Notikumi – bijušie un gaidāmie
### LMSP 7. Starptautiskā konference “Zemes izmantošanas nozaru ilgtspēja – Eiropas vides politikas prasību un ģeopolitiskās realitātes apstākļos“ 3. novembrī LLU (no 1. septembra – Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes) Meža fakultātē.
### Smiltsērkšķu festivāls jau rīt (13. augustā)
### Konkurss Eiropas Gada koks tiek pagarināts līdz 4. septembrim.
### Mednieku festivāls "Minhauzens" norisinājās izgājušās nedēļas nogalē
Par nozares aktualitātēm
Un tomēr – kāpēc par valsts mežu valdes priekšsēdētāju izvēlējāties finansistu, nevis mežsaimnieku?
Tāpēc, ka svarīgākā bija kandidāta vadības prasme un spēja saturēt visus kopā. Es ļoti labi saprotu, ka “Latvijas valsts mežus” no dibināšanas ir vadījis viens līderis un tā valdes komanda. Ne tā, kā citos valsts uzņēmumos, kur valde mainījusies ik pēc pieciem gadiem. Šeit bijusi viena vienota komanda. Tam tā ir jāturpinās.
Šobrīd valdē ir dažādu jomu speciālisti. Turklāt valde jau nestrādā viena, tā strādā kopā ar uzņēmuma vadības komandu, kurā kolēģi ir ar lielu pieredzi mežsaimniecībā, zemes dzīļu apsaimniekošanā, loģistikā, piegādes ķēžu vadībā.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš šonedēļ ir uzdevis Pārresoru koordinācijas centram veikt neatkarīgu novērtējumu par atsevišķu valsts kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu nominācijas procesu atbilstību labas korporatīvās pārvaldības principiem.
LTRK paudusi atbalstu risinājumiem energoresursu cenu pieauguma kompensācijai iedzīvotājiem, vienlaikus uzsverot, ka tie nedrīkst būt ēnu ekonomiku un nereģistrētas biznesa aktivitātes stimulējoši. Biedrība norādījusi uz Latvijā vēl aizvien augsto ēnu ekonomikas īpatsvaru – 2021. gadā 26,6% no IKP. LTRK norādīja uz aplēsēm, ka Latvijā kopumā ir aptuveni 250 000 apkures objektu, kur kā kurināmo izmanto malku. Tā kā valdība vienojusies par 60 eiro atbalstu katrai šādai mājsaimniecībai, tad kopējās izmaksas esot lēšamas ap 15 miljoniem eiro, no kuriem daļa varot nonākt nodokļu nemaksātāju atbalstam.
"2020. gadā pieejama pēdējā detalizētā statistika par valsti, un, visticamāk, proporcijas nav mainījušās arī šobrīd – tad mēs Latvijā patērējām ap 8 miljonus berkubikmetru un neto eksports jeb eksporta pārākums par importu bija aptuveni 10% no vietējā patēriņa. Šobrīd ir pazudusi iespēja importēt no Baltkrievijas, bet vienlaikus arī mūsu eksporta apjomi strauji krīt un, ja mēs raugāmies uz šī gada 5 mēnešiem pret šo laiku pagājušajā gadā, tad kopumā mēs no valsts esam tagad izveduši pat mazāk nekā pērn. Šobrīd man nav indikāciju, ka šķeldas īpašnieki – mežizstrādes kompānijas vai kokrūpniecības uzņēmumi – būtu noslēguši lielas saistības ar eksporta tirgiem uz vidēju vai lielāku termiņu, bet tas nenozīmē, ka tas pēkšņi nevar notikt, ja nebūs iespējas par saprātīgiem nosacījumiem realizēt šo šķeldu Latvijas tirgū," atzina Kristaps Klauss.
