### Desmit valstu zinātnieku (arī Daugavpils Universitātes kolēģu) pētījums par dārzkopību un tās ietekmi uz apkārtējo vidi, aicinām to atbalstīt, piedaloties aptaujā:

 

### Plānojot vasaras gaitas, var noderēt
https://majaskafejnicas.lv/

Zemkopības ministra Didža Šmita (AS) biroja vadītājas amatā iecelta bijusī Šmita padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Kristīne Liepa, liecina informācija Zemkopības ministrijas (ZM) mājaslapā. Vienlaikus līdzšinējā biroja vadītāja Anna Vītola-Helviga turpmāk būs ministra padomniece Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) un birokrātijas mazināšanas jautājumos. Tāpat ministra komandai pievienojies jauns padomnieks – Guntis Vītols, kurš būs padomnieks politikas stratēģijas, inovāciju un atjaunojamās enerģētikas jautājumos.

 

 

Vēsturisko kūdras ieguves vietu un degradēto purvu turpmāko izmantošanas veidu nosaka dažādi faktori, kas tiek novērtēti, konkrēto teritoriju apsekojot dabā. Esot uz vietas, tiek novērtēts hidroloģiskais režīms un meliorācijas sistēmas stāvoklis, atlikušā kūdras slāņa biezums, kūdras veids, reljefs, pieplūstošā minerālūdens ķīmiskais sastāvs, pieguļošās teritorijas un citi faktori. Vērtējot turpmāko darbību vai iespējamos darbības ierobežojumus konkrētā teritorijā, viens no būtiskākajiem nosacījumiem ir tur konstatētās dabas vērtības.

 

Valsts meža dienests aicina meža īpašniekus apsekot savas vidēja vecuma un vecākas egļu mežaudzes. Konstatējot egļu astoņzobu mizgrauža savairošanos, īpašniekiem jāvēršas tuvākajā dienesta mežniecībā, lai saņemtu apliecinājumu bojāto koku ciršanai sanitārajā cirtē.

 

Viens no Latvijas vadošajiem koksnes nozares uzņēmumiem “Stiga RM” un saistītie uzņēmumi 2023. gada sešos mēnešos ir sasniedzis 50 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir kāpums par 23%, salīdzinot ar to pašu periodu pagājušajā gadā. Neskatoties uz kopējo situāciju tirgū, kad cenas gatavai kokrūpniecības produkcijai samazinājušas par vairāk nekā 20%, uzņēmuma pelnītspējas rādītājs (EBITDA) pirmajā pusgadā pret salīdzinošu periodu pērn pieauga par 16%, sasniedzot 18 miljonus eiro. 

 

 

Kokapstrādes nozarē šogad vērojams gan eksporta, gan importa kritums, daudzviet uzņēmēji spiesti samazināt ražošanas apjomus, jo sarucis pieprasījums.

 

Vispārēja aktivitātes samazināšanās būvniecības nozarē vērojama jau kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā, kad būtiski samazinājās atsevišķu būvmateriālu pieejamība. Pēcāk inflācijas pieaugums sadārdzināja būvniecībā cenas, tādējādi samazinot arī tās aktivitāti. Tāpat arī Eiropas Centrālās bankas procentu likmju pieauguma dēļ ir grūtāk piesaistīt finansiālos līdzekļus nekustamā īpašuma iegādei, un, kamēr nenoteiktība procentu likmju celšanā nemazināsies, joprojām tiks veikti mazāk nekustamo īpašumu darījumu, kas arī negatīvi ietekmē būvniecības nozari. 

 

 

 

 

Ražas novākšanas sezonā Valsts policija kopā ar Ceļu satiksmes drošības direkciju (CSDD) rīkos autotransporta, kas pārvadā ražu, tehniskā stāvokļa pārbaudes, lai novērstu potenciālus apdraudējumus ceļu satiksmes dalībniekiem, informēja policijā. Graudaugu novākšanas laikā ceļu satiksmē intensīvāk pārvietojas traktori un kombaini, tādēļ policija aicina satiksmes dalībniekus izturēties ar sapratni un braukt uzmanīgi.

