Turpmāk VMD ģenerāldirektors MK noteiktajā kārtībā ar lēmumu noteiks meža kaitēkļu masveida savairošanās vai slimību izplatīšanās situāciju, izplatīšanās teritoriju, pasākumus kaitēkļu vai slimību izplatīšanās ierobežošanai, kā arī periodu, uz kuru nepieciešams noteikt meža kaitēkļu masveida savairošanās vai slimību izplatīšanās situāciju. Grozījumi nodrošinās efektīvāku un ātrāku meža aizsardzības pasākumu īstenošanu meža kaitēkļu un slimību apkarošanai un ierobežošanai.

 

Vēl līdz jūnija beigām rit aktīvākais meža stādīšanas laiks pavasara sezonā. A/s “Latvijas valsts meži” (LVM) augstākās kvalitātes selekcionētus stādus, kas ir ātraudzīgāki un ar lielāku koksnes pieaugumu, šogad piedāvā iegādāties ikvienam meža īpašniekam arī bez iepriekšējas rezervācijas. Tomēr lai precīzāk saplānotu attiecīgajā gadā audzējamās sugas un izcelsmes atbilstoši reģionam, kur mežu plānots stādīt, arvien tiek pieņemtas arī iepriekšējas rezervācijas un pieteikumi.

 

 

Visvairāk – 180 ugunsgrēku ar izdegušo platību 433 ha dzēsts Rīgas reģionālās virsmežniecības teritorijā, kam seko Dienvidlatgales virsmežniecība ar 42 ugunsgrēkiem un izdegušo platību 8.0 ha. Vislielākā izdegusī platība – Ādažu militārajā poligonā, tur kopā 13 ugunsgrēkos izdeguši 275 ha meža zemes. Valsts meža dienests piedalījies arī 43 citu ugunsgrēku dzēšanā, 6.2 ha platībā likvidējot ugunsgrēkus ārpus meža teritorijām.

 

Uzņēmums noslēdza līgumus ar pasaules līmeņa kokapstrādes risinājumu izstrādātājiem par lobīšanas atlikumu šķeldotāja un šķeldu transportēšanas konveijera piegādi Kuldīgas rūpnīcā, kas padarīs koksnes atlikumu pārstrādes procesu tehnoloģiskās un enerģētiskās šķeldās daudz efektīvāku, rūpnīcas darbiniekiem drošāku un videi draudzīgāku. 

 

SEB līzings par vairāk kā 940 tūkstošiem eiro finansējis divu jaunu meža tehnikas vienību – forvardera Ponsse Buffalo 8W un harvestera Ponsse Ergo 8W – iegādi SIA “Viduslatvijas mežsaimnieks”.

 

Meklējot risinājumus, Valsts policija (VP) sola no 1. augusta veidot nodaļu, kas nodarbosies tikai ar autopārvadājumu kontroli, LTV raidījumu “Aizliegtais paņēmiens” informēja Iekšlietu ministrija.

 

VMD ir atsaucies aicinājumam atbalstīt Ukrainu un palīdzēt novērst ar kara darbību saistītās ārkārtējās situācijas sekas. Dienests ir pārskatījis tā rīcībā esošos dienesta transportlīdzekļus un secinājis, ka var atbalstīt Ukrainu ar pieciem ugunsdzēsības transportlīdzekļiem –  ZIL131, GAZ 3308 un trīs GAZ 66, kuri nav nepieciešami iestādes funkciju nodrošināšanai.

 

Meži ir Latvijas zaļais zelts, taču par katru apsaimniekoto mežu rūpējas arī saimnieks, kurš tajā ieguldījis savu darbu. Meža īpašnieks Juris Mālakalns ar mežiem bija saistīts visu mūžu. Ar mežsaimniecību intensīvi nodarbojas jau 28 gadus un Madonas novadā apsaimnieko vairāk nekā 500 hektārus meža. Intervijā Apollo.lv viņš stāsta, kāpēc sāka nodarboties ar mežsaimniecību un ko citiem būtu jāņem vērā.

 

Apkures granulu cenas pakāpeniski sāks kustību augšup.

 

 

 

Atzīmējot Pasaules vides dienu Latvijā, 6. jūnijā, svinīgā balvu pasniegšanas ceremonijā Valsts vides dienests (VVD) sveica “Zaļā izcilība 2023” balvas laureātus. Par vides izcilniekiem tika atzīti uzņēmumi, kuri aktīvi rīkojas, lai mazinātu savas darbības ietekmi uz vidi.

