Par esošajiem un gaidāmajiem notikumiem
### Joprojām iespējams parakstīties par medību nākotni Eiropā: https://signforhunting.com/
### Desmit valstu zinātnieku (arī Daugavpils Universitātes kolēģu) pētījums par dārzkopību un tās ietekmi uz apkārtējo vidi, aicinām to atbalstīt, piedaloties aptaujā:
### 12. un 13. maijā Meža ABC Kuldīgas novada Padures pagasta Struņķukrogā
2023. gada 30. maijā no plkst. 11.00 līdz 17.00, Ogres Tehnikums sadarbībā ar Latvijas Nacionālo kultūras centru un Jaunā Eiropas Bauhaus Latvijas kontaktpunktu rīko semināru profesionālās vidējās izglītības programmu Interjera dizains un Vides dizains pedagogiem “Ilgtspējīgi risinājumi arhitektūras un interjera projektos un Jaunais Eiropas Bauhaus”
### Latvijas Meža dienas Tērvetē. 26. un 27. maijā:
https://www.lvm.lv/jaunumi/6761-meza-nozime-cina-ar-klimata-parmainam-si-gada-tema-latvijas-meza-dienas
https://www.lvm.lv/jaunumi/6761-meza-nozime-cina-ar-klimata-parmainam-si-gada-tema-latvijas-meza-dienas
### 13. maijā plkst. 16.00 Muzeju nakts 2023 pasākuma “Brīvības cena” ietvaros Nacionālās pretošanās kustības muzejā Rendā notiks ekspertu diskusija “Latvijas nacionālie partizāni: izpētes stāvoklis, problēmas un izaicinājumi”. Diskusijas mērķis ir sekmēt nacionālo partizānu vēstures pētniecību un stiprināt to nozīmi Latvijas sabiedrības kolektīvajā atmiņā.
### Studentu biedrības Šalkone 100 gadu jubilejas svinības 16. jūnijā
### Iespēja piedalīties Eiropas Komisijas izsludinātajā konkursā “Eiropas Uzņēmējdarbības Veicināšanas balva 2023”. Projektus konkursam var iesniegt līdz š.g. 22. jūnijam
https://www.em.gov.lv/lv/jaunums/aicinam-pieteikties-2023-gada-konkursam-eiropas-uznemejdarbibas-veicinasanas-balva-0
https://www.em.gov.lv/lv/jaunums/aicinam-pieteikties-2023-gada-konkursam-eiropas-uznemejdarbibas-veicinasanas-balva-0
Par norisēm ministrijās
Valdība 9. maijā apstiprināja Zemkopības ministrijas sagatavotos MK “Noteikumus par rūpniecisko zveju iekšējos ūdeņos” jaunā redakcijā, tajos precizējot un papildinot iepriekš spēkā esošo kārtību par rūpniecisko zveju iekšējos ūdeņos.
Noteikumi paredz, ka biškopim septiņu dienu laikā pēc pagaidu pārvietošanas, izmantojot LDC elektronisko ziņojumu ievades sistēmu, ir jāsniedz informācija, ja bišu stropus laikā no 1. aprīļa līdz 30. septembrim pārvieto ārpus novietnes uz pagaidu atrašanās vietu augu apputeksnēšanai vai produkcijas ražošanai.
Zemkopības ministrijai šogad aprit 30 gadu kopš tās dibināšanas. Lēmumu par Zemkopības ministrijas dibināšanu, likvidējot toreizējo Lauksaimniecības ministriju, 1993. gadā pieņēma 5. Saeima, atjaunojot 1925. gada likumu “Ministru kabineta iekārta”, kas paredz zemkopības ministra amatu.
12. maijā Kultūras ministrijas Lielajā zālē norisināsies godināšanas pasākums, kurā tiks atzīmēta Gaujas plostnieku amata prasmju iekļaušana UNESCO Cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma reprezentatīvajā sarakstā.
Pasākumā pulcēsies Gaujas plostnieki, Valmieras pašvaldības, Strenču pārvaldes, Latvijas Nacionālā kultūras centra, Latvijas Kultūras akadēmijas, Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji.
Par nozares jautājumiem
No 26.05.2023. līdz 26.06.2023. izsludināta jauna kārta projektu iesniegumu pieņemšanai Eiropas Savienības Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un Lauku attīstības programmas (LAP) pasākumā “Ieguldījumi meža platību paplašināšanā un meža dzīvotspējas uzlabošanā”.
