Pēc pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā Krievijas sadarbība ar Āfrikas valstīm mežsaimniecības un kokapstrādes jomā ir kļuvusi par stratēģisku alternatīvu Rietumu tirgu zaudēšanai ieviesto sankciju dēļ. Krievija cenšas Āfriku pozicionēt ne tikai kā kokmateriālu noieta tirgu, bet arī kā reģionu ietekmes nostiprināšanai zinātniskajā un tehniskajā sadarbībā.
Zinātne un diplomātija
Pēc pilnīga kokmateriālu importa aizlieguma uz Eiropas Savienību un Lielbritāniju (2022. gada jūlijs) Krievija savas loģistikas ķēdes ir pārorientējusi uz Āzijas, Tuvo Austrumu un Āfrikas valstīm.
Krievi aktivizē arī zinātniski izglītojošo sadarbību ar Āfrikas valstīm. Kā jau rakstījām iepriekš (https://www.zemeunvalsts.lv/krievija-izmanto-mezsaimniecibu-lai-stiprinatu-diplomatiskas-un ), 2025. gadā Dāresalāmā, Tanzānijā, tika atklāts Mežzinātnes un izglītības izcilības centrs, rezultāts 18 mēnešu ilgai iepriekšējai sadarbībai. Tā mērķis ir ieviest Krievijas izstrādātos oglekļa uzskaites modeļus Āfrikas mežos un, protams, stiprināt ekonomiskās saites. Šāda veida sadarbība tiek attīstīta “Krievijas-Āfrikas partnerības foruma” ietvaros, kur rīcības plāns 2023.-2026. gadam paredz mērķtiecīgu tirdzniecības un vides aizsardzības projektu īstenošanu.
Specifiskā pieeja sadarbībai
Galvenais šīs sadarbības mērķis ir Rietumu sankciju apiešana un kompensēšana. Krievija izmanto jaunus sadarbības modeļus, lai mazinātu savu izolāciju meža nozarē. Interesanti, ka tiek ziņots par speciālu piedāvājumu āfrikāņiem, t.s. režīma izdzīvošanas paketi (regime survival package), kuras ietvaros Krievija piedāvā palīdzību drošības sfērā apmaiņā pret piekļuvi stratēģiskiem resursiem, tostarp kokmateriāliem. Tas raksturo Krievijas militāri politisko piedāvājumu Āfrikas valstu līderiem, īpaši Sāhelas reģionā – Mali, Burkinafaso, Nigērā un Centrālāfrikas Republikā. Krievija piedāvā tiešu militāro atbalstu, miesassargu pakalpojumus valstu vadītājiem un diplomātisko aizsardzību, piemēram, veto tiesības ANO pret Rietumu spiedienu.
Krievi pieprasa un par šo palīdzību saņem attiecīgu samaksu – Āfrikas dabas resursus. Apmaiņā pret drošību Krievija saņem piekļuvi zelta, urāna, litija atradnēm un mežizstrādes koncesijām.
Piemēram, Centrālāfrikas Republikā ar bijušo Vagner grupu, tagad Africa Corps, saistīti uzņēmumi ir saņēmuši plašas meža platības izstrādei, bieži vien neievērojot vietējos vides un resursu izmantošanas likumus. Iegūtie kokmateriāli tiek eksportēti, lai finansētu Krievijas militārās operācijas. Mežsaimniecība tiek izmantota kā mums Baltijā labi zināmā “maigā vara”, piedāvājot Āfrikas valstīm palīdzēt veikt ekspertīzi klimata pārmaiņu pielāgošanās jautājumos un meža inventarizācijā.
Koksnes tirdzniecības pieaugums
Lai gan kopējais Krievijas kokmateriālu eksporta apjoms, piemēram, 2024. gadā samazinājās par aptuveni 10% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, atsevišķi segmenti šobrīd uzrāda pieaugumu.
Ēģipte šobrīd ir viena no lielākajām Krievijas tirdzniecības partnerēm Ziemeļāfrikā zāģmateriālu un saplākšņa jomā, tā viena pati iepērk vairāk nekā pusmiljonu kubikmetru kokmateriālu. Citi nozīmīgi krievu koksnes galamērķi ir Irāka, Turcija un Jordānija. Krievijas mežsaimniecības produktu eksports uz MENA reģionu – Tuvajiem Austrumiem un Ziemeļāfriku, uzrāda stabilizācijas un mērena pieauguma tendences, Krievijai aktīvi diversificējot tirgus ārpus Ķīnas. 2025. gadā tas bija aptuveni 1,8-2,0 miljonu m³ robežās. 2024. gadā Krievija uz šo reģionu eksportēja 1,7 miljonus m³ skujkoka zāģmateriālu, 2025. gada pirmajā pusē jau bija vērojams lielāks apjoma pieaugums – par aptuveni 2%. Savukārt, kopējais Krievijas finiera eksports uz MENA valstīm 2025. gadā sasniedza aptuveni 0,4-0,5 miljonus m³. Krievijas finiera ražošana 2025. gadā sasniedza 3,7 miljonus m³, no kuriem aptuveni 45% eksportē. MENA reģions, īpaši Ēģipte un Turcija, ir kļuvis par vienu no trim svarīgākajiem Krievijas bērza saplākšņa galamērķiem pasaulē, aizstājot zaudētos tirgus.
Jāuzsver, ka finieris ir tas produkts, ko visvairāk ietekmējušas Rietumu sankcijas, tāpēc MENA reģions Krievijai kalpo gan kā tiešais noieta tirgus, gan kā tranzīta mezgls produkcijas tālākai “legalizēšanai” globālajās piegādes ķēdēs.
Loģistikas ceļi un sankciju apiešana
Lai nogādātu kokmateriālus Āfrikas tirgos un importētu nepieciešamās preces, Krievija ir izveidojusi jaunus un visai sarežģītus maršrutus. Ziemeļāfrikā kā tranzīta centri tiek izmantotas Ēģipte un Maroka. Krievijas zāģmateriāli bieži tiek pārkrauti šajās valstīs, mainot dokumentāciju, lai slēptu izcelsmi pirms tālākas izplatīšanas. Eksistē īpašs Ziemeļu-Dienvidu koridors (INSTC). Tas ir maršruts caur Irānu uz Indijas okeānu, kas ļauj Krievijai sasniegt Austrumāfrikas ostas, piemēram, Tanzānijā un Kenijā, pilnībā izvairoties no Eiropas kontrolētajiem ūdeņiem un Suecas kanāla.
Īpaši radītas ir t.s. melnā tranzīta shēmas, kad kokmateriālus eksportē caur Kazahstānu vai Kirgizstānu, kur tie saņem jaunus sertifikātus un tiek uzdoti par Vidusāzijas izcelsmes produkciju, nonākot atpakaļ pat Eiropas vai citos ierobežotos tirgos. Plaši tiek izmantoti “ēnu” tankkuģi un kravas kuģi, kas reģistrēti dažādās eksotiskās valstīs, lai nodrošinātu loģistiku bez Rietumu apdrošināšanas un banku kontroles.
Dienvidāfrikas aspekts
Dienvidāfrikas Republikas (DĀR) un Krievijas attiecības ir īpašas, abas valstis piedalās BRICS blokā, taču kokmateriālu tirdzniecībā un dabas aizsardzībā tās raksturo nevis lieli apjomi, bet gan stratēģiska un politiska sadarbība. Atšķirībā no Ziemeļāfrikas, DĀR nav starp lielākajiem Krievijas koksnes pircējiem, tomēr pēc 2022. gada ir vērojamas jaunas tendences. DĀR no Krievijas importē specifiskus izstrādājumus, piemēram, augstas kvalitātes bērza saplāksni un atsevišķus skujkoku zāģmateriālus, ko izmanto mēbeļu rūpniecībā un celtniecībā. DĀR nereti kalpo kā loģistikas un finanšu “drošības vārsts”. Lai gan tiešā tirdzniecība nav apjomīga, DĀR infrastruktūra tiek izmantota Krievijas darījumu apkalpošanai ar citām Subsahāras Āfrikas valstīm. Tomēr Krievijas koksnes eksports uz DĀR pieauga par vairākiem desmitiem procentu, jo Krievijas uzņēmumi piedāvā agresīvas atlaides, lai konkurētu ar vietējiem un Dienvidaustrumāzijas piegādātājiem.
Dabas aizsardzībā un mežsaimniecībā abu valstu sadarbība ir vairāk vērsta uz zinātni un politisko ietekmi, nevis praktisku mežsaimniecību. Abas valstis aktīvi sadarbojas BRICS ietvaros, lai izstrādātu alternatīvus meža oglekļa uzskaites standartus. Mērķis ir panākt, ka Krievijas un DĀR mežu spēja absorbēt CO₂ tiek atzīta starptautiski, apejot Rietumu sertifikācijas sistēmas, piemēram, FSC, kas pēc visai ilga “pārdomu laika”, tomēr pameta Krieviju. 2025. gada kontekstā tiek stiprināta sadarbība starp universitātēm, piemēram, Pretorijas Universitāti un Krievijas mežsaimniecības institūtiem, par tēmām, kas saistītas ar meža ugunsgrēku ierobežošanu un digitālo meža inventarizāciju.
Krievija izmanto dabas aizsardzību, lai parādītu DĀR kā sabiedroto cīņā pret “Rietumu zaļo neokoloniālismu” kā Rietumu vides standartu uzspiešanu Āfrikas mežsaimniecībai un koksnes tirdzniecībai. Pašreizējā starptautiskā saspīlējuma dēļ piegādes uz DĀR ostām – Keiptaunu un Durbanu ir kļuvušas dārgākas. Tā kā kuģi no Krievijas Baltijas jūras ostām tagad biežāk izvēlas ceļu apkārt Āfrikai nevis caur Suecas kanālu, DĀR ostas kļūst par svarīgiem pieturas punktiem Krievijas flotei, kas dodas uz Āziju vai citām Āfrikas valstīm.
“Piecu valstu savienības” ietekme paplašinās
BRICS ir nozīmīga starptautiska organizācija, kas sākotnēji apvienoja piecas valstis – Brazīliju, Krieviju, Indiju, Ķīnu un Dienvidāfrikas Republiku. Pēc paplašināšanās 2024. gadā tā kļuvusi par vēl ietekmīgāku spēlētāju globālajā politikā un ekonomikā.
BRICS valstu vieta mežsaimniecībā ir kļuvusi par būtisku ģeopolitisku instrumentu, ko īpaši izmanto Krievija un Brazīlija, lai oponētu Rietumu standartiem un sankcijām. Šī sadarbība vairs nav tikai ekonomiska – tā ir pārvērtusies politiskā platformā, kurā meža resursi tiek izmantoti kā svira pret Eiropas Savienības vides regulējumiem.
Galvenie politiskie aspekti resursu pārvaldībā
Organizācija vēlas kļūt alternatīva “Rietumu kārtībai”. BRICS valstis, kas kontrolē aptuveni 33% visas pasaules koksnes ieguves, veido savstarpējus sadarbības modeļus, lai samazinātu atkarību no Rietumu finanšu un sertifikācijas sistēmām. Jāatzīmē , ka mežs var tikt izmantots kā šīs savienības “oglekļa svira”. BRICS valstis uzsver savu dabisko ekosistēmu nozīmi oglekļa piesaistē, mēģinot panākt, ka to mežu resursi tiek atzīti par būtisku ieguldījumu klimata mērķu sasniegšanā bez papildu ekonomiskiem ierobežojumiem no ES puses. BRICS politiskā retorika bieži balstās uz “iekšējās pārvaldības” principu, noraidot Rietumu mēģinājumus ietekmēt valstu iekšējo resursu apsaimniekošanu caur vides standartiem.
Pretestība Eiropas Savienības vides politikas prasībām
Eiropas jaunie regulējumi, īpaši Atmežošanas regula (EUDR), ir radījuši asu pretestību BRICS blokā. Brazīlija un Indonēzija, kas blokam pievienojās 2025. gadā, uzskata EUDR par protekcionisma veidu un draudu savam eksportam. Pēc tam, kad lielākās starptautiskās sertifikācijas sistēmas, piemēram, FSC, apturēja darbību Krievijā un Baltkrievijā, BRICS ietvaros tiek strādāts pie pašu “zaļās” standartizācijas un oglekļa uzskaites sistēmām, lai apietu Rietumu ierobežojumus. Kamēr Eiropa prasa striktu izsekojamību un “nulles atmežošanas” pierādījumus, BRICS valstis aicina uz elastīgākiem, pašu definētiem ilgtspējas kritērijiem.
Krievija izmanto savu statusu kā valsts ar pasaulē lielākajām mežu platībām, lai mazinātu sankciju ietekmi un stiprinātu ietekmi “globālajos Dienvidos”. Krievija tās BRICS prezidentūras laikā 2024. gadā īpaši uzsvēra nepieciešamību pēc neatkarīgām maksājumu un standartizācijas sistēmām, kas tieši ietekmētu meža produktu tirdzniecību bez ASV dolāra vai Eiropas banku kontroles.
BRICS krievu cerības neattaisno
Krievijas attiecības ar BRICS valstīm atgādina centienus uzbūvēt modernu cietoksni uz “irdeniem pamatiem”, kas sastāv no ļoti atšķirīgām interesēm. Maskava šo bloku jau gadiem ilgi pozicionē kā savu galveno diplomātisko vairogu pret Rietumiem, cerot, ka tas kļūs par alternatīvu spēka centru, kurā Krievija varētu spēlēt vadošo lomu, tomēr realitātē šīs cerības regulāri atduras pret skarbo ģeopolitisko īstenību.
Viens no lielākajiem Krievijas politikas “klupšanas akmeņiem” ir maksājumu sistēma. Pēc atslēgšanas no SWIFT, Maskava lika likmes uz vienotas BRICS valūtas vai vismaz neatkarīgas maksājumu platformas izveidi. 2024. gada Kazaņas samitā šī tēma bija prioritāra, taču rezultāts izvērtās ļoti, ļoti pieticīgs. Indija un Brazīlija, kurām ir ciešas ekonomiskās saites ar ASV un Eiropu, nevēlas riskēt ar “sekundārajām sankcijām”, tās labprātāk norēķinās nacionālajās valūtās, kas ir izdevīgi pašu ekonomikām, bet nepalīdz Krievijai izveidot globālu, no Rietumiem pilnībā izolētu finanšu arhitektūru.
Tāpat Krievijai nav izdevies panākt, lai BRICS kļūtu par vienotu politisku dūri. Kamēr Maskava vēlas redzēt bloku kā “anti-Rietumu” savienību, pārējās dalībvalstis, īpaši Ķīna, dod priekšroku “ne-Rietumu” pozīcijai. Tas nozīmē, ka tās vēlas paplašināt savu ietekmi, nesaraujot saites ar esošo pasaules kārtību. Šī plaisa izgaismojas ikreiz, kad tiek pieminēts karš Ukrainā, BRICS deklarācijas parasti aprobežojas ar vispārīgiem aicinājumiem uz mieru, nevis sniedz Krievijai tik ļoti kāroto atklāto atbalstu.
Arī organizācijas paplašināšanās Krievijai ir izrādījusies “apbusēji griezīgs zobens”. No vienas puses, jaunu dalībvalstu – Irānas vai Etiopijas pievienošanās rada iespaidu par augošu globālo ietekmi. No otras puses, jo vairāk organizācijā ir dalībnieku ar iesaistēm dažādos konfliktos un krasi atšķirīgām ekonomikām, jo grūtāk Maskavai ir panākt jebkādu vienprātību. Krievijas balss šajā arvien lielākajā korī kļūst klusāka, tās ekonomiskā atkarība no Ķīnas liek tai samierināties ar “jaunākā brāļa” lomu, kas nekādi nesaskan ar Kremļa ambīcijām par diženumu.
Galu galā, Krievijas stratēģiskā neveiksme slēpjas faktā, ka tā uztvēra BRICS kā savu personīgo politisko instrumentu, kamēr citas dalībvalstis to redz kā pragmatisku platformu savu nacionālo interešu aizstāvībai. Cerības uz bloku kā monolītu pretspēku Rietumiem pagaidām palikušas vien retorikas un simbolisku fotogrāfiju līmenī...