Ar 9. augustu Kurzemes Radio ēterā izskan jauns un izzinošs raidījumu cikls ar mērķi skaidrot sabiedrībai Latvijas mežu apsaimniekošanas nozīmību un ilgtspējību. Kopā plānoti astoņi vērtīgi raidījumi, kuru galvenais vadmotīvs būs mežs, raidījumu vada Adelīna Anna Ziemele, producente Dace Blathena.
Latvijas meža nozares produkcija ir konkurētspējīga, ar augstu pievienoto vērtību un, lai saglabātu meža nozares attīstības procesu Latvijā, ir nepieciešams zinātniskais potenciāls un atbilstošs cilvēkresursu prasmju līmenis. Atsevišķi raidījuma cikli būs veltīti tēmai par izglītības ieguves iespējām Latvijā un ārpus tās, ar mērķi informēt un iedrošināt potenciālos meža īpašniekus un interesentus pievērst uzmanību Meža nozares profesijai. Kā arī apskatīsim Latvijas mežu faunas daudzveidību– kā saglabāt tajā dabīgu līdzsvaru. Runāsim par klimatisko apstākļu maiņa uz planētas un tās ietekmi uz meža kvalitāti. Un visbeidzot, kā ir ar cilvēka mijiedarbību ar kokiem – koki bez cilvēka var, bet cilvēks bez kokiem?
“Mums ir ļoti daudz privātmāju, un izsenis cilvēki raduši par apkuri domāt ne gadu, bet divus trīs uz priekšu. Lielai daļai malka jau sagādāta un šķūņos. Cenas tāpat kā visā Latvijā ir cēlušās, kādiem būs jāpalīdz, bet tas ir sociālā dienesta kompetencē un tiks risināts sociālās palīdzības ietvaros,” man stāsta Sabiles pilsētas un Abavas pagasta pārvaldes vadītājs Zigmunds Brunavs un rāda vietējo laikrakstu, kur skaldītu malku piedāvā par 43 eiro beramkubikmetrā, trīs metru baļķus malkai – par 85-87 eiro kubikmetrā.
Par interesanto
Pirmais. Ja nevalstiskā organizācija vēlas puslīdz vērienīgi un efektīvi strādāt, tai ir nepieciešami finanšu resursi. Lai piesaistītu finanšu resursus, izšķiroši svarīgi ir pierādīt savas organizācijas nozīmīgumu.
Lai uzsvērtu savu vērtību atbalstītāju acīs, vēlams maksimāli spilgti runāt par tēmām, ar kurām konkrētā organizācija nodarbojas. Pat ja tas prasa krāsu sabiezināšanu un pārspīlēšanu. Šāda situācija ir ar ļoti daudzām nevalstiskā sektora organizācijām.
Ja jūs nodarbojaties ar klimata pārmaiņu novēršanu, noderēs, ja jūs ainu iezīmēsiet tā, it kā civilizācijas sabrukums ir gaidāms jau pēc gada. Ja jums, tieši otrādi, riebjas zaļie, jūs sponsoriem norādīsiet, ka zaļo dēļ valsts ekonomika jau faktiski ir uz sabrukuma robežas.
Īsi sakot, bēdīgā patiesība ir tā, ka, pieklājīgi formulējot, selektīva attieksme pret faktiem ir daļas nevalstisko organizāciju darbības neatņemama sastāvdaļa.
No tā, starp citu, atzarojas arī citas problēmas. Piemēram, kad nu jau pirms vairākiem gadiem Bils Geitss paziņoja, ka ieguldīs ļoti lielus līdzekļus malārijas izpētē un apkarošanā, bija eksperti, kuri brīdināja par šī kopumā apsveicamā lēmuma blaknēm.
Proti, ja bagāti un ietekmīgi ļaudis tā izceļ malāriju kā problēmu, tad var prognozēt, ka citas t. s. tropiskās slimības paliks novārtā, jo arī pētnieki metīsies apgūt “malārijas naudu”.
