Mežu atjaunošana Dienvidkorejā pēc Korejas kara ir viena no veiksmīgākajām vides aktivitātēm cilvēces vēsturē. ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO) Dienvidkoreju ir atzinusi par vienīgo jaunattīstības valsti pēc Otrā pasaules kara, kas spējusi pilnībā atjaunot savus mežus.

Šajā procesā Dienvidkoreja ļoti aktīvi pārņēma un pielāgoja citu valstu pieredzi, transformējot to centralizētā valsts programmā.

Arī Latvija sadarbojas ar korejiešiem gan mežsaimniecībā, gan arī kūdras nozarē, sadarbību balstot uz abu valstu savstarpēji papildinošās vajadzībās. Latvija ir nozīmīga šo dabas resursu un augstākās kvalitātes izejmateriālu eksportētāja, savukārt Dienvidkorejā ir augsti attīstīts, bet no importa atkarīgs patēriņa un inovāciju tirgus. Sadarbība pēdējos gados piedzīvojusi strauju attīstību, pārejot no parastas tirdzniecības uz augsta līmeņa politisko un zinātnisko partnerību.

Latvija un Dienvidkoreja – sadarbība meža nozarē

Oficiāla divpusējā sadarbība aktivizējās 2010. gadā, kad starp abām valstīm tika parakstīts pirmais saprašanās memorands, ietverot sadarbību kokrūpniecības un transporta jomā. Starp Latvijas Zemkopības ministriju un Korejas Meža dienestu ir spēkā oficiāls sadarbības līgums meža nozarē, kas aptver ilgtspējīgu meža pārvaldību, ģenētisko resursu saglabāšanu, meža monitoringu un aizsardzību pret ugunsgrēkiem. Latvija gadiem ilgi uz Dienvidkoreju eksportē zāģmateriālus, saplāksni un augstas pievienotās vērtības koksnes produktus. Īpaši sekmīga ir AS “Latvijas Finieris” sadarbība ar Dienvidkorejas kuģubūves milžiem, piegādājot specializētu saplāksni sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) tankkuģu izolācijas paneļiem.

Latvijas zemkopības ministrs kopā ar ekspertu un uzņēmēju grupu bija darba vizītē Dienvidkorejā. Mūsu pārstāvji tikās ar Korejas Mežu nozares popularizēšanas institūta (KOFPI) vadību un speciālistiem. Abas valstis vienojās par kopīgu pozīciju uzturēšanu Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD). Būtiskākais jautājums ir starptautiska atzīšana, kā koksnes izmantošana būvniecībā aizvieto fosilos materiālus un kā meža hidroloģiskā regulēšana palīdz samazināt emisijas. Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas vizītē Seulā tika atkārtoti uzsvērts meža un ilgtspējīgas enerģētikas sektora potenciāls abu valstu ekonomiskajā drošībā.

Korejieši pērk Latvijas kūdras substrātu

Dienvidkorejai nav vērā ņemamu kūdras resursu, taču valstī ir milzīgs pieprasījums pēc tās, lai attīstītu modernas lauksaimniecības, dārzkopības, kā arī siltumnīcu un stādu audzēšanas nozares. Latvijas kūdras pārstrādes uzņēmumi vēsturiski ir ieņēmuši stabilu vietu Dienvidkorejas tirgū. Latvija eksportē galvenokārt kūdras substrātus – augstas kvalitātes, speciāli sagatavotus maisījumus dārzkopībai un stādu audzēšanai. Korejas importētāji augsti vērtē Latvijas kūdras fizikālās īpašības un tīrību.

Latvijas kūdras nozarē pašlaik norisinās transformācijas procesi, lai līdz 2030. gadam sasniegtu augstāku klimatneitralitāti un starptautisko konkurētspēju. Tā kā Korejas Meža dienests un pētnieciskie institūti globāli specializējas kūdrāju un degradēto zemju atjaunošanā, abām valstīm ir pieaugoša abpusēja interese par siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķinu metodoloģijām un rekultivācijas tehnoloģijām.

Latvijā veiktie pētījumi, kas publicēti starptautiskos zinātniskos žurnālos, pierāda, ka vietējam kūdras substrātam ir līdz pat septiņām reizēm mazāka kopējā ietekme uz vidi nekā alternatīvajiem substrātiem. Šie argumenti šobrīd tiek izmantoti tirdzniecības dialogā arī ar Dienvidkoreju, lai saglabātu eksporta pozīcijas stingrāku globālo “zaļo” regulējumu piemērošanas apstākļos.

