24.-30. maijs - Zeme un valsts

24.-30. maijs

Vērts zināt! Par gaidāmajiem un esošajiem notikumiem

Baložu kūdras bānīša ekskursijas 2025. gadā
https://www.bdklubs.lv/lv/ekskursijas

Ekspozīcija “Kas mežā brīkšķināja?” Līgatnes dabas takās
https://www.daba.gov.lv/lv/jaunums/ligatnes-dabas-takas-atklata-jauna-ekspozicija-kas-meza-brikskinaja

No 12. aprīļa līdz 27. jūlijam fotoizstāde “Mans putns 2025” Latvijas Nacionālajā dabas muzejā
https://www.dabasmuzejs.lv/lv/aktualitates/fotoizstade-mans-putns-2025

No 28. maija līdz 27. jūlijam prof. A. Barševska personālizstāde Peonijas
https://du.lv/aktualitates/atklata-arvida-barsevska-fotografiju-izstade-peonijas/

7. jūnijā festivāla “Zobens un lemess” lekciju teltī lasījumu cikls “Par brīvību!”
Zemgaļi, zemessargi, strēlnieki, nacionālie partizāni Zemgalē. Dažādi laikmeti, viena zeme, vienojošā stīga atšķirīgos kontekstos – brīvības motīvs
https://www.zobensunlemess.lv/
 
19. jūlijā Dienvidkurzemes novada Mednieku svētki
https://www.medibam.lv/34305-2
 
14. un 15. augustā pirmais skolotāju izaugsmes forums DABĀ
https://www.lvm.lv/jaunumi/7587-skolotaj-piesakies-izaugsmes-forumam-daba
 
20.-22. augustā Dārzkopības institūta organizētā starptautiski zinātniskā konference “Ilgtspējīga dārzkopība no auga līdz produktam: izaicinājumi mērenajā klimatā – 2025”
https://www.darzkopibasinstituts.lv/lv/conference
 
4. septembrī “Zaļā klase” Rēzeknes novada Sarkaņkalnā
http://www.sarkankalns.lv/pasakumi/zala-klase/

12. septembrī “Meža zinības Zilajos kalnos”, Ogres Zilie kalni

15.-19. septembrī starptautiska zinātniska konference EuroDendro
 
Nozares lietas
 
https://www.zemeunvalsts.lv/latvijas-finieris-saimnieciba-zabaki-atklaj-unikalu-koka-eku
Tā centrālais elements ir Latvijā pirmais un Baltijā unikāls koka konstrukcijas risinājums – stādu dzesētava ar specifiskiem mikroklimata režīmiem. Jaunais koka ēku komplekss ir “zaļās investīcijas” vairāk nekā piecu miljonu eiro apmērā Siguldas novadā un Gaujas Nacionālajā parkā.

https://www.zemeunvalsts.lv/izmainas-as-latvijas-finieris-vadiba
Lai stiprinātu koncerna kompetenci stratēģiski nozīmīgās jomās, 2025. gada maijā veiktas izmaiņas AS “Latvijas Finieris” vadībā.
 
https://rigasmezi.lv/jaunumi/rigas-mezi-izstrada-pirmo-biologiskas-daudzveidibas-politiku-meza-nozare
SIA “Rīgas meži” kļuvusi par pirmo uzņēmumu Latvijas meža nozarē, kas izstrādājis un uzsācis īstenot visaptverošu Bioloģiskās daudzveidības politiku, nosakot ilgtermiņa redzējumu dabas daudzveidības saglabāšanā un ilgtspējīgā teritoriju pārvaldībā.
 
https://www.lvm.lv/jaunumi/7609-lvm-atjauno-informacijas-drosibas-sertifikatu-koksnes-produktu-pardosana
Lielākā daļa koksnes produktu pārdošanas procesa notiek e-vidē, tāpēc LVM ir attīstījusi un izmanto vairākas informācijas sistēmas, lietotnes, saskarnes un citus informācijas tehnoloģiju un komunikācijas risinājumus, kas tiek izmantoti pārdošanas procesa nodrošināšanai un informācijas pārvaldībai. 
 
https://www.db.lv/zinas/latvijas-mi-risinajums-desmitkartigi-paatrinas-mezu-inventarizaciju-521593
Latvijas mākslīgā intelekta risinājumu izstrādātājs “Apply” sadarbībā ar Latvijas mežsaimniecības tehnoloģiju uzņēmumu “Timbro” šobrīd rada prototipu risinājumam, kas ar datorredzes palīdzību automatizēs meža audita datu ievākšanu un interpretāciju, padarot procesu aptuveni 10 reizes ātrāku un kļūdas iespēju samazinot līdz pat 3%.
 
https://www.zemeunvalsts.lv/latvija-mezu-vairak-cilveku-mazak
https://www.zemeunvalsts.lv/mezu-lielvalsts-latvija
Latvija ir starp 30 valstīm pasaulē ar vislielākajiem mežu resursiem, rēķinot uz vienu iedzīvotāju.
 
