Klimata likuma projekts: svarīgi iesaistīties un apspriest
Klimata un enerģētikas ministrija publiskajai apspriešanai ir nodevusi Klimata likumprojektu. Dokuments izstrādāts, lai vienkopus būtu apvienotas visas ar klimata pārmaiņām saistītās lietas, kas jau tagad vai tuvākajā nākotnē skars ikvienu cilvēku. Apjomīgais likumprojekts ar vairāk nekā 15 000 vārdu izklāstīts pussimt lapās, un iespēja sabiedrībai par to izteikties ir iedota šajā un nākamajā nedēļā. Profesionāļi jau tagad tur saskata virkni problēmu, no kurām būtiska ir sabiedrības iesaiste klimata jautājumos ne tikai tagad, bet arī jau pašā likumā.
https://lvportals.lv/dienaskartiba/354517-publiskajai-apspriesanai-nodots-klimata-likumprojekts-2023
un
un
Par esošajiem un gaidāmajiem notikumiem
### Iespējams parakstīt petīciju “Nē jaunām aizsargājamām dabas teritorijām bez taisnīgas kompensācijas nodrošināšanas!”
### 9. septembrī Pļaujas svētki Alūksnes novada Ottesmuižā
### 9. septembrī Stādu gadatirgus Salaspilī
### Līdz 11. septembrim var izvirzīt pretendentus Meža nozares Gada balvai “Zelta čiekurs”
### 15. septembrī dabas parkā “Ragakāpa” invazīvās vārpainās korintes ierobežošanas darbu atklāšanas pasākums – talka
### 16. septembrī zivju tirgus Užavā
https://www.ventasbalss.lv/zinas/novada/49050-uzava-notiks-tradicionalais-zivju-tirgus
https://www.ventasbalss.lv/zinas/novada/49050-uzava-notiks-tradicionalais-zivju-tirgus
### Baložu kūdras muzejdzelzceļa ekskursijas 2023. gada sezonā
### Desmit valstu zinātnieku (arī Daugavpils Universitātes kolēģu) pētījums par dārzkopību un tās ietekmi uz apkārtējo vidi, aicinām to atbalstīt, piedaloties aptaujā:
### Plānojot vasaras gaitas, var noderēt
Par nozares jautājumiem
No 2. septembra atcelti mežsaimnieciskās darbības ierobežojumi, kas bija noteikti saistībā ar egļu astoņzobu mizgrauža masveida savairošanos. Mizgraužu uzlidojumi eglēm vēl ir iespējami, ja būs silta atvasara vai koks iepriekš nogāzts vētrā, bet kopumā kaitēkļu aktīvā sezona ir noslēgusies. Vienlaikus Meža dienests norāda, ka meža īpašniekiem jāturpina egļu mežaudžu aizsardzības pasākumi visā Latvijā.
Šogad gan privātajos, gan valsts mežos ir būtiski samazinājušies mežistrādes apjomi. Iemesls ir cenas, jo īpaši privātajiem, un pavasarī ieviestais ārkārtas stāvoklis mizgraužu savairošanās dēļ, intervijā aģentūrai LETA stāstīja Latvijas Kokrūpniecības federācijas viceprezidents Kristaps Klauss, norādot, ka privātajos mežos kopš ārkārtas stāvokļa izsludināšanas ciršana ir samazinājusies uz pusi. Skaidrojot koksnes produkcijas eksporta apjomu samazināšanos, Klauss atzina, ka cenas ir zemākas, mazāk ražojam līdz ar nelabvēlīgiem apstākļiem eksporta tirgos un vairs nepārstrādājam izejvielas no agresorvalstīm.
Veicinot ilgtspējīgas būvniecības un arhitektūras attīstību, jau devīto gadu biedrība “Building Design and Construction Council” sadarbībā ar Būvniecības valsts kontroles biroju rīko konkursu “Ilgtspējība arhitektūrā, būvniecībā, dizainā”. Otro gadu konkursā tiek vērtēti projekti un objekti Latvijas, Igaunijas un Lietuvas mērogā. A/s “Latvijas valsts meži” Zemgales reģiona klientu centra ēka Jelgavā šogad saņēma 2. vietu nominācijā “Ilgtspējīgākā publiskā ēka” Baltijā.