 

Lai arī to, vai šis gads būs Latvijas sēņotājiem iepriecinošs, aizvien paredzēt nevar, jo visu izšķirs laikapstākļi, tomēr arī šī sezona iezīmējas netipiska

 

 

Medus cenas lielveikalos kopš 2019. gada janvāra pieaugušas par aptuveni 27%, tostarp vienā no lielākajām lielveikalu ķēdēm – par 35%, bet, neskatoties uz to, veikalos joprojām nopērkams medus par neadekvāti zemu cenu – 5,60 eiro par kilogramu, sacīja Latvijas Biškopības biedrības (LBB) padomes priekšsēdētājs Juris Šteiselis.

 

 

Lai veicinātu sabiedrības izpratni par bišu nozīmi dabā, ikšķilietis Ivars Rancāns ierīko savvaļas bišu stropus jeb kūzulus. Ar to veidošanu viņš nodarbojas jau deviņus gadus. Šogad iecere ir kūzulu taku izveidot arī dabas parkā “Ogres Zilie kalni”, lai arvien plašāk sabiedrībā aktualizētu jautājumu arī par bišu slimošanu, kuras viens no cēloņiem ir pesticīdu izmantošana lauksaimniecībā.

 

 

 

Atbilstoši administratīvajam iedalījumam šobrīd GNP ietilpst 4 novadu teritorijās – Cēsu, Saulkrastu, Siguldas un Valmieras novadā. ES nozīmes biotopi aizņem 18 580 ha jeb vairāk nekā 20% no GNP teritorijas. Lielākās aizsargājamo biotopu platības aizņem dažādi aizsargājami mežu biotopi. Cita ļoti nozīmīga biotopu grupa ir alu un iežu atsegumi. GNP esošie veido ievērojamu daļu no šo biotopu kopējās platības Latvijā.

 

Svētdienas vakarā notiekot ārkārtas situācijai Liepājas notekūdeņu attīrīšanas iekārtu pirmsattīrīšanas rezervurārā, daļa no attīrīšanas ūdeņiem nonāk jūrā. Cilvēku veselībai draudu nav, taču iedzīvotāji ir aicināti tuvākajās dienās izvairīties no peldēšanas Dienvidkurzemes novada Medzes pagasta un Liepājas pludmalēs. Tāpat iedzīvotājiem tiek lūgts tuvākajās dienās samazināt ikdienas ūdens patēriņu, lai preventīvi samazinātu notekūdeņu iekārtās nonākušā ūdens daudzumu.

 

 

 

Ir viedoklis, ka vismaz daļā Āfrikas valstu joprojām ar labu vārdu tiek pieminēta PSRS kā pretmets sliktajiem kolonizatoriem Rietumos. Neapspriedīšu šo savdabīgo konstrukciju, tomēr tādā gadījumā Ukrainai kā lielai PSRS republikai arī pienākas daļa šīs nostalģijas. Krieviju Āfrikā uztver pozitīvi, jo tā neasociējas ar koloniālisma periodu. Lai tā būtu, bet vai Ukraina asociējas ar koloniālismu? Nesen Le Monde publicēja rakstu: “Karš Ukrainā: globālo Dienvidu atriebība”. Nekad neesmu nodzīvojies līdz tik ugunīgam antiamerikānismam kā veselas paaudzes “kreiso” Eiropā, bet principā varu saprast kāda irākieša vai meksikāņa vēlmi parādīt “jeņķiem” dažādus rupjus žestus. It sevišķi, ja šie žesti patīk Ķīnai, kura globālo Dienvidu infrastruktūrā iegulda desmitiem miljonu dolāru. Bet ne jau Ķīna piegādās graudus, Ķīna pati ir liela pārtikas iepircēja un attiecīgi augsta cenu līmeņa veicinātāja.

