Nedēļas apskats
Aptauja
Satraukums par robiem mūsu skolēnu prasmēs un zināšanās laiku pa laikam izskan jo plaši. Diemžēl, tikai tad, ja to secinājis kāds ārpus Latvijas. Kāpēc tā?
Ir politiskā doma rosīties, ieguldīt, solīt, bet nedomāt paar rezultātu
Ja pašam zināšanu maz, nemaz nezini, ka un ko nezini...
Gudra sabiedrība ne vienmēr ir vēlama un tīkama
Ap izglītību virmo daudz interešu. "Labs rezultāts" to starpā minēts reti
3.-9. septembris
Par gaidāmajiem notikumiem
Piemiņas ansambļa vietas izvēli noteica netālu esošā 1946.gada 1.janvāra Āpuznieku kaujas vieta, kur Kabiles grupas nacionālie partizāni atsita skaitliski ievērojami pārākas čekas karaspēka vienības uzbrukumu un nodarīja tam lielus zaudējumus. Šodien šeit par seno kauju liecina divu kritušo partizānu – Emīla Šmita un Ādolfa Kūrēja apbedījumi un “līkā priede”, kur pēc cīnītāju atmiņām atradās grupas rietumu priekšpostenis.
Ābolsvētki - rīt!
### 20. oktobrī Jelgavas pilī, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (līdz šim LLU) aulā paredzēta ikgadējā meža nozares iekšējā konference. Sākums pl. 10, būs ziņojumi par meža nozares darbību kara apstākļos (Ukrainas pārstāvis), aktualitātēm starptautiskajos tirgos, enerģētikas jautājumu iztirzājums un citas nozarei aktuālas tēmas.
Konference ir Meža nozares uzņēmumu un organizāciju iekšējs pasākums, kurā ierobežotā daudzumā piedalīsies arī valsts pārvaldes pārstāvji un “nozares draugi”.
### LMSP 7. Starptautiskā konference “Zemes izmantošanas nozaru ilgtspēja – Eiropas vides politikas prasību un ģeopolitiskās realitātes apstākļos” 3. novembrī Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LLU) Meža fakultātē.
Par nozarē aktuālo
Pretēji publiski izskanējušajām bažām par dramatisku mežizstrādes apjomu pieaugumu ciršanas caurmēra grozījumu dēļ no vienas puses, un cerībām par tirgū pieejamā apjoma pieaugumu koksnei, kas tiktu izmantota enerģētikā no otras puses – a/s “Latvijas valsts meži” (LVM) brīdina klientus par nespēju izpildīt 3. ceturkšņa plānotās piegādes, atsevišķiem uzņēmumiem ziņojot, ka laikus netiks piegādāta pat puse no to izsolēs nopirktā apjoma.
Koksnes granulu cena pašreiz ir neilgtspējīgi augsta un turpmākajos gados tā nebūs “jaunais normālais”, pauda Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss. Viņš skaidroja, ka koksnes kurināmais joprojām ir un būs lētākais kurināmais šajā apkures sezonā, turklāt granulu pieejamības deficīts nedraud.
5. septembrī, Jelgavā, Dobeles ielā 41 tika atvērta Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU, iepriekš LLU) Meža fakultātes (MF) Starpnozaru zinātniskā laboratorija, patlaban vienīgā šāda tipa būve un pētniecības institūcija Latvijā.
LVMI Silava izstrādāta bērza klonu rūpnieciskās pavairošanas metode in vitro
Gaisma augiem ir viens no svarīgākajiem vides faktoriem. Tā nodrošina fotosintēzes reakcijām nepieciešamo enerģiju un darbojas kā dažādus procesus regulējošais signāls. Augu mijiedarbību ar gaismu regulē sarežģītas fotoreceptoru sistēmas, kas kontrolē tās absorbciju un tādējādi fotomorfoģenēzes un fotosintēzes procesus. Gaisma ir būtiska augu veģetatīvās pavairošanas procesā in vitro un ex vitro apstākļos.