Kamēr vēsturiski sadarbība bija tīri komerciāla – koksnes un kūdras eksports no Latvijas uz Koreju, pašreizējās aktualitātes iezīmē pāreju uz politisko un zinātnisko sinerģiju. Abas valstis saskaras ar nepieciešamību aizstāvēt savu nacionālo resursu – mežu un kūdrāju – apsaimniekošanas specifiku starptautiskajos klimata forumos un kopīgi strādā pie digitalizācijas un inovāciju ieviešanas šajās tradicionālajās nozarēs.

Vēsturiskais konteksts – no “Mēness ainavas” līdz zaļai valstij

Japānas koloniālā okupācija (1910-1945), Korejas karš (1950-1953) un masveida nelegālā mežizstrāde kurināmās koksnes ieguvei noveda pie vairāk nekā 80% valsts kalnu platību atmežošanas. ANO eksperti ziņoja, ka valsts izskatās kā “Mēness virsma” un erozijas dēļ zeme nav vairs glābjama. Pozitīvas izmaiņas sakās Dienvidkorejas prezidenta Paka Čonhi laikā.1973. gadā valsts uzsāka pirmo Nacionālo meža atjaunošanas 10 gadu plānu. Mežu jautājumu risināšanu nodeva Iekšlietu ministrijas pakļautībā, piešķirot tam “militāru disciplīnu” un augstāko politisko prioritāti.

Lai glābtu mežus, faktiski notika visas tautas mobilizācija. Tika iestādīti vairāk nekā 11 miljardi koku. Skolēni, armija un lauku iedzīvotāji kampaņveidīgi stādīja kokus. Valsts aizliedza malkas izmantošanu apkurei, subsidējot pāreju uz oglēm un gāzi lauku reģionos.

Vācijas pieredze – zinātniskā mežsaimniecība

Dienvidkoreja neizgudroja riteni no jauna, bet prasmīgi apvienoja Rietumu zinātni ar Austrumu disciplīnu. Vācijai ir bijusi vislielākā ietekme uz mūsdienu Korejas mežu struktūras izveidi. Vācijas un Dienvidkorejas sadarbība mežsaimniecībā sākās 1974. gadā un nesen “atzīmēja” 50 gadu jubileju. Korejiešu speciālisti devās mācīties uz Vāciju, lai apgūtu ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas principus (Nachhaltigkeit).

Vācu meža eksperti palīdzēja izveidot Korejas meža inventarizācijas sistēmu un konsultēja par piemērotāko sugu izvēli kalnu erozijas novēršanai. Sadarbības rezultātā Korejā tika ieviesta sistēma, kurā mežs tiek vērtēts kā komplekss ekosistēmas pakalpojumu sniedzējs – ūdens aizture, augsnes stabilizēšana, ne tikai kā koksnes ieguves avots.

Sadarbība ar Vāciju oficiāli sākās 1974. gadā ar Korejas-Vācijas mežu apsaimniekošanas projektu, kas ilga aptuveni 20 gadus un pilnībā mainīja Korejas pieeju mežsaimniecībai.

Vācija nodrošināja savus mežsaimniecības ekspertus, modernu meža tehniku un sēklas materiālus, Koreja piešķīra zemi un darbaspēku. Ulžu reģionā 4000 hektāros zemes vācu mežsaimniecības eksperti kopā ar korejiešiem izveidoja pirmo zinātniski apsaimniekoto paraugmežu, kur tika testētas dažādas koku sugas un augsnes stabilizēšanas metodes.

Simtiem korejiešu meža tehniķu un studentu saņēma stipendijas, lai dotos ilgtermiņa mācībās uz Vāciju. Šie cilvēki vēlāk atgriezās Korejā un ieņēma vadošus amatus Korejas Meža pētniecības institūtā un ministrijās, ieviešot Vācijas modeli nacionālā mērogā. Janšanā ar Vācijas atbalstu tika uzbūvēts speciāls centrs, lai mācītu korejiešiem strādāt ar modernām meža mašīnām, paaugstinot darba efektivitāti.

