### Iespēja piedalīties Eiropas Komisijas izsludinātajā konkursā “Eiropas Uzņēmējdarbības Veicināšanas balva 2023”. Projektus konkursam var iesniegt līdz š.g. 22. jūnijam.
em.gov.lv · aicinam pieteikties 2023 gada konkursam eiropas uznemejdarbi…

Valsts kanceleja izsludina konkursu uz VMD ģenerāldirektores (-a) amatu

 

Topošajā Mežvidu kokaudzētavas stādu šķirošanas un apstrādes kompleksā 8000 kvadrātmetru platībā atradīsies ražošanas telpas, stādu saldētavas un kokaudzētavas administratīvās telpas. Papildus paredzēta inventāra un tehnikas uzglabāšanas noliktava 500 kvadrātmetru platībā, inženiertīklu izbūve un teritorijas labiekārtošana 2,8 hektāru platībā.

 

Metodika izstrādāta, lai piemērotu un pārskatītu publiskai personai piederošas zemes derīgo izrakteņu ieguvei nomas maksu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam regulējumam, kas paredz, ka nomas maksas noteikšana un pārskatīšana ir jāveic ne retāk kā reizi sešos gados.

 

Pirmssvētku nedēļā noslēdzies darījums, kura rezultātā viens no Latvijas vadošajiem koksnes nozares uzņēmumiem “Stiga RM” iegādājās 505 hektārus Latvijas meža zemes Zemgales un Kurzemes reģionā par kopējo summu 4,06 miljoni eiro. Konkurencē ar ārvalstu un pašmāju investoriem “Stiga RM” iegādājās meža platības, kas iepriekš piederēja somu investoru pārvaldītam uzņēmumam.

 

Talsu novada Laidzes pagastā stādu audzētavā “Puķu lauki” vienā no vairākām siltumnīcām rosās Sanita un Raivis Reinbergi. Vēl pirms Lieldienu svinēšanas viņi kopā ar dēliem aplaista kuplo daudzgadīgo augu saimi. Sanita stāstīja, kas slēpjas daudzajās kastītēs, kas saliktas viena pie otras: “Te ir ehinācijas, te ir vijolītes, krimulītes, te ir visādas graudzāles.”

 

 

Savukārt otru “mizgrauža efektu” izjutīs mežu izstrādes nozare. Aizvadītā gada augstās koksnes cenu rezultātā bija lielāks pieprasījums pēc mežu izstrādes un zāģēšanas pakalpojumiem, kas deva iespēju nozares uzņēmumiem ieguldīt attīstībā. Taču ieviestā ārkārtas situācija mazinās pieejamo cirsmu skaitu, kas attiecīgi ietekmēs vietējo mežu izstrādātāju un zāģētavu darbu apjomu. Latvijas koksnes trūkumu mazinās ar Skandināvijas koksnes gatavā produkta importu. Līdz ar to mijiedarbībā ar būvniecības sezonas atklāšanos aprīļa beigās un Krievijas un Baltkrievijas koksnes neesamību varētu palielināties skujkoku zāģbaļķu pieprasījums un vērtība tirgū. 

 

 

 

 

Klausam piekrītu, arī es nesauktu meža nozari par mazu, jo īpaši, ņemot vērā tās nozīmīgo lomu reģionos. Arī iebildei, ka tad arī energopatēriņš šādā salīdzinājumā jārēķina pret kopējo, pilnībā pievienojos. Es gan te abiem vēl aizrādītu, ka vajadzētu tomēr precīzi ievērot arī nozaru tvērumu pie viena mēroga rādītājiem – vai ir runa par meža nozari kopumā, kas ir 5.5% no kopējās pievienotās vērtības, vai kokapstrādi, kas veido ~2.7%. Tāpat tad atbilstoši būtu jāskatās energopatēriņš  un citi rādītāji.

 

 

Latvijas vides aizsardzības fonda administrācija, saskaņā ar Latvijas vides aizsardzības fonda padomes 2023. gada 6.aprīļa sēdes lēmumu izsludina projektu konkursu aktivitātē “Sugu un biotopu stāvokļa uzlabošanas pasākumi”. Konkursa mērķis ir sniegt finanšu atbalstu projektiem, kuru ietvaros tiek īstenotas sugu un biotopu aizsardzības stāvokļa uzlabošanas praktiskas aktivitātes, lai sekmētu Eiropas Savienības (ES) Biodaudzveidības stratēģijas 2030. gadam un Prioritāro rīcību programmas Natura 2000 tīklam Latvijā (2021 – 2027) mērķu sasniegšanu. Projektu iesniegumu iesniegšanas termiņš ir 2023. gada 12. maijs.

 

Līdz ar silto un lietaino laiku dabā modīsies krupji, lai uzsāktu ierasto ceļu uz dzimto dīķi un turpinātu savu dzimtu. Krupis ir lēns rāpotājs, ceļa šķērsošana viņam var aizņemt pat 15 minūtes, bet rāpošana intensīvas satiksmes posmā nereti kļūst par neiespējamo misiju. Lai saglabātu šo abinieku sugu, jau otro gadu Dabas aizsardzības pārvalde (pārvalde) ikvienu aicina iesaistīties kampaņā “Misija – KRUPIS. Izglāb princi!”, kļūt par brīvprātīgo krupju glābēju un aktīvajā migrācijas laikā noteiktā ceļa posmā palīdzēt krupjiem droši šķērsot brauktuvi.

 

“Ja arī esam ar kādu no viņiem sastapušies, ieturam distanci, lēnām kāpjamies prom, liekam dzīvnieku mierā, un, visticamāk, arī viņš mūs liks mierā,” norāda Agrita Žunna. “Ar lāčiem ir mazliet jābūt piesardzīgākiem.”

 

 

Ik gadu Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) izdod vairāk nekā desmit atļaujas krauķu ligzdu nogāšanai, galvenokārt Zemgalē, kur jau izsenis mīt lielākās krauķu kolonijas. Cīņa ar nelūgtajiem viesiem gan nav bijusi visai sekmīga, tāpēc šopavasar vietvaras nolēmušas tam netērēt līdzekļus.

 

 

“Lielā mērā tas notika, pateicoties mūsu draugiem un sadarbības partneriem no Latvijas meža nozares: Māris Liopa, Guntis Grandāns, arī nevalstiskā organizācija TEV un daudzi citi, par kuriem mēs bieži runājam un kuriem esam ļoti pateicīgi,” stāsta Oleksandrs Kvatirko, Poļesjes Mežsaimniecības biroja direktors.

 

 

delfi.lv · zigmars turcinskis dzivie mironi jeb pedejie nelegalisti pad…