A/s “Latvijas valsts meži” (LVM) padome izvērtējusi uzņēmuma darbības rezultātus 2022. gada pirmajos deviņos mēnešos. LVM peļņa pirms nodokļu nomaksas sasniedza 186,4 miljonus eiro, kas ir par 87,7 miljoniem eiro vairāk, salīdzinot ar tādu pašu laika periodu pērn. To galvenokārt ietekmējusi par 47% augstāka vidējā apaļkoksnes sortimentu pārdošanas cena meža nozarē  

 

Runa ir par Eiropas Parlamenta 2018. gada 11. decembrī pieņemto Direktīvu par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu. Tā nosaka – no 2023. gada 1. janvāra no biomasas iegūtos energoresursus drīkstēs pārdot tikai tad, ja tie atbilst noteiktiem kritērijiem, tādējādi nodrošinot, ka katrā ES valstī izmantos tikai ilgtspējīgi atjaunojamu enerģiju. “Tas nozīmē, ka visai biomasai, kas tiek izmantota siltum­enerģijas vai elektroenerģijas ražošanā Latvijā, būtu jābūt iegūtai ilgtspējīgā ceļā, kas nodrošina minētā materiāla – koksnes – audzēšanu, kopšanu, izmantošanu (dedzināšanu) un atjaunošanu.

 

... gandrīz 70 hektāru kopplatībā divās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās Natura2000 – dabas liegumā “Užava” un “Ovīši” –Ziemeļkurzemes reģionā atjauno Eiropas Savienības nozīmes prioritāru, retu un aizsargājamu piejūras kāpu biotopu – pelēkās kāpas. Šāda apjoma un sarežģītības pelēko kāpu pilna atjaunošana Latvijā tiek īstenota pirmo reizi.

 

 

 

 

 

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) ar rezolūciju uzdevis Ekonomikas ministrijai (EM) sadarbībā ar Finanšu ministriju (FM) kā kapitāldaļu turētājām vērtēt iespējas koriģēt a/s “Augstsprieguma tīkls” un a/s “Sadales tīkls” sagatavotos pakalpojumu tarifu projektus, informē Valsts kancelejas pārstāvji.

 

Valsts reģionālās attīstības aģentūras Latvijas vides aizsardzības fonda administrācija, saskaņā ar Latvijas vides aizsardzības fonda (LVAF) padomes 2022. gada 14. novembra sēdes lēmumu, izsludina projektu konkursu aktivitātē “Bioloģiski vērtīgo zālāju atjaunošana” dabisko zālāju (ES nozīmes aizsargājamo biotopu) atjaunošanas aktivitāšu īstenošanai.

 

...liela problēma gan no Eiropas Komisijas, gan Zemkopības ministrijas puses ir nespēja konkrēti definēt, ko saprotam ar bioloģisko daudzveidību: “Tas ir pilnīgi izplūdis jēdziens, un izplūdušām lietām nevaram izveidot konkrētus pasākumus. Nav definēts, kur gribam redzēt bioloģisko daudzveidību – kviešu laukā, dārzeņu vagā, ap tām? Sētajos zālājos vai tikai dabīgajos? Varbūt tikai ekoloģiski nozīmīgajās platībās, ainavu elementos?”

 

Par interesanto (lietām, norisēm utt.)

 

Salacgrīvas nēģi ierakstīti Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā, pavēstīja Zemkopības ministrija. Līdz ar to lietot nosaukumu “Salacgrīvas nēģi” un izmantot marķējumā Eiropas Savienības logo drīkstēs tikai tie ražotāji, kuri iesaistījušies ražotāju grupā “Salacgrīvas nēģi” un saņēmuši sertifikātu no Pārtikas un veterinārā dienesta.

 

Dabas vērtību, dažādu ģeoloģisku objektu, aleju, biotopu un saudzējamo sugu apzināšana Latvijā jau aizsākusies 20. gadsimta 20. gados. Latvijas dižkoku pētīšanas pamatlicējs mežkopis Staņislavs Saliņš 20. gadsimta 60. gados ieviesa šodien tik zināmo terminu “dižkoks”, un tieši viņš ieteica par dižkoka pamatkritēriju ņemt stumbra apkārtmēru 1,3 metru augstumā no zemes. Dižkoki Latvijā vienmēr ir bijuši cieņā, lai arī sabiedrības zināšanas par tiem nav pilnīgas. Piemēram, viens no maldīgiem stereotipiem ir, ka tikai ozoli var iegūt dižkoka statusu. Tomēr, ja vērīgāk aplūko dabā kokus, zaļi baltā atpazīstamības zīme “Ozollapa” ir piestiprināta pie dažādu sugu kokiem.

 

Jānis Bisenieks dzimis Jelgavas novadā, kas uzskatāma par maizes klēti, tomēr viņš nevēlējās būt tikai labs savas zemes saimnieks. Vēl labu brīdi pirms Latvijas valsts dibināšanas viņš licis valsts ekonomiskos pamatus un jau agrā jaunībā sapratis, ka, lai labi saimniekotu, ir vajadzīga laba izglītība, nevis otrādi, tāpēc 1902. gadā nodibināja pirmo lauksaimniecības skolu.

 

Atkārtoti uzsverot, ka saprot aktīvistu motīvus, muzeja direktore atzina, ka šādas akcijas tomēr ir ļoti netīkamas to radīto netiešo izmaksu dēļ. “Mākslas darbs var tikt sabojāts – ne visi ir iestikloti. Šobrīd jau būs tiešām tā, ka muzeju ekspozīcijās būs noteiktas prasības likt stiklu priekšā. Ja liekam parasto stiklu, tad, piedodiet, mēs ļoti labi apskatām sevi, blakus stāvošo personu, bildi mēs praktiski neredzam. Ja mēs liekam profesionālo muzeju stiklu, tas ir ļoti dārgi, tie ir milzīgi izdevumi muzejam.”

 

Un te nonākam pie jautājuma, vai, sverot vienu un to pašu ābolu uz vieniem un tiem pašiem svariem šodien un pēc kāda miljarda vai dažiem miljardiem gadu, svari joprojām rādīs vienu un to pašu.