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/27.05.2025-aptureta-kokmaterialu-parstrades-ceha-buvnieciba-dabas-parka-daugavas-loki.a600623/
Apkārtējo māju iedzīvotāji bija nerunīgi, vien bez mikrofona Latvijas Radio pauda dažādus viedokļus, tostarp uzsvēra, ka ražotni nevajag, tā radīs trokšņus un putekļus. Citi vērtēja, ka cehs dos darbavietas un beidzot sakārtos degradēto vidi.
 
https://www.vp.gov.lv/lv/jaunums/lidz-pat-23-tonnam-virs-normas-valsts-policija-soda-parkrautus-balkvedejus
Valsts policijas Autopārvadājumu uzraudzības nodaļa, veicot satiksmes uzraudzību pēdējo nedēļu laikā konstatējuši vairākus baļķvedējus, kuriem bija pārkrauta krava. Veicot transportlīdzekļa sastāva faktiskās masas kontroli, tika konstatēti vairāki pārkāpumi.
 
Par meistarības konkursu
 
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/26.05.2025-latvija-pirmo-reizi-norisinas-starptautiskas-mezsaimniecibas-sacensibas.a600616/
Pirmo reizi Latvijā norisinājies starptautisks Eiropas Mežsaimniecības jomas audzēkņu meistarības konkurss. Šāda līmeņa sacensības ir liels notikums Latvijai meža nozares jomā, vēl jo vairāk – sekmīgākie konkursanti varēs startēt citās pasaules līmeņa sacensībās.
 
https://retv.lv/izglitiba/jaunie-mezsaimnieki-rada-prasmes-meza-atjaunosana-un-kopsana/
Spānijas Lauksaimniecības skolas skolotājs Pepe Serra stāsta, ka dalība šādās sacensībās ir svarīga arī viņiem, jo mežu nozīme Dienvideiropā kļūst arvien lielāka. 
 
Oficiāli
 
https://www.kem.gov.lv/lv/jaunums/izsludinats-iepirkums-latvijas-strategijas-klimatneitralitates-sasniegsanai-lidz-2050-gadam-atjauninasana
Klimata un enerģētikas ministrija ir izsludinājusi iepirkumu “Latvijas stratēģijas klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam atjaunināšana”.
 
Medības
 
https://www.youtube.com/watch?v=HH6dla6LesQ
...kas notika pēc tikšanās ar zemkopības ministru Armandu Krauzi un kā nevalstiskajām organizācijām izdevās panākt sapratni un reālus rezultātus.
 
 
https://www.medibam.lv/3000-briezu-viena-sezona-vai-ar-to-var-uzskatit-ka-darbs-ir-padarits
SIA Klagati pārstāve Aira Vaitkus atzīst, ka ir pārsteigta par šīs sezonas briežu medību rezultātiem Saldus novadā. Pagājušajā gadā, aprēķinot uzņēmuma izdevumus un ienākumus, SIA Klagati bija uz izmisuma robežas, jo dzīvnieku radītie zaudējumi gandrīz sasniedza pusmiljonu eiro.
 
Aktuālais vides jautājumos
 
https://www.daba.gov.lv/lv/jaunums/dabas-lieguma-liepajas-ezers-dabas-aizsardzibas-plana-sabiedriska-apspriesana
Sabiedriskās apspriešanas sanāksmei būs iespēja pieslēgties arī attālināti. Lai saņemtu sanāksmes saiti, jāsūta e-pasts dabas aizsardzības plāna izstrādes vadītājam (uldis.valainis@biology.lv).
 
https://www.daba.gov.lv/lv/jaunums/apstiprinati-jauni-noteikumi-dabas-lieguma-mezole-aizsardzibai-un-izmantosanai
Teritorijā konstatēta liela bioloģiskā daudzveidība, tostarp īpaši aizsargājamie biotopi, kas aizņem vairāk nekā 47% no teritorijas. No tiem lielāko daļu (41%) veido mežu biotopi, kam seko purvu biotopi (6%), bet saldūdeņu un zālāju biotopi nepārsniedz 0,3%.
 