Latvijas mēbeļu ražotāju tradicionālie noieta tirgi stāv uz vietas, Skandināvijas tirgos ir sava veida stagnācija, kas arī ietekmē eksporta rādītājus...
un
Runa ir par 79 kubikmetriem priedes zāģbaļķu, 92 kubikmetriem egles zāģbaļķu, 95 kubikmetriem priedes gulšņu kluču, 35 kubikmetriem egles gulšņu kluču. Krautuves atrašanās vieta ir pašvaldības nekustamais īpašums “Kapsēta” Druvienas pagastā. Novada domes priekšsēdētājs Andis Caunītis paskaidroja, ka vētrā tika nogāzta pietiekami liela platība pašvaldības mežā, kuru nebija plānots kopt vai izstrādāt.
Pirms vairāk nekā 12 gadiem, 2011. gadā, kopā ar partneriem radās ideja celt pievienoto vērtību Latvijas galvenajai eksporta precei – kokmateriāliem. 2015. gadā uzsākām CLT jeb šķērsslāņotā kokmateriāla paneļu (Cross Laminated Timber) ražošanu Jelgavā. Šobrīd vadu Latvijā lielāko masīvkoka jeb CLT būvkonstrukciju ražošanas, projektēšanas un būvniecības uzņēmumu grupu.
Sausais un aukstais pavasaris, kā arī sausais vasaras sākums būtiski ietekmējis šopavasar iestādītās mežaudzes. Uz jautājumiem, kā palīdzēt kociņiem izdzīvot un kā saprast, vai viss jau zaudēts un stādījumi būs jāatjauno, atbildes sniedz Latvijas mežzinātnes institūta Silava vadošā pētniece, Dr.silv., Dagnija Lazdiņa.
Par ekonomiku
Elektroenerģijas sadales tarifu koncepcijas pārskatīšana būs solis atpakaļ un bremzēs centienus Latvijas ekonomikas izaugsmei. Tas būs arī negatīvs signāls uzņēmumiem un investoriem, uzskata Latvijas lielākās uzņēmēju organizācijas Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Padome.
Latvijā nepieciešams attīstīt jaunas elektrības ražošanas jaudas, ceturtdien a/s “Latvenergo” vebinārā par kompānijas 2023.gada pusgada finanšu rādītājiem sacīja finanšu direktors Guntars Baļčūns. Kompānijas stratēģiskais mērķis tuvāko trīs gadu laikā ir jaunas atjaunojamo energoresursu (AER) jaudas 600 megavatu (MW) un 2030. gadā – 2300 MW apjomā.
Elektrības pieslēguma jaudu kopš šā gada maija, kad elektroenerģijas sadales sistēmas operators a/s “Sadales tīkls” sāka informēt sabiedrību par elektroapgādes tarifa pieaugumu, līdz augusta beigām samazinājuši 22 000 kompānijas klientu, aģentūrai LETA pavēstīja “Sadales tīkla” pārstāvji.
Fiksā politiķu ideja par papildus nodokli finanšu sistēmai ir vienkārša kā reizrēķins un saprotama ir tās reibinošā burvība, taču pamatu pamatos tā ir kļūdaina un ilgtermiņā – bīstama. Tā sit pa lielāko un vērtīgāko Latvijas attīstības dzinējspēku – jaunajiem uzņēmējiem, jo demonstrē, ka tā saucamā pārdales ekonomika aizvien vēl ir un būs dienas kārtībā. Saprotu, ka mani kā uzņēmēju caur banku sistēmu agri vai vēlu sasniegs visas šīs brīnišķīgās idejas – banku nodoklis, hipotekāro kredītu likmju regulēšana un citas – tāpēc vēlos identificēt dažas dziļas problēmas Latvijas ekonomikā, kurām patiešām būtu jāpievērš uzmanība.