Otrais. Ar cilvēktiesību tēmām strādājošām organizācijām vispār raksturīga savdabīga loģika. Tā veidojas aptuveni šādi. Mūsu darbam ļoti svarīgi, lai mūs uztvertu kā objektīvu vērtētāju. Lai saņemtu šādu vērtējumu, mums jānodrošina, ja tā var teikt, simetrija – ja kritizējam Krieviju, tad jākritizē arī Krievijas ģeopolitiskie oponenti.
Citiem vārdiem sakot, nav pat nepieciešama “iespaidošana ar rubli” – specifiska izpratne par to, ko nozīmē neitralitāte, ir iekodēta šādu organizāciju domāšanā. Vienkāršota ilustrācija: pagājušā gadsimta nogalē kontekstā ar Kosovas krīzi cilvēktiesību organizācijas skaidri norādīja un kritizēja serbu rīcību pret albāņiem
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/smiltene-varetu-paplasinat-savas-robezas.a468600/
Smiltenē apsver ieceri paplašināt pilsētas robežas, iekļaujot tajā vairākus apkārt esošos ciemus. Līdz ar novadu reformu Smiltenes novads teritoriāli kļuva ievērojami lielāks, tomēr Smiltenes pilsēta nav starp Latvijā lielākajām. Nu tiek domāts par Smiltenes paplašināšanu. Saskaņā ar 2021.gada datiem Smiltenē dzīvo nedaudz vairāk par 5000 iedzīvotāju. Izstrādājot jauno novada teritorijas plānojumu, izskan ideja mainīt Smiltenes pilsētas robežas un apvienot to ar vairākām tuvākajām apdzīvotajām vietām.
No ārzemju preses
Spāņu medija pārstāvji intervē Gundaru Kalvi
Gundars Kalve: "Kara nākotne ir atkarīga no ieroču piegādes"
Krieviju uzskatu par lielāko Austrumeiropas un jo īpaši Baltijas reģiona ienaidnieku. Krievija nekad nav nesusi mums neko labu un vēsturiski ir mēģinājusi iekarot mūsu teritoriju. Es vienmēr esmu uzskatījis, ka no tādas Latvijas okupācijas atkārtošanās, kādu mēs piedzīvojām 1940. gadā, ir jāizvairās visiem iespējamiem līdzekļiem. Tāpēc karš Ukrainā man deva likumīgu iespēju cīnīties pret okupantiem vistiešākajā veidā – nogalinot viņus. 2014. gadā es plānoju doties uz Ukrainu, bet dažādu iemeslu dēļ to neizdevās izdarīt līdz 2018. gadam. Kopš tā laika regulāri ceļoju uz Ukrainu un tikos ar dažādām vienībām, piemēram, "Azov", kas cīnījās Donbasa pierobežā. Tāpēc, kad sākās lielais karš, man nebija šaubu, ka man ir jāiesaistās cīņā pret krievu okupantiem, un 26. februārī es devos uz Ukrainu. 28. februārī pulksten 8 no rīta es ierados kara komisariātā, lai iestātos ārvalstu brīvprātīgo leģionā. Pirmo mēnesi mācījos Ļvovā, gruzīnu bataljona rindās, un pēc tam mani nosūtīja uz Azovas bāzi Kijevā, lai pabeigtu kara apmācību. Lai gan esmu Latvijas Nacionālās gvardes karavīrs un esmu saņēmis diezgan specifisku apmācību, ar laiku iemaņas pazūd, un man šī apmācība bija ļoti noderīga. Pēc mācībām es iestājos Karpatska Sich bataljonā, kas dienēja Irpiņā, netālu no Kijevas. Tad mēs cīnījāmies Romanovkā, pilsētā tuvāk galvaspilsētai, aizstāvot savas artilērijas vienības no diversantiem. No turienes mūs nosūtīja uz Harkovu, uz Iziuma fronti. Mūsu sektors atrodas netālu no Barvinkovas ciemata, starp Iziumu un Slovjansku.
Karikatūras