https://www.tvnet.lv/8256819/veja-parku-pretinieki-dabas-aizstavji-vai-krievijas-gazes-adatas-puletaji
Cīņa pret vēja parkiem – gan atsevišķās teritorijās, gan ar vēlmi tos Latvijā izskaust vispār – uzņem aizvien jaunus apgriezienus. Uz cik racionālu argumentu bāzes šī cīņa notiek, kādi varētu būt tās patiesie iemesli un kādas varētu būt šī procesa gala sekas valsts iedzīvotāju labklājībai.
 
https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/te-jabut-gan-lielajiem-zaledajiem-gan-lielajiem-plesejiem-14336541
Par Ķemeru nacionālo parku, dabiskajām pļavām un to ainavu arhitektiem – taurgovīm un konikiem, kā arī citiem aktuāliem dabas aizsardzības jautājumiem.
 
https://jauns.lv/raksts/zinas/656616-latvija-atrasts-loti-rets-putns-kadu-lielaka-dala-cilveku-nemaz-nav-redzejusi-veterinararsts-pastasta-par-ta-veselibu-un-nakotni
Šis putns ir albīna vārna, kas nonākusi veterinārārsta Uģa Skangala aprūpē. Putns esot vesels, tam nepieciešams tikai laiks un aprūpe, lai tas kļūtu par brīvu lidojošu pilsētas iemītnieku.
 
Izglītības sfērā
 
https://www.lbtu.lv/lv/raksts/2025-05-27/lbtu-ainavu-arhitekturas-specialitates-studiju-programmas-atkartoti-sanem-augsto
Studiju gads Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes ainavu arhitektūras specialitātē noslēdzas ar būtisku profesionālu novērtējumu – akadēmiskā bakalaura un profesionālā maģistra studiju programmas "Ainavu arhitektūra un plānošana" ir saņēmušas Eiropas ainavu arhitektu federācijas (IFLA) akreditāciju 5 gadiem.
 
https://www.lbtu.lv/lv/raksts/2025-05-28/latvija-uzsak-augstakas-izglitibas-digitalizaciju
Līdz 2029. gada nogalei Latvijas augstākās izglītības iestādēs tiks īstenota vērienīga studiju procesa digitalizācija.
 
Ko zog
 
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.05.2025-tiltu-apzagsana-kurzeme-zaudejumi-gandriz-17-000-eiro-margas-atjaunos-tuvakaja-laika.a600917/
Piemēram, tilta pār Trumpes upi visā garumā ir noskrūvētas tilta apakšējās margas, radot nedrošību to šķērsojot.
 
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.05.2025-par-tilta-margu-rezgu-zadzibam-kurzeme-aiztureti-divi-jauniesi.a600299/
Valsts policija aizturējusi divus jauniešus aizdomās par tilta margu režģu, kā arī vēja ģeneratora metāla kāpņu zādzībām Dienvidkurzemes novadā.
 
Dažādi notikumi
 
https://www.la.lv/vai-naksies-slegt-dalu-vilcienu-marsrutu-latvijas-dzelzcels-bridina-trukst-40-no-nepieciesama-finansejuma-lai-atjaunotu-kontakttiklus
Savulaik, gadus desmit atpakaļ, plānotais dzelzceļa tīkla elektrifikācijas projekts tika apturēts, neparedzot rezerves plānu vecā kontakttīkla atjaunošanai, kas šobrīd jau ir kritiskā stāvoklī.
 
https://www.lasi.lv/par-svarigo/latvija/pie-juras-dzivojam-bet-zvejot-nedrikstam-saruna-ar-dzintaru-vienu-no-retajiem-mikeltorna-iedzivotajiem.28623
Kāds mūsu vietā domās, lems vai palīdzēs – muļķu mierinājums! Par sevi jācīnās tikai pašiem, neviens cits to mūsu vietā nedarīs. Padošanās un braukšana uz ārzemēm nav risinājums. Kad vēl bija lati, nepilnu gadu pastrādāju Īrijā. Vairs to negribu, arī bērniem neiesaku. Esmu kurzemnieks un arī turpmāko dzīvi domāju saistīt ar šo vietu un jūru...
 
Aktuālais karikatūrās
 
 
 
 
 
 

Pievienot komentāru