Latvijas lauksaimnieku audzēto kviešu eksports sagādā trīskārt lielākus ienākumus nekā viss Latvijas dzelzceļš.
Par citiem valstiskiem jautājumiem
Eiropas Komisija (EK) aizstāvējusi Latvijas un Lietuvas īstenoto politiku nelegālās migrācijas novēršanai uz robežas ar Baltkrieviju. EK Migrācijas un iekšlietu direktorāta ģenerāldirektore Monika Parija pauda, ka Latvija un Lietuva dara, ko spēj, lai aizsargātu Eiropas Savienības robežu.
Valsts kontrole atzinusi, ka kopumā ir radīti priekšnoteikumi valsts pārvaldē nodarbināto disciplināratbildības un civiltiesiskās atbildības izvērtēšanai. Tiesa, šie nosacījumi ir atkarīgi no nodarbinātības tiesisko attiecību veida, un regulējums atbildības izvērtēšanai ir sadrumstalots...
Par izglītību un zinātni
4. septembrī Jelgavas pils pagalmā aizvadīts Imatrikulācijas akts, kurā, piedaloties visu fakultāšu pirmā kursa studentiem, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) vadībai, mācībspēkiem un viesiem, tika svinīgi sveikti LBTU studentu saimē 1185 jaunie studenti, kuri studijas Jelgavā uzsāk šajā rudenī.
Lai veicinātu kompetenču izglītības līmeni skolās par mežu, arī šajā mācību gadā a/s “Latvijas valsts meži” (LVM) organizē tālākizglītības kursus pedagogiem. 5.–12. klašu dabaszinātņu mācību priekšmetu pedagogi aicināti līdz 12. septembrim pieteikties bezmaksas kursiem, kuros varēs iepazīt dažādus koksnes ķīmijas un fizikas eksperimentus.
26. septembrī notiks LVMI Silava sadarbībā ar pētījuma SNS PROFOR partneriem organizēts seminārs-diskusija starp zinātniekiem un politikas veidotājiem par meža daudzfunkcionalitāti Forest Multifunctionality – A concept for highlighting conflicting and compatible goals of forests in Europe, kurā Latviju pārstāvēs LVMI Silava zinātnieki Daiga Zute un Valters Samariks. Diskusija notiks Briselē, Somijas pārstāvniecības telpās, piedaloties pētījuma SNS PROFOR partneriem, Eiropas Komisijas pārstāvjiem un Ziemeļvalstu Eiropas Parlamenta deputātiem. Diskusijai būs iespēja pieslēgties attālināti.
3. septembrī Latvijas valsts ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa dzimtas mājās “Pikšas” tika atzīmēta viņa 146. jubileja un sveikti Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) stipendiāti, kuri 2023./2024. studiju gadā saņems K. Ulmaņa vārdā nosaukto stipendiju.
Promocijas darbu “Agrohidroloģisko faktoru ietekmes novērtējums uz lauksaimniecības noteces kvalitāti” aizstāvēja Ieva Siksnāne...
Par valstisko
13. Saeimā administratīvi teritoriālā reforma bija viena no valdības prioritātēm, bet 14. Saeimā un arī jaunās valdības veidošanas konsultācijās par to tikpat kā nerunā, lai gan Krišjāņa Kariņa otrā valdība saņēma mantojumā vairākus ar pašvaldību reformu saistītus uzdevumus.
Valsts kontrole atzinusi, ka kopumā ir radīti priekšnoteikumi valsts pārvaldē nodarbināto disciplināratbildības un civiltiesiskās atbildības izvērtēšanai. Tiesa, šie nosacījumi ir atkarīgi no nodarbinātības tiesisko attiecību veida, un regulējums atbildības izvērtēšanai ir sadrumstalots...
Par satiksmi un kontroli
Naktī uz piektdienu, 8. septembri, uz Tallinas šosejas (A1) no Siguļiem līdz Lilastei (14,1.–20,1. km) un uz Valmieras šosejas (A3) posmā no krustojuma ar vietējo autoceļu Plācis–Rozula (V281) līdz Stalbei (36,3.–38,7. km) sāks darboties vidējā ātruma kontroles posmi.