Turpinot nodrošināt pieaugošo pieprasījumu pēc kopstrādes biroju telpām, “Workland Group” 2024. gadā Galleria Riga atvērs lielāko kopstrādes biroju centru Rīgā.
Galleria Rīga īpašnieks un pārvaldītājs “East Capital Real Estate” plāno ieguldīt vairāk nekā trīs miljonus eiro, lai Galleria Riga piekto stāvu 3200 m2 platībā pārveidotu par kopstrādes birojiem.
“Latvijas valsts meži” šajā gadā plāno mežu atjaunošanu, stādot mežu 11,4 tūkstoši hektāru apjomā, sējot nedaudz vairāk par 700 hektāriem. Dabiskajai atjaunošanai mēs plānojam šajā gadā, ka mežs atjaunosies 4900 tūkstoši hektāru apjomā, tas nozīmē, ka varēs atzīt jaunaudzes par atjaunojušos mežu šādā apjomā. Kopā mums šogad jāiestāda nedaudz vairāk par 28 miljoniem stādu.
Jaunajai valdībai ir lieliska iespēja īstenot dzīvē reālu un ar saturu piepildītu ekonomikas transformāciju, tādējādi slāpējot vai pat pilnībā apturot jau novēroto IKP kritumu, kā arī saglabājot un pavairojot darba vietas un nodokļu ieņēmumus.
Strādājot meža nozarē, bieži ir iespēja pārliecināties par valsts ierēdņu nemākulību, radot un piemērojot nodokļu likumus. Kā viena no sāpīgākajām problēmām jāizceļ tieši iedzīvotāju ienākuma nodoklis – tas uzrakstīts tik sarežģītā un grūti saprotamā valodā, ka rada galvassāpes ne tikai uzņēmējiem, bet pat rūdītiem grāmatvežiem un juristiem. Cenšoties izprast šo nodokļu skaidrojumu, cilvēki palīdzību nereti meklē pie darījuma partnera vai darba devēja, kurš, pašam to negribot, var tikt nostādīts krāpnieka lomā. Ja valdība domā atvērt nodokļu regulējumu, tad tas būtu jādara, galvenokārt domājot par vienkāršošanu.
Astoņu dienu ilgajā salā aizvadītajā nedēļā cietuši augļudārzi visos Latvijas reģionos, un postījumi būšot mērāmi miljonos eiro, lēsa Latvijas Augļkopju asociācijā, kas vērsīsies Zemkopības ministrijā (ZM) pēc atbalsta nozarei. Augļudārzu īpašnieki norādīja, ka tik katastrofālas salnas ir retas un Latvijā pret tām kokus apdrošināt patlaban nav iespējams.
Enerģētiskās šķeldas cena pirmskara līmenī vairs neatgriezīsies, sacīja a/s “Latvijas valsts meži” (LVM) Koksnes produktu ražošanas un piegādes direktora vietnieks Andris Meirāns.
Viņš atzīmēja, ka, lai gan enerģētiskās koksnes cena kopš jūlija, kad LVM veica šķeldas papildapjoma izsoli Latvijas siltumražotājiem, ir samazinājusies par 30%, ražošanas izmaksas ir palielinājušās. Vienlaikus tirgū no siltumražotājiem ir novērojamas gaidas.
Pretēji šim izplatītajam uzskatam mežsaimniecības nozare Latvijā pēdējo desmitgažu laikā faktiski ir palīdzējusi palielināt valsts mežu platības. Latvijā mežu platība pēdējo 80 gadu laikā ir divkāršojusies, savukārt koksnes daudzums Latvijas mežos ir pieaudzis gandrīz četras reizes (avots: Zemkopības ministrija). Šis pieaugums galvenokārt ir saistīts ar atbildīgu un ilgtspējīgu mežsaimniecības praksi. Ilgtspējīgas mežsaimniecības metodes ir izplatītākas nekā jebkad agrāk.
“EkVidO2” jeb “EKOLOĢIJA. VIDE. GAISS” ir jaunradītais SIA “Rīgas meži” vides izglītības centra un programmas nosaukums un zīmols. Tie tika publiskoti ceturtdien, 11.maijā, iepazīstinot plašāku sabiedrību arī ar īpašām vides izglītības aktivitātēm.
“Stiga RM” finanšu pārskats par 2022. gadu liecina, ka uzņēmuma kopējās investīcijas pērn ir vairāk kā četrkārtojušās salīdzinājumā ar 2021. gadu, sasniedzot gandrīz 20 milj. eiro. Lielākā daļa jeb teju 13 milj. eiro no aizvadītajā gadā veiktajiem ieguldījumiem tika novirzīti bērza saplākšņa ražošanas attīstībai.
