https://www.varam.gov.lv/lv/jaunums/varam-nosaka-jaunas-teritorijas-staignaju-mezu-aizsardzibai
Noteikumu projekts paredz arī izveidot 74 jaunus dabas liegumus un paplašināt sešus esošus dabas liegumus. Jaunie liegumi pārsvarā veidoti uz valstij piederošas zemes (93% no jaunajos liegumos iekļautās zemes atrodas VAS Latvijas valsts meži pārvaldībā). Jaunajos liegumos 2,8% zemes pieder fiziskām personām, 3% juridiskām personām un 1,2% pašvaldībām (tajā skaitā SIA Rīgas meži). Noteikumu projekts kopumā paredz noteikt aizsardzības statusu 2088 ha platībā prioritārajam ES nozīmes biotopam – Staignāju meži, uzlabojot to aizsardzības līmeni līdz ~40% no kopējās tā izplatības valstī, tādejādi daļēji novēršot ES iesākto pārkāpumu procedūru pret Latviju. Atbilstoši 2020. gada MK apstiprinātajai Latvijas nostājai- noteikt jaunas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas (ĪADT) Staignāju mežu aizsardzībai- tiek turpināts darbs pie priekšlikumu sagatavošanas jaunu ĪADT noteikšanai. 

 

Ministru kabinetam apstiprinot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādāto noteikumu projektu “Noteikumi par dabas liegumiem”, būtiski palielināsies AS “Latvijas valsts meži” (LVM) apsaimniekoto īpaši aizsargājamo dabas teritoriju platības, kuru mērķis būs Eiropas Savienībā (ES) reto staignāju mežu aizsardzība – tā veidojot pamatu sauszemes Natura 2000 teritoriju tīkla pabeigšanai.

 

 

Lai veicinātu “Latvijas Finiera” turpmāko attīstību, šā gada 14. novembra ārkārtas akcionāru pilnsapulcē pieņemts lēmums uzņēmuma pamatkapitālu palielināt no 89,6 līdz 134,5 miljoniem eiro. Pamatkapitāla palielināšanai novirzīta iepriekšējo periodu uzkrātā peļņa.

 

 

“Stiga RM” sācis darbu pie metālapstrādes rūpnīcas iekārtošanas Milzkalnē, Smārdes pagastā, lai nākamā gada pavasarī pārceltu savu esošo ražotni uz plašākām un modernākām telpām. Darbības paplašināšanā un jaunas ražotnes labiekārtošanā plānots investēt 850000 eiro, ieceres īstenošanai novirzot tikai paša uzņēmuma līdzekļus.

 

Cīņa par mežiem rezultējusies nenoteiktā pauzē, jo lauksaimniecībā izmantojamās zemes un valsts galvenās eksportpreces koksnes avots – mežu zemes – šobrīd piedzīvo krietni lēnākus tirgus tempus nekā gada sākumā, secināts Latio jaunākajā “Lauku īpašumu tirgus indeksā”.

 

https://www.youtube.com/watch?v=f97vNmP_Idk
Meža stāsti

 

Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Edvards Ratnieks: “Rīgas dome un tās kapitālsabiedrības turpina palīdzēt un atbalstīt Ukrainu. Katrs Rīgas pašvaldības, pilsētas uzņēmumu un rīdzinieku ziedojums Ukrainai un tās iedzīvotājiem ir solis tuvāk Ukrainas uzvarai karā. Ļoti ceru, ka šīs automašīnas varēs glābt dzīvības un izcīnīt uzvaras.”

 

 

 

Analītiķi uzskata, ka lielākās problēmas var rasties tiem elektroauto ražotājiem, kuri būs pārāk plaši atteikušies no iekšdedzes dzinēju ražošanas, nespējot ar parastu auto pārdošanu kompensēt elektroauto kritumu.

 

Lai gan atkritumu apjoms Latvijas valsts mežos būtiski nemazinās, tomēr arvien biežāk vainīgie meža piesārņotāji tiek noskaidroti un saukti pie atbildības. 

 

Šīs vasaras garumā uz vairākiem grants ceļu posmiem Latvijā tika veikts pētījums par jauna un videi draudzīgāka līdzekļa pielietošanu ceļu atputekļošanai. Lignosulfanāts ir blakusprodukts, kas rodas celulozes rūpnīcās, un tam piemīt spēja sasaistīt putekļu daļiņas. Kā pētniekiem šovasar veicās ar eksperimentu, un kādi ir pirmie secinājumi?

 

Kritiski apdraudētā Karību milzu varde agrāk bija sastopama septiņās Karību jūras salās, taču šobrīd savvaļā tā mīt vien Dominikā un Montseratā. Šovasar notikušajā Karību milzu varžu populācijas pētījumā uz Dominiku devās dabas aizsardzības speciālisti