Šī sadarbība starp Vāciju un Dienvidkoreju 2024. gadā “nosvinēja” 50 gadu jubileju. Pašlaik Vācijas un Korejas organizācijas, piemēram, Hanns Seidel Foundation, izmanto kopīgo pieredzi, lai plānotu un piedāvātu mežu atjaunošanas projektus arī Ziemeļkorejai kā miera veidošanas instrumentu.

Amerikāņu priedes un japāņu struktūra

Pēckara gados arī amerikāņi Korejai sniedza milzīgu finansiālu un tehnisku atbalstu. Amerikāņu mežsaimnieki 50. gados palīdzēja izstrādāt stratēģiju “labs koks ir ātri augošs koks”. Korejā tika ievesta un masveidā stādīta Pinus rigida, vidēja izmēra mūžzaļš skuju koks, kura dzimtene ir Ziemeļamerikas austrumi. Šī priede ir īpaši pazīstama ar savu spēju izdzīvot un augt ļoti nabadzīgās, skābās, smilšainās un purvainās augsnēs, kur citi koki nespēj izdzīvot; tā veiksmīgi veido audzes pilnībā noplicinātajās un skābajās Korejas kalnu augsnēs. No ASV tika pārņemtas modernās erozijas kontroles metodes un vēlāk – meža ugunsgrēku apkarošanas taktika no gaisa.

Lai gan koloniālais periods Korejā bija postošs, Japāna atstāja aiz sevis noteiktu pārvaldības struktūru. Dienvidkoreja pārņēma un savām vajadzībām pielāgoja koloniālo meža pētniecības staciju tīklu un iedzīvotāju mobilizācijas kooperatīvus, pārvēršot tos par instrumentiem meža atjaunošanai nacionālā līmenī.

No mācekļa par skolotāju

Šodien lomas ir mainījušās. Dienvidkorejieši ir veikuši pilnu ciklu meža zinību apguvē un tagad ar Korejas Meža dienesta attīstības palīdzības programmām (ODA) māca mežsaimniecību citām valstīm. Korejas speciālisti palīdz atjaunot mežus un cīnīties pret pārtuksnešošanos Mongolijā, Indonēzijā, Vjetnamā, Vidusāzijā.

Malkas “aizvietošanas” reforma 70. gados

Līdz 70. gadiem lielākais mežu bojāejas cēlonis Dienvidkorejā bija iedzīvotāju ikdienas malkas patēriņš apkurei un ēdiena gatavošanai. Prezidenta Paka Čonhi valdība saprata – kamēr lauku iedzīvotājiem nebūs citu iespēju, jauniestādītie koki tiks nocirsti. Tāpēc tika veikta agresīva un kompleksa reforma.

Valsts masveidā subsidēja un attīstīja antracīta ogļu ieguvi. Tika radītas standartizētas, lētas ogļu briketes, pielāgotas efektīvākai degšanai, kas kļuva pieejamas ikvienai mājsaimniecībai. Līdz 70. gadu vidum jau aptuveni 93% pilsētnieku bija pārgājuši uz oglēm. Izmantojot nacionālo lauku attīstības kustību Saemaul Undong, valdība burtiski reorganizēja ciematus. Valsts piegādāja ogles lauciniekiem un palīdzēja pārbūvēt tradicionālās māju apkures sistēmas t.s. Ondol jeb grīdas apkuri, lai tās pielāgotu oglēm.

Tapa stingri likumi, kas aizliedza doties mežā pēc malkas vai vākt sausos zarus un lapas. Policijai un vietējiem ciematu kooperatīvu pilnvarotajiem pārstāvjiem bija tiesības arestēt un sodīt ikvienu šo noteikumu pārkāpēju. Lai mīkstinātu pārejas periodu, ap ciematiem tika iestādītas speciālas ātraudzīgu koku, piemēram, akāciju un alkšņu, joslas. Ciematu iedzīvotājiem malkā ļāva izmantot tikai šos kokus, kamēr valsts nozīmes kalnu meži tika stingri apsargāti, ļaujot ekosistēmai atgūties. Kombinācijā ar lauku iedzīvotāju masveida pārcelšanos uz pilsētām, pieprasījums pēc malkas laukos saruka dažu gadu laikā, kas beidzot ļāva Korejas kalniem atkal “sazaļot”.