Par datiem un to pieejamību
Valsts informācijas sistēmās un valsts reģistros uzkrātie dati ir daļa no mūsu digitālās identitātes. VARAM pilnveidos portālu Latvija.gov.lv, lai katram iedzīvotājam būtu iespēja īstenot savas pamattiesības digitālajā vidē un ērti apskatīt informāciju, ko par mums pārvalda valsts un pārredzēt arī šīs informācijas izmantošanu.
Par vides jautājumiem
Laikmetā, ko raksturo neatliekama nepieciešamība risināt vides aizsardzības jautājumus, Rail Baltica piedāvās ilgtspējīgu transportu reģionā. Transporta nozarei ir būtiska ietekme uz ekonomikas attīstību, taču vienlaikus tā ir arī otra lielākā siltumnīcefekta gāzu emitētāja Eiropā. Lai to risinātu, Eiropas Savienībā tiek mērķtiecīgi stiprināta dzelzceļa loma transporta nozarē, jo dzelzceļš ir sabiedrībai draudzīgāka izvēle gan Eiropas zaļā kursa, gan veselā saprāta kontekstā.
VVD darbībā ir nepieciešams pastāvīgs dialogs gan ar ministriju, gan ar dažādu piesārņojošo darbību veicējiem – mājsaimniecībām, uzņēmumiem, dažādām vides aizsardzības jomā strādājošām organizācijām un uzņēmumiem. Un vienlaikus līdz ar augošajām vides aizsardzības prasībām šī darbība nedrīkst kļūt par arvien smagāka administratīvā sloga avotu un pastāvīgu sodu draudu. Diemžēl šādu pazīmju attīstība aizvadīto gadu laikā bija vērojama, un to novēršana ir gan ministrijas, gan VVD izaicinājums.
Tiek pagarināta pieteikšanās dalībai Latvijas vides aizsardzības fonda Konsultatīvajā padomē
Valsts reģionālās attīstības aģentūras Latvijas vides aizsardzības fonda administrācija, pieteikšanos dalībai Fonda Konsultatīvajā padomē laika posmā no 2023. gada oktobra līdz 2025. gada oktobrim pagarina līdz 2023. gada 15. septembrim.
Dabas aizsardzības pārvaldes projekts LatViaNature uzsācis Latvijā jaunu brīvprātīgas sadarbības modeļu testēšanu ar privāto zemju īpašniekiem – līgumiskās attiecībās balstītu dabas vērtību saglabāšanas pieeju. Izveidotas divas pilotprogrammas – “Ziedu pļavas” un “Dzīvais mežs” – bioloģiskās daudzveidības veicināšanai privātajos ilggadīgajos zālājos un mežos ārpus aizsargājamām dabas teritorijām, kuru īpašnieki brīvprātīgi apņēmušies savos īpašumos uzlabot bioloģisko daudzveidību.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija aicina pieteikties Igaunijas-Latvijas programmas 2021.-2027.gadam 2. projektu konkursā no 2023. gada 4. septembra līdz 2024. gada 4. janvārim.
“Mainīt ļaužu paradumus ir sarežģīti, tam ir vajadzīgi vairāki gadi. Patlaban redzam, ka šķirošana visaktīvāk notiek Pierīgas pašvaldībās, rosība notiek arī atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA ZAAO apkalpotajās pašvaldībās”, teic LPS padomniece Sniedze Sproģe.
Kāda vērīga “Staburaga” lasītāja pamanījusi invazīvo augu sarakstu, un liels bija kundzes pārsteigums, kad šajā sarakstā viņa ieraudzīja Kanādas zeltgalvīti, jo, braucot uz Rīgu, visas dzelzceļa malas un lauki esot šī auga gūstā. Sieviete dzīvo Aizkraukles pagastā, un arī tur visas ceļmalas pilnas ar dzelteno augu, vietām pat izveidojušās veselas audzes. Kundze interesējās, ar ko šī nekontrolētā auga izplatīšanās var beigties?