Par svarīgām pārmaiņām un savdabīgu reakciju
2023. gada 2. maijā a/s “Latvijas valsts meži” (LVM) padomes sēdē pieņemts lēmums, ka trīs LVM valdes locekļi – Jānis Lapiņš, Toms Reiziņš un Jānis Stankevičs, ir zaudējuši padomes uzticību, nespējot demonstrēt vienotu un saliedētu savstarpējo sadarbību, tādējādi radot riskus uzņēmuma labai korporatīvajai pārvaldībai, drošībai un attīstībai. Sekojoši šim lēmumam, LVM pagaidu padome nekavējoties atsauc šos uzņēmuma valdes locekļus.
LVM padomes sēdē 2. maijā tika pieņemts lēmums: trīs iepriekš minētie LVM valdes locekļi ir zaudējuši padomes uzticību. Pamatojums: viņi nespējot demonstrēt vienotu un saliedētu savstarpējo sadarbību, tādējādi radot riskus uzņēmuma labai korporatīvajai pārvaldībai, drošībai un attīstībai. Pretēji LVM padomes paustajam pamatojumam bijušie valdes locekļi “Neatkarīgajai” apliecināja spēju gan sadarboties, gan saliedēti analizēt situāciju LVM un viņu atlaišanas patiesos iemeslus. Ir notikusi klasiska izrēķināšanās ar produktīviem, valsts un uzņēmuma interesēs strādājošiem vadības komandas dalībniekiem – secina bijušie LVM valdes locekļi.
Par ekonomiku
Attiecībā uz “Latvenergo” 2022. gada peļņu, kas pērn sasniedza 209,362 miljonus eiro, nolemts 133,991 miljonu eiro izmaksāt valstij dividendēs, bet atlikušo peļņas daļu 75,37 miljonu apmērā eiro ieskaitīt nesadalītajā peļņā.
Krievijā “pazudušas” tā dēvētā dubultā pielietojuma preces vairāk nekā miljarda eiro vērtībā, kas tranzītā tika sūtītas saņēmējiem Armēnijā, Kazahstānā un Kirgizstānā. Par to vēsta britu laikraksts “Financial Times”.
Žurnālisti atsaucas uz atvērtiem avotiem un vēsta, ka preču “pazušana” konstatēta, izlases kārtībā veicot pārbaudes par divus miljardus eiro vērtu eksportu no Eiropas Savienības (ES). Tikai puse preču sasniegusi galīgos saņēmējus, bet pārējās preces palikušas Krievijā.
SIA “Valmiermuižas alus” apgrozījums 2022. gadā palielinājies līdz 7,02 milj. eiro, kas, attiecinot pret 2021. gadu, ir pieaugums par 20,65%. Šogad šis alus ražotājs plāno palielināt apgrozījumu par 30%.
Par atbalstu Ukrainai
Par vides jautājumiem
https://www.varam.gov.lv/lv/jaunums/dabas-skaitisanas-dati-latvija-vissliktak-sobrid-klajas-zalajiem-ari-parejam-biotopu-grupam-nepieciesama-pardomata-ilgtermina-apsaimniekosana
Dabas skaitīšana jeb Latvijas pirmreizējā dabas vērtību inventarizācija ir noslēgusies. Pētot pļavas, purvus, mežus, upes un ezerus, piejūras un iekšzemes kāpas, alas un iežu atsegumus kopumā 1,3 miljonu ha platībā, ir iegūti pilnīgākie dati par Latvijas dabu valsts vēsturē. Dati sniedz detalizētu informāciju par šī brīža Latvijas dabas dzīvotnēm, to vērtībām un kalpos kā nozīmīgs pamats plašākām diskusijām, uz faktiem balstītiem lēmumiem par situācijas saglabāšanu, uzlabošanu un dabas vērtību saglabāšanas politiku.