Dienvidkorejas pieredze ir radījusi divus tās modernās mežsaimniecības balstus – globālo “zaļo diplomātiju” un vienu no tehnoloģiski attīstītākajām meža ugunsgrēku apkarošanas sistēmām pasaulē.

Dienvidkorejas “zaļā diplomātija”

Pēc savu mežu sekmīgas atjaunošanas Dienvidkoreja ir kļuvusi par mežsaimniecības donoru un skolotāju citām valstīm, ar Korejas Meža dienesta starpniecību aktīvi eksportējot savas zināšanas.

Korejieši izveidoja Miera mežu iniciatīvu (Peace Forest Initiative), ko Dienvidkoreja prezentēja ANO. Tās mērķis ir veicināt mežu atjaunošanu un ilgtspējīgu apsaimniekošanu konfliktu skartajos pierobežu reģionos, piemēram, Vidusāzijā un Āfrikā, izmantojot ekoloģisko sadarbību kā rīku miera un uzticības veidošanai.

Kopš 2011. gada valsts finansē un vada Čangvonas iniciatīvu ANO ietvaros. Tā palīdz jaunattīstības valstīm sasniegt “zemes degradācijas neitralitāti”, ierīkojot zaļās joslas un kopienu mežus sausajos reģionos, piemēram, Gobi tuksneša reģionā Mongolijā.

Dienvidkoreja finansiāli atbalsta arī Mežu ekosistēmu atjaunošanas iniciatīvu (FERI), sadarbībojoties ar ANO Bioloģiskās daudzveidības konvenciju Tā sniedz tehnisko un finansiālo atbalstu valstīm visā pasaulē, lai palīdzētu atjaunot iznīcinātās ekosistēmas.

Koreja īsteno apjomīgus projektus mangrovju mežu atjaunošanai Gajānā krasta erozijas novēršanai un viedo kokaudzētavu izveidei Gvatemalā. Nesen izvērsta sadarbība ar Butānu, palīdzot atjaunot klimata pārmaiņu ietekmētos kalnu mežus.

Viedā meža ugunsgrēku novēršanas un apkarošanas sistēma

Klimata krīzes dēļ meža ugunsgrēki Dienvidkorejas kalnos ir kļuvuši par pastāvīgu apdraudējumu. Lai tos kontrolētu, valsts ir ieviesusi visaptverošu IKT, mākslīgā intelekta un lielapjoma datu sistēmu. Izmantojot satelītattēlus, augstas izšķirtspējas termokameras un mežos izvietotus sensorus, mākslīgais intelekts nepārtraukti analizē dūmu modeļus un temperatūras anomālijas. Sistēma spēj atšķirt parastus dūmus no bīstama ugunsgrēka. Tas ir samazinājis ugunsgrēka pamanīšanas laiku no 30 minūtēm līdz mazāk nekā 5 minūtēm. Tiklīdz ugunsgrēks ir fiksēts, algoritmi, balstoties uz reāllaika meteoroloģiskajiem datiem – vēja virziens, mitrums, reljefs, prognozē liesmu izplatības ceļu. Tas ļauj glābējiem preventīvi evakuēt ciematus un precīzi izvietot spēkus.

Kalnainos un nepieejamos apvidos tiek sūtīti siltumu uztveroši droni, kas kartē ugunsgrēka izcelšanās vietas un kaisa dzēšanas reaģentus. Ugunsdzēsēji uz zemes izmanto viedās kiveres un pat eksoskeletus-robotus, lai atvieglotu smago ekipējuma pārvietošanu pa stāvajām nogāzēm.

Korejas Meža dienests pārvalda centralizētu tīklu ar gandrīz 190 helikopteriem, kas pieder gan valstij un pašvaldībām, gan privātajiem partneriem. Helikopteri nakts redzamības un digitālās vadības sistēmu ietvaros spēj veikt koordinētu dzēšanu pat naktī un sliktas redzamības apstākļos.