Šobrīd nav iedarbīgu metožu, kā savākt mikroplastmasu. Mūsu pašu ziņā ir ar to cīnīties, ierobežojot plastmasas patēriņu savā mājsaimniecībā...
Par medībām
Valsts meža dienests saņēmis vairākus ziņojumus par vilku uzbrukumiem suņiem. Dienesta Medību daļas speciālisti aicina ziņot par netipisku vilku uzvedību mednieku kolektīviem.
Latvijā vilks ir īpaši aizsargājama ierobežoti izmantojama suga, kuru drīkst medīt stingri noteiktos apjomos – šajā medību sezonā ir atļauts nomedīt 300 indivīdus. Dienests uzsver, ka vilku medības palīdz uzturēt plēsēju dabiskās bailes no cilvēka un uzlabo lauku apvidu iedzīvotāju spēju līdzāspastāvēt ar vilku populāciju.
Ievērojot to, ka Jelgavas pilsētas teritorijā ietilpst mežu platības, kurās mīt medījamie dzīvnieki, kas rada apdraudējumu un postījumus Jelgavas pilsētas meža teritorijās un tām piegulošo zemju īpašniekiem, ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem noteiktas teritorijas, kurās atļauts medīt, kā arī kārtība, kādā organizējamas medības.
Tiek noteiktas jaunas tiesības, atļaujot organizēt medības teritorijās, kurās līdz šim medību organizēšana bija aizliegta.
Par daudz ko, arī aktuālo
Dabas aizsardzības pārvaldes īstenotajā projektā LIFE REEF top autobiogrāfisks dzīvesstāstu izdevums “Jūra dvēselē”, kas atspoguļos jūras hidroekologu, ihtiologu, zvejnieku un Baltijas jūras piekrastes iedzīvotāju dzīvesstāstus. Ikviens, kura dzīve ir saistīta ar Baltijas jūru vai tai ir ietekme uz cilvēka dzīvi, darbu vai radošumu, tiek aicināts sazināties ar izdevuma veidotāju.
https://satori.lv/article/meginas-izsedet-uz-kebla-ar-trim-kajam
Vajadzētu beigt šo vervelēšanu ietekmēs – nē, neietekmēs. Skaidrs, ka ietekmēs! Jautājums: vai JV un P ir skaidrs, kādi ir Lemberga uzskati par konkrētu jautājumu loku? Es Lemberga izpausmēm pēdējo gadu laikā neesmu sekojis, tāpēc nezinu, bet arī nejūtos vainīgs par savu nezināšanu. JV un P ir pavisam citā situācijā, tomēr man ir aizdomas, ka abu partiju priekšstati par nākamā sadarbības partnera idejām ir diezgan miglaini.
Pirmais, uz ko norāda visi klasiskie birokrātijas pētnieki: ir ierēdnis, kurš veic kaut kādus uzdevumus. Kādā brīdī viņš sabīstas, ka ar priekšnieka doto uzdevumu netiks galā, un lūdz kādu palīgā. Arī priekšnieks sabīstas, ka uzdevums netiks izpildīts un nevarēs par tā izpildi ziņot tālāk jau savam priekšniekam. Tāpēc izpilda šo lūgumu un minētajam ierēdnim iedod palīgu – jaunu darbinieku. Kad šis darba uzdevums izpildīts, tad šo jauno darbinieku tā vienkārši atlaist vairs nevar.
Uzņēmums Soira šogad nosaukts starp labākajiem pārtikas un dzērienu ražotājiem pasaulē, iegūstot augsto, 2-zvaigžņu Great Taste balvu abiem vērtētajiem sieriem.
Jānis Stradiņš juta īpašas simpātijas pret apgaismības laikmetu, augsti vērtēja Vecā Stendera paveikto un allaž centās to popularizēt savās publikācijās. Es abās personībās saskatu daudz kopīga – Stenderu un Stradiņu dzimtu vēsture savijusies ar Sēliju, abiem raksturīgas vispusīgas zināšanas, spēja iedvesmot un stingra ticība latviešu tautas gaišai nākotnei.
Aktuālais karikatūrās
 |
 |
 |
 |