 

Un te arī visaizdomīgākais. Lai gan es sasaistīju solastalģiju ar pastardienas tūrismu, jo abi balstās bailēs par zūdošo vidi, starp tiem ir arī būtiska atšķirība. Tūristiem, kuri ierodas apskatīt Ilulisatas ledus fjordu vai Lielo Barjeru rifu, šīs vietas nav mājas. Lielākoties viņi visu mūžu ir dzīvojuši, nekad nesastapdami savvaļā dzīvojošu leduslāci, degunradzi, pingvīnu vai anemoni. Šīs skumjas par izmaiņām vidē nav absurdas, tomēr ir abstraktas, to personiskums ir šķietams, un ieguvums no sastapšanās ar izzūdošo dabu izskatās diezgan niecīgs – nu un, ka daži no mums būs vēl redzējuši dzīvu polārlāci, arī šī pieredze pazudīs līdz ar mums. Tāpēc pastardienas tūrisms, skaties, kā gribi, ir un paliek ļoti egoistisks un balstīts (daļēji koloniālajā) pieņēmumā, ka dažiem cilvēkiem ir tiesības piekļūt visam, kam viņi vēlas, lai kurā pasaules nostūrī kārotā lieta atrastos. 

 

Ja mums ir valsts kontrole un konkurences padome, kāpēc nav saprotama un caurspīdīga valsts kapitālsabiedrību pārvalde? Tieši atalgojuma sakarā. Jo skaidrs, ka šie profesionāļi savu darbu izdarītu arī par, teiksim, Prezidenta algu – kas ir ap 7000 mēnesī. Viņiem pietiktu. Bet viņiem maksā vairāk. Nevienam mazāk! Būtu jāsaprot, ka sabiedriskā pakalpojuma sniedzēji – tādi kā “Rīgas siltums”, “Rīgas satiksme” vai “Latvijas pasts” vai tas pats “Latvenergo” – strādā un saimnieko tā, ka mēs redzam un sajūtam to savos maciņos ar smaidu vai labsajūtu. Bet tā taču nav!

 

Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā skatāma kāda jaunieša savākta Rīgas Porcelāna rūpnīcas (RPR) trauku kolekcija, kas ir veltījums porcelāna meistarei un jelgavniecei Zinai Ulstei. Teo Ralfam Jēkabsonam ir vien 19 gadi, bet savā trauku kolekcijā jau sakrājis vairākus tūkstošus porcelāna vienību.

 

Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta projekta “Aldara parka pārbūve” trešā kārta tika sākta šā gada jūlijā. Viens no vērienīgākajiem trešās kārtas darbiem ir torņa jeb mākslīgo pilsdrupu atjaunošana. Akmens torņa sienas tiek atjaunotas tā, lai pēc darbu pabeigšanas, tās droši varētu izmantot alpīnisma treniņiem un vienlaikus veidotas tā, lai novērstu nedrošu spēlēšanās praksi bērniem. Torņa iekšpusē paredzēts izvietot Latvijas alpīnisma vēsturei veltītu ekspozīciju, savukārt torņa augšpusē veidos skatu laukumu.

 

A. Freimanis teic, ka Latvijā ir «pilns ar karsta kritenēm», turklāt ne tikai Skaistkalnē Lietuvas pierobežā, kur tās ir kā tūrisma objekts. Reiz, kad viņš ar kolēģiem veicis dziļurbumu Baldonē, vienā brīdī apkārtējā zeme sākusi ieliekties. “Es teicu: “Čaļi, laižieties!” Visi izleca malā, bet urbšanas agregāts stāvus ieslīdēja apmēram septiņu metru dziļumā. Arī Rīga stāv uz karbonātiskajiem iežiem, un arī tur veidojas karsta process. Ja jūs aiziesiet Rīgā uz restorānu “Ščecina”, tad tur apkārt esošie dīķīši – visi ir izveidojušies no karsta, bet neviens to nepēta,” pukojas zinātnieks.