Edgars Bukšāns “Koksnes hidrotermiskā apstrāde”
Edgars Bukšāns, Kārlis Būmanis, Andrejs Domkins, Andris Dekšnis, Pauls Beķeris “Bioekonomika. CO2. Zaļais kuss. Ilgtspēja. Bioenerģija. Nākotne.”
vmd.gov.lv · koku cirsanas apjomi julija
Valsts meža dienests administrējot koksnes resursu ieguvi mežā, saņem meža īpašnieku iesniegumus par velmi savā mežā veikt koku ciršanu.Jūlijā izsniegti apliecinājumi saimnieciskās darbības veikšanai 8149 cirsmās.
Valsts meža dienests administrējot koksnes resursu ieguvi mežā, saņem meža īpašnieku iesniegumus par velmi savā mežā veikt koku ciršanu.Jūlijā izsniegti apliecinājumi saimnieciskās darbības veikšanai 8149 cirsmās.
Kopējā cirsmu platība sastāda 11729 hektārus, savukārt meža īpašnieka plānotais izcērtamās koksnes likvīdais apjoms ir ticis norādīts 1459153 m3 apmērā. Tai skaitā galvenās izmantošanas cirsmas pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma bija 275, tajās izcērtamā platība sastāda 179 hektārus, bet izcērtamā krāja 55018 m3.
Enerģētika - riski un izaicinājumi. Par tiem Kristaps Klauss, Latvijas Kokrūpniecības Federācijas izpilddirektors, un Jurģis Miezainis, Latvijas Mežu sertifikācijas padomes enerģētikas eksperts
Par ekonomikā svarīgo
Latvijā šogad augļu un ogu raža ir lielāka nekā pērn, tomēr nozares pārstāvjus uztrauc degvielas un energoresursu sadārdzinājumus, kā arī iedzīvotāju pirktspēja, atzina aptaujātie augļkopji. Ražas lielums un kvalitāte šogad Latvijas reģionos ir atšķirīga, sacīja Latvijas augļkopju asociācijas (LAA) valdes priekšsēdētaja vietnieks un ZS “Pīlādži” īpašnieks Jānis Zilvers.
Šī gada 2. ceturksnī vidējā alga Latvijā gada griezumā pieauga par 8,3%. Samaksa par nostrādāto stundu auga par 5,6%, bet auga arī nostrādātais laiks, galvenokārt pandēmijas ietekmes izplēnēšanas dēļ. Vidējā bruto alga sasniedza 1362 eiro, bet vidējā neto alga (pēc nodokļu nomaksas) pieauga līdz 997 eiro.
Apstrādes rūpniecības gada dinamikas rādītājs (ražošanas izmaiņas šī gada jūlijā salīdzinājumā ar pērnā gada jūliju) jaunākajos datos vēl turas “virs ūdens” jeb, citiem vārdiem sakot, šogad vasaras vidū saražots par 0,7% vairāk nekā pirms gada. Rūpniecības kopējā izlaide ir pamatīgos mīnusos (-2,9%), galvenokārt tāpēc, ka dārgas gāzes dedzināšana ir aizvietota ar dārgu, bet tomēr salīdzinoši izdevīgu elektrības importu.
Gandrīz 17 tūkstoši eiro – tik lielu rēķinu par elektrības patēriņu augustā saņēmis vadošais dārzeņu un augļu pētniecības centrs Latvijā – Dārzkopības institūts Dobelē. Centra zinātnieki strādā laboratorijās, kur iekārtas nedarbojas bez strāvas un kur ledusskapjos lielā salā glabā tūkstošiem paraugu, tāpēc elektrības patēriņš ir liels. Taču augusta rēķins ir nesamaksājams.
Par citādi aktuālo
Kā viens no būtiskākajiem jauninājumiem likumā ir paplašinātās sabiedrības iesaistes iespējas pašvaldības darbā. Likumprojektā paredzēts noteikt pašvaldības sadarbību ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām un nodrošināt sabiedrības iesaisti pašvaldības darbā. Tāpat tiek paredzēti jauni sabiedrības līdzdalības rīki – kolektīvais iesniegums un iedzīvotāju padome – konsultatīva institūcija, kuras kompetenci un izveidi noteiktu pati pašvaldība padomes nolikumā, ievērojot, ka kandidātus darbam padomē izvirza un ievēlē pašvaldības iedzīvotāji. Atbalstīta līdzdalības budžeta iekļaušana likumā. Tas ļaus iedzīvotājiem lemt par pašvaldības budžeta izlietojumu noteiktas summas apmērā.