Šī sistēma ir atzīta par paraugu visā pasaulē. Dienvidkoreja ar AFFIRM programmas mehānismu sadarbībā ar FAO tagad apmāca citas Āzijas valstis viedajā ugunsgrēku pārvaldībā, kā arī nesen parakstījusi vienošanos ar Franciju par kopīgu taktiku globālo meža ugunsgrēku krīžu risināšanā

Galvenie rādītāji un struktūra

Nedaudz par skaitļiem – Dienvidkorejā meži aizņem aptuveni 63% – 6,3 milj. ha, valsts teritorijas. Vidējā krāja ir ap 165 m³/ha. Korejiešu mežos dominē skujkoki – 37% un lapu koki – 32%, kā arī ir jauktie meži. Lielākā daļa koku – 77%, ir vecāki par 30 gadiem. Dienvidkorejā ir raksturīga liela privātā sektora dominance – 66% ir privātie meži, 26% valsts un 8% publiskie jeb pašvaldību meži.

Privātie meži aizņem lielāko daļu no valsts kopējās mežu platības ap 4,1 miljonu hektāru, tomēr, to struktūra rada lielus izaicinājumus komerciālai mežsaimniecībai: Dienvidkorejā ir vairāk nekā 2,1 miljons privāto meža īpašnieku. Aptuveni 67% no tiem pieder īpašumi, kas ir mazāki par 1 hektāru. Vairāk nekā puse īpašnieku nedzīvo savā meža īpašumā, jo ir pārcēlušies uz Seulu vai citām lielpilsētām. Tas nozīmē, ka liela daļa mežu ir pamesti novārtā, jo īpašniekiem nav tiešas saiknes ar zemi vai zināšanu par tās apsaimniekošanu. Tā kā meži ir sadalīti mazos gabalos, koksnes krāja privātajos mežos ir vēl zemāka nekā valsts vai publiskajos mežos. Tikai aptuveni 24% īpašnieku norāda, ka mežu iegādājušies koksnes ieguvei.

Atšķirībā no Latvijas, kur lielākie privātie īpašnieki ir lielie investīciju fondi, Dienvidkorejā privātie meži iedalās specifiskās kategorijās. Lielākā daļa pieder parastām mājsaimniecībām. Tad ir tā saucamie Klanu meži jeb Jongjung. Šī ir ļoti specifiska Korejas iezīme. Meži pieder plašākām radinieku kopienām – klaniem – un vēsturiski kalpo kā klanu senču kapavietas. Šos mežus, protams, ne juridiski, ne praktiski ir neiespējami pārdot vai izmantot komerciālai mežizstrādei. Ievērojamas platības kalnu reģionos pieder arī vēsturiskiem tempļiem un izglītības fondiem.

Vislielākais un pazīstamākais privātais korporatīvais meža īpašnieks ir SK Group. Tā dibinātājs Čojs Džonhjons jau 1972. gadā uzsāka industriālo apmežošanu, iestādot vairāk nekā 4000 hektārus augstvērtīgu lapu koku mežu, ko šobrīd izmanto gan ilgtspējīgai koksnes ieguvei, gan oglekļa kredītu tirgiem.

Vietējā koksne Dienvidkorejā nodrošina tikai aptuveni 16% no pieprasījuma. Mežsaimniecības īpatsvars IKP ir zems – ap 0,1%, jo nozare ir orientēta uz mežu saglabāšanu, nevis intensīvu koksnes ieguvi. Valsts gūst milzīgus ienākumus no citām nozarēm, jo Dienvidkorejas ekonomikas pamatā ir augsto tehnoloģiju ražošana un eksports.

Meža pārvaldība un “saglabāšanas kultūra”

Galvenā iestāde, kas realizē mežu pārvaldību ir Korejas Meža dienests . Tā īsteno ilgtermiņa nacionālos plānus, fokusējoties uz “ekonomisko mežu” zonu izveidi, lai palielinātu pašpietiekamību. Prioritāte ir augšņu aizsardzība pret eroziju un nogruvumiem, kā arī bioloģiskās daudzveidības uzturēšana. Dienvidkoreja aktīvi attīsta “meža terapijas” un atpūtas tūrisma infrastruktūru.

Galvenie riski ir meža ugunsgrēki un klimata pārmaiņas

Dienvidkorejas mežsaimniecībai piemīt izteikta specifika, jo vidējais privātā meža īpašums ir tikai 1,9–2 ha, kas padara komerciālu apsaimniekošanu neefektīvu. Cilvēki Dienvidkorejā mežu uztver primāri kā dabas svētnīcu un atpūtas vietu, nevis resursu ieguves zonu un tas bremzē nozares industrializāciju. Meži ir “jauni”, jo tie ir stādīti 70.-80. gados, tāpēc tikai tagad sasniedz vecumu, kad koksne kļūst komerciāli vērtīga.