 

“Laflora” saņēmis Valsts vides dienesta Zaļās izcilības apbalvojumu ieguves rūpniecības nominācijā, kas ir augstākā atzinība par nozīmīgiem sasniegumiem un ieguldījumu vides pārvaldībā. Balvai uzņēmumu izvirzīja Jelgavas novada pašvaldība.

 

Dabas aizsardzības pārvalde (pārvalde) uzsāk informatīvo kampaņu “Neizdzēs dzīvību!”, atgādinot, ka vairumā gadījumu savvaļas dzīvnieku mazuļiem palīdzība nav nepieciešama.

 

Daugavpils Universitātes (DU), Latvijas Nacionālā dabas muzeja (LNDM) un biedrības “Zaļā upe” pētnieki (Kristīne Greķe, Mārtiņš Kalniņš un Dmitrijs Teļnovs) ir atgriezušies no aptuveni mēnesi garas bezmugurkaulnieku izpētes ekspedīcijas Zālamana salās, ko organizēja Londonas Dabas vēstures muzejs (Natural History Museum, NHM). Ekspedīcijas galvenais mērķis bija ievākt datus un vaboļu, gliemju, spāru un citu bezmugurkaulnieku materiālu to tālākai izpētei laboratorijas apstākļos un uzglabāšanai Eiropas muzejos.

 

 

Cita problēma ir tā, ka Krievija šobrīd un jau gadiem ilgi izmanto visdažādākās sociālo mediju platformas un mākslīgā intelekta iespējas, atsevišķās valstīs pērk komunikācijas aģentūru pakalpojumus un izliekas par trešo valstu aktoriem vai privātā sektora pārstāvjiem, lai veicinātu radikālus viedokļus un šķelšanos sabiedrībā par sensitīviem jautājumiem: tas attiecas uz NATO dalībvalstu iekšējām diskusijām. 

 

Man nav ilūziju par politiku, un tas teikts bez nosodījuma politiķiem – galu galā es nezinu, kā pats uzvestos viņu vietā. Tomēr, lūdzu, neaizskariet manas estētiskās jūtas, tik atklāti demonstrējot, ka jums principā ir vienalga, vai jūsu paustais izklausās kaut cik loģiski.

 

Ņemot vērā, ka runas par koalīcijas paplašināšanu/mainīšanu vismaz publiski ir nedaudz pieklusušas, tomēr pati tēma nav pasludināta par turpmāk neaktuālu, diezgan loģiska šķistu mierīgo civiliedzīvotāju interese par to, kā tad pašreizējā koalīcija un valdība strādās šādā gaisotnē?

 

 

 

Apvienojoties vairākiem uzņēmumiem, izveidota Kritiski svarīgu izejmateriālu ražotāju asociācija (KSIRA), kuras mērķis ir veicināt zemes dzīļu resursu efektīvāku otrreizēju izmantošanu citas produkcijas ražošanā ar augstu pievienoto vērtību. Starp asociācijas dibinātājiem ir metalurģijas ražošanas un izejvielu pārstrādes uzņēmumi, bet nākotnē plānots iesaistīt arī citas nozares.

 

 

“Sējējs 2022” veicināšanas balvas laureāts, 33 gadus vecais Jaunsātu pagasta SIA “Zaļpļavnieki” saimnieks Klāvs Krīgeris līdztekus graudu un rapšu audzēšanai nu jau desmit gadus audzē ķiplokus un pēdējos trīs gadus savā uzņēmumā SIA “ZPN Food” šai kultūrai pievieno vērtību, ražojot ķiploku granulas un ķiploku pulveri. Intervijā “Agro Topam” Klāvs stāsta par savu uzņēmējdarbības pieredzi, vērtējot arī Zaļā kursa uzstādījumus.

 

...mums raksturīgi – vienmēr no viena grāvja otrā. Padomju laikā esmu nostrādājusi visu savu aktīvo dzīvi. Vienīgā cenzūra attiecās uz politiku. Nedrīkstēja teikt, ka Latvija ir bijusi politiski un ekonomiski neatkarīga. Nevarēja aicināt uz revolūciju. Pārējo visu varēja. Neviens man neprasīja atskaitīties, ko es šodien esmu izdarījusi, kādus materiālus meklējusi un kas no tā sanācis. Katrā ziņā, neatbilst patiesībai tas, ka visi bijām aizsietu muti. Mēs zinājām, kad labāk paklusēt, ar varu muti vaļā nevienam netaisīja.