Lai atjaunotu kādreizējo mazo zīriņu Sternula albifrons populāciju, no 1. maija līdz 31. jūlijam apmeklētājiem slēdz Gaujas, Ķikana un Irbes grīvas. Mazie zīriņi ligzdas ierīko liedaga smiltīs un ligzdošanas laikā ir ļoti jutīgi pret cilvēku, jo īpaši suņu, radīto traucējumu, kas negatīvi ietekmē perēšanu, mazuļu audzināšanu un sugas populāciju. Tā kā liedaga smiltis šiem putniem ir vienīgā mājvieta un ligzdošanas vieta, jau otro gadu Dabas aizsardzības pārvalde (pārvalde) atpūtniekus, laivotājus, makšķerniekus aicina atpūtai un pastaigām izvēlēties citas liedaga zonas vai iepazīt jaunas vietas.
https://www.lvm.lv/jaunumi/6914-notiks-valsts-nozimes-kulturas-pieminekla-dundagas-parks-izstradata-ainavu-apsaimniekosanas-plana-publiska-apspriede
LVM sagatavotais valsts nozīmes kultūras pieminekļa “Dundagas parka” ainavu apsaimniekošanas plāns izstrādāts atbilstoši LVM teritorijas apsaimniekošanas un valsts nozīmes kultūras pieminekļa apsaimniekošanas mērķiem, tai skaitā dabas un kultūras mantojuma saglabāšanu, ietverot apsaimniekošanas mērķu analīzi, kā arī “Dundagas parka” ainaviski vērtīgu ainavu telpu, ainavisku ceļu un ainavisku skatu punktu identificēšanu, novērtēšanu, kartēšanu un apsaimniekošanas pasākumu risinājumu ieteikumus.
Kā ik gadu, arī šajā pavasarī pārvalde aicināja iedzīvotājus ziņot par novārgušiem roņiem un atgādināja par pareizu rīcību, ronēnus sastopot. Lai gan ar katru gadu vērojama aizvien lielāka iedzīvotāju informētība un tiek saņemts arvien mazāk zvanu par roņiem, kuriem palīdzība nav nepieciešama, joprojām ir neliela sabiedrības daļa, kurā vērojama neizpratne par to, ka vesels ronis ir jāatstāj mierā un palīdzība tam nav vajadzīga un nereti var arī kaitēt.
https://nra.lv/latvija/regionos/413437-blakus-juras-erglu-ligzai-izcert-mezu-lvm-noraida-bazas-par-kaitejumu-erglu-ligzdosanai.htm
Mežsaimnieciskā darbība Dobeles novada cirsmā neietekmē jūras ērgļu ligzdošanu, aģentūrai LETA, komentējot Facebook izteiktās bažas, teica a/s “Latvijas Valsts meži” pārstāvji.
Par citu nozīmīgo un interesanto
Lauksaimniecības un klimata tehnoloģiju uzņēmums eAgronom sadarbībā ar Swedbank izsniedzis pirmo Ilgtspējīgas lauksaimniecības sertifikātu. Tā mērķis ir veicināt videi draudzīgu lauksaimniecības prakšu ieviešanu, kā arī nodrošināt izdevīgākus finansēšanas nosacījumus lauksaimniekiem, kuri apņēmušies saimniekot ilgtspējīgi. Zemnieku saimniecība “Liepkalns” ir pirmā, kas Latvijā saņēmusi šāda veida sertifikātu.
Pirmais. Es nesaprotu latviešu valodā strādājošo mediju apmātību ar kaut kādiem margināliem notikumiem Krievijā. Ja izvēlamies šī komentāra rakstīšanas laikam tuvāko periodu (aprīļa beigas – maija sākums), vai man kāds var paskaidrot, kādēļ tik plaši tika pieminēta kaut kādu divu Krievijas modes dizaineru aiziešana viņsaulē? Kāds tam ar mums sakars? Kāpēc burtiski ik dienu parādās kaut kādu Kremļa propagandas plānprātiņu teiktā atrefējumi? Lai “parādītu pretējo pusi”? Un ko jaunu šī “pretējā puse” var pateikt?
Galvenās Latvijas vērtības, ko piedāvājam angliski un krieviski runājošajiem tūristiem, ir Latvijas daba un gastronomija. Rundāles pils muzeja direktorei Laurai Lūsei tomēr šķiet, ka kultūra ir visa pamatā: “Tas ir veids un līdzeklis, kā var piesaistīt cilvēkus un ļoti daudzveidīgu cilvēku auditoriju. Jo iedomāties, ka cilvēkus interesē tikai ēdiens vai tikai daba, būtu pilnībā aplami tāpēc, ka visas šīs lietas savstarpēji ir saistītas. Ja cilvēks bauda kultūru, bauda vidi, tam obligāti nav jābūt vēsturniekam vai cilvēkam ar pieredzi arhitektūrā vai kultūras un mākslas izzināšanā, bet pietiek ar to, ka cilvēkam tiek dota iespēja izbaudīt un piedzīvot kaut ko oriģinālu, kas ir tai vietai raksturīgs.”