražu iegūstam viena gada laikā, mežā ir līdzīgi, tikai ražas nobriešanas laiks ir ilgāks.

Jautājums, protams, ir par klimata mainību, kas kādā brīdī var likt mainīt izpratni par lietu gaitu: mežsaimniecībai un, loģiski, mežsaimniekam būs jāmainās un jārīkojas savādāk. Nozare nevarēs pastāvēt nemainīga. Labs, pat klasisks piemērs ir pēdējo gadu ziemas: pirms gadiem 10-12 bija stabils sals un bija skaidrība – ziemā strādāsim vienos meža nogabalos, vasarā jau citos. Tagad situācija ir mainījusies, vide piespiež mainīties, šai mainībai jābūt ilgtspējīgai.

“Zaļais kurss”: ko Latvijā noteikti nevajadzētu darīt, ar ko nevajadzētu aizrauties?

Lemjot, nevajag aizmirst veselo saprātu! Noteikti nevajadzētu pārsteigties un ķerties pie “pionieru lēmumiem” (būt par katru cenu pirmajiem): svarīgs ir un būs vispusīgs, ne virspusīgs vērtējums, lai sabiedrība maksimāli iegūtu. Ja nebūs loģiski un iespējami daudzpusīgi vērtēti lēmumi, tie var atstāt ilglaicīgas sekas, no kā vajag izvairīties. Ja runājam par mežsaimniecību, lēmumu sekas mēs jutīsim ne rīt vai nākammēnes, bet tuvāko gadu un gadu desmitu laikā: to jāatceras.

Svarīgi ir nepārsteigties!

Vārds “zaļš” un “zaļā domāšana”: praktiskā puse

Ja runāju par sevi, ir vairākas uzreiz saprotamas praktiskas lietas, ko daru un var darīt katrs: šķirot atkritumus, ik sezonu nepirkt jaunu mēteli vai citas drēbes, lietot ekonomiskās spuldzes, domāt par lietu un tehnikas izmantošanu un lietošanu ilgtermiņā. Protams, ja nozāģē koku, iestādi vismaz vienu vietā.

Vai plašajā Eiropas Savienībā ir vienota izpratne par mežsaimniecību un tās nozīmi?

Vienādas izpratnes noteikti nav, tā atkarīga no katras dalībvalsts pamatresursiem un pamatnozarēm. Ja Latvijā, Somijā un Zviedrijā mežs ir pamatresurss un mums uz to ir viens un vienots skatījums, Dienvideiropā prioritātes ir citas. Visticamāk, ka vienota izpratne Eiropas Savienībā pat nav iespējama, varētu panākt vien izlīdzinātu skatījumu.

Latvija un uzņēmēji 2020. gadā: no naudas neviens neatsakās, ar uzņēmējdarbību… ir, kā ir… Pret to arī iebilst: ko darīt?

Jautājumā un situācijā ir savijušās daudzas un dažādas lietas. Skaidrs: ja nestrādāsi, nebūs darba, nebūs ienākumu, nebūs nodokļu – arī valstij nebūs par ko dzīvot un attīstīties. Valstiska līmeņa atbildība – kā un ciktāl valsts iestāžu un amatpersonu darbības motivē iedzīvotājus ķerties pie uzņēmējdarbības: kā un vai tas notiek. Šeit nav runa par finansiālu atbalstu vien, bet par izglītošanu, izpratnes veidošanu, arī infrastruktūru. Sabiedrības izglītošanā noteikti nepieciešama valstiska līdzdalība, jo, diemžēl, ir labi zināma situācija: uzņēmējs vēlas veidot ražotni un vietējā pašvaldībā viņam atsaka, jo tas nepatīkot iedzīvotājiem. Cilvēkiem jārada izpratne, ka uzņēmējdarbība, tostarp, ražošana ir vajadzīga mums visiem. Ja viss ir pareizi organizēts, no tās labums nāks ikvienam.

Pievienot komentāru