Meža terapija

Dienvidkorejā mežs pārsvarā tiek uzskatīts par “dziedniecības telpu”. Valsts ir izveidojusi sistēmu, kas pavada iedzīvotāju “no šūpuļa līdz kapa malai” Tiek piedāvāta, piemēram, meža pirmsdzemdību aprūpe, bērnu meža pieredzes programmas, terapija pret stresu un pat aizgājēja pelnu apbedīšana zem kokiem.

Darbojas vairāki valsts nozīmes centri, piemēram, Nacionālais meža terapijas centrs – Yecheon/Yeongju, lielākais šāds komplekss Korejā.

Valsts nodrošina meža labklājības vaučerus maznodrošinātajiem un sociāli neaizsargātajiem iedzīvotājiem, lai tie varētu bez maksas izmantot terapijas objektus. Pētījumi rāda, ka meža terapija palīdz atveseļoties no vēža, samazina depresiju un uzlabo kognitīvās spējas.

Koksne Dienvidkorejā ir ļoti pieprasīta

Dienvidkoreja ir viena no lielākajām koksnes importētājām pasaulē, jo, kā jau iepriekš atzīmējām, vietējais pašnodrošinājums ar koksni ir tikai aptuveni 16%. 2024. gadā koksnes un tās izstrādājumu imports sasniedza aptuveni 3 miljardus USD. Lielākie piegādātāji ir Vjetnama, Indonēzija, Čīle, Krievija un Kanāda. Strauji audzis koksnes granulu imports – no 122 tūkst. tonnu 2012. gadā līdz 4 miljoniem tonnu šobrīd, galvenokārt enerģētikas vajadzībām. Valsts plāno līdz 2050. gadam palielināt koksnes nodrošinājumu pašu vajadzībām līdz 30%, veidojot ekonomiski efektīvākas stādītu mežu zonas.

Sabiedrības attieksme

Sabiedrības uztvere ir galvenais iemesls, kāpēc Dienvidkorejā nenotiek intensīva mežizstrāde. Mežs ir kā dabas svētnīca, jo korejieši mežu uztver emocionāli un garīgi. Tā kā meži 70.-80. gados tika atjaunoti ar visas tautas smaga darba palīdzību, sabiedrība jebkuru mežizstrādi uztver ļoti jūtīgi. Kad valdība vai privātie uzņēmumi mēģina veikt kailcirtes pat saimnieciskajos mežos, tas bieži izraisa asus sabiedrības protestus un negatīvu rezonansi medijos. Mežus pieprasīts saglabāt ainavai, atpūtai un oglekļa piesaistei. Sabiedrība no meža sagaida “ekosistēmas pakalpojumus” – svaigu gaisu, aizsardzību pret nogruvumiem, pārgājienu takas un meža terapijas iespējas.

Sadarbība un pārvaldības risinājumi

Lai risinātu mežu fragmentācijas problēmu un iekustinātu privāto sektoru, valsts un organizācijas īsteno vairākus projektus. Galvenā organizācija, kas apvieno privātos meža īpašniekus ir Nacionālā Mežsaimniecības kooperatīvu federācija. Tā darbojas līdzīgi kā skandināvu meža kooperatīvu modeļi, palīdzot mazo mežu īpašniekiem apvienot spēkus, kopīgi iepirkt pakalpojumus un organizēt mežizstrādes darbus, kur tas ir ekonomiski pamatoti.

Tā kā daudzi meža īpašnieki dzīvo pilsētās un nespēj apsaimniekot savus kalnu gabalus, valsts ir ieviesusi sistēmu, kurā īpašnieks var slēgt līgumu ar kooperatīvu federāciju vai licencētiem mežsaimniecības uzņēmumiem, nododot sava meža apsaimniekošanu profesionāļu rokās. Ja privātais īpašnieks iestājas Nacionālajā Mežsaimniecības kooperatīvu federācijā un nodod sava meža apsaimniekošanu kooperatīvam, nodokļu likme par meža ienākumiem tiek samazināta vēl par papildu 10-20%.