Situācija putnkopībā Latvijā un Lietuvā ir ļoti līdzīga, jo abās valstīs ir vieni un tie paši izaicinājumi — augstās putnu barības un joprojām neprognozējamās, bet augošās dabasgāzes cenas, kas palielina ne tikai ražošanas izmaksas, bet arī vistas gaļas cenu veikalos un risku, ka patērētājs izvēlēsies ko citu.
Lāču medības tika apturētas ar Administratīvās tiesas 9. augusta spriedumu. Savukārt 1. septembrī, ņemot vērā Tallinas apgabaltiesas lēmumu, Vides padomes apelācijas sūdzība tika apmierināta un lāču medību aizliegums tika anulēts. Ar tiesas lēmumu tika noraidīts dzīvnieku tiesību aizstāvju organizāciju pieprasījums apturēt lāču medības. Lēmumu nav iespējams pārsūdzēt.
Makšķerniekiem, zivsaimniekiem divreiz nav jāsaka, kādu postu spēj radīt kormorāni, kuru atstātie ekskrementi ir tik toksiski, ka, putnu baram iemitinoties zaļojošu koku audzē, pēc pāris nedēļām koki pārvēršas burtiski par smailiem, nokaltušiem iesmiem un skats atgādina ainu, it kā melnā, izdedzinātā zemē milži būtu sasprauduši koka mietus.
Viena uzņēmuma ilgtermiņa problēmas dažādos Latvijas novados, kas nu jau top par šo novadu ilgtermiņa problēmām. Kā ziņots, no 1. jūlija Ogres novada teritorijā esošajos autobusu maršrutos pasažieru pārvadājumus veic “Liepājas autobusu parks”, kas ir uzvarēja Autotransporta direkcijas rīkotajā iepirkumā.
Interesanti
Pēdējo gadu laikā jau par banalitāti – biežās atkārtošanas dēļ – ir kļuvusi atziņa, ka izglītības sistēmas uzdevums ir “iemācīt mācīties”. Jo jāmācās būšot visa mūža garumā.
Tas viss ir jauki un droši vien pareizi, tomēr manā skatījumā kaut kur, kā agrāk teica, dibenplānā pazūd svarīgs aspekts – vai cilvēkam ir interese par apkārtējo pasauli.
Principā ir vienalga, vai gados jaunais indivīds interesējas par šūnu bioloģiju vai repa attīstību, svarīgi, lai viņam vispār par kaut ko ir patiesa interese.
Reti kad latvieši paši sev cēluši tik daudz neslavas kā pēdējās dienās. … Vai mums nav jau tā pretinieku diezgan, kas visādi pūlas mūs nomelnot un pazudināt, kad mēs arī paši vēl atrodam par vajadzīgu visiem spēkiem viens otru ķengāt un gānīt? “Delfi” lasītājs pēc citētā teksta stilistikas droši vien nojauš, ka komentārs nav rakstīts saistībā ar 14. Saeimas priekšvēlēšanu periodu. Droši vien vērtējums nāk no pagājušā gadsimta divdesmito gadu Latvijas politiskajām cīņām un dubļu mētāšanas? Nepareizi. Nevilksim garumā: tā “Latviešu Avīzes” rakstīja vēl pirms Latvijas valsts izveidošanās, 1909. gada 20. martā kontekstā ar Rīgas domes vēlēšanām 1909. gadā.
Domājams, kolēģiem laika gaitā ir stiprinājusies pārliecība, par dažādu mediju ļoti dažādu attieksmi pret nozari un Latvijas tautsaimniecību vispār. Daļa problēmas it labi saskatāma šai rakstā: ne vārda par aplamībām un neprecizitātēm pašu darbā, toties “mums uzbrūk”. Profesionalitāte vērtējumā sen aizmirsusies...
Latvijas žurnālistu situācija ir līdzīga citās Eiropas Savienības valstīs konstatētajai – dažādi apvainojumi vai uzbrukumi regulāri skar aptuveni katru trešo mediju profesionāli.