Korejas Meža dienests regulāri atpērk privātos mežus no iedzīvotājiem. Ja privātpersona nevēlas vai nespēj apsaimniekot savu īpašumu, īpaši aizsargājamās dabas teritorijās valsts to izpērk par tirgus cenu, lai konsolidētu zemi un paplašinātu valsts mežu fondu. Ja privātpersona nolemj pārdot savu meža gabalu valstij – Korejas Meža dienestam, mežu konsolidācijas programmas ietvaros īpašniekam tiek piešķirts 10% kapitāla pieauguma nodokļa samazinājums. Tas motivē mazos īpašniekus atdot zemi valsts rokās, neturēt to dīkstāvē.

Valsts nosaka īpašas zonas, kurās daudzus privātos īpašumus apvieno vienotā pārvaldības tīklā, lai mazinātu fragmentācijas ietekmi un stimulētu vietējās koksnes ražošanu.

Dienvidkorejas valdība apzinās, ka mežu fragmentācija un īpašnieku pasivitāte bremzē valsts zaļos mērķus, tāpēc ir izveidojusi ļoti specifisku un dāsnu nodokļu atvieglojumu sistēmu. Tās galvenais mērķis ir stimulēt īpašniekus aktīvi apsaimniekot mežus, apvienoties kooperatīvos vai nodot zemi valstij, ja paši apsaimniekot nespēj.

Galvenie nodokļu atvieglojumi privātajiem meža īpašniekiem

Tā kā mantojuma nodoklis Dienvidkorejā ir viens no augstākajiem pasaulē – līdz pat 50% lieliem īpašumiem, meža zemei tiek piemēroti īpaši izņēmumi. Pastāv īpaša “paaudžu mežsaimniecības” nodokļa atlaide – ja bērni manto meža zemi no vecākiem, kuri to ir aktīvi apsaimniekojuši vismaz 5 gadus, mantojuma nodokļa bāzi var samazināt par summu līdz pat 70 000 EUR. Atlaides mērķis ir novērst situāciju, kad ģimenes ir spiestas pārdot un sadalīt meža īpašumus mazākos gabalos tikai tāpēc, lai nomaksātu valstij mantojuma nodokli.

Lai stimulētu vietējā koksnes tirgus aktivitāti, valdība samazina nodokļu slogu tiem, kuri veic plānotu un, protams, legālu mežizstrādi. Ja privātpersona ir īpašnieks meža gabalam vismaz 5 gadus, ienākumiem no koksnes pārdošanas vai koku ciršanas tiesību nodošanas tiek piemērots 50% ienākuma nodokļa samazinājums. Šis atvieglojums attiecas gan uz koksni, gan uz citiem meža blakusproduktiem, piemēram, sēnēm, žeņšeņu vai riekstiem.

Dienvidkorejā par jebkuru nekustamo īpašumu ir jāmaksā ikgadējs zemes un īpašuma nodoklis, mežiem ir izņēmuma statuss. Meža zemes, kas atrodas ūdenstilpņu aizsargjoslās, dabas parkos vai kultūrvēsturiskās zonās, piemēram, ap klanu senču kapiem vai tempļiem, ir pilnībā atbrīvotas no ikgadējā īpašuma nodokļa. Ja īpašnieks ir reģistrējis oficiālu “meža apsaimniekošanas plānu” un darbojas saskaņā ar to, ikgadējais zemes nodoklis viņam tiek aprēķināts pēc viszemākās iespējamās likmes, nodalot to no pārējiem īpašnieka komerciālajiem aktīviem.

Jaunākā aktualitāte – meža oglekļa nodokļu kredīti

Dienvidkoreja ir viena no pirmajām Āzijas valstīm, kas sākusi integrēt privātos mežus oglekļa tirgū. Īpašnieki, kuri savos mežos veic darbības, kas palielina CO₂ piesaisti,piemēram, mērķtiecīga jaunaudžu kopšana vai jaunu platību apmežošana, var reģistrēties valsts programmā un pārvērst piesaistīto oglekli sertifikātos. Šos sertifikātus pērk lielie Korejas rūpniecības uzņēmumi, piemēram, Samsung vai Hyundai, lai kompensētu savas emisijas. Privātajiem meža īpašniekiem šie ienākumi ir atbrīvoti no nodokļiem, radot pilnīgi jaunu un mūsdienīgu biznesa modeli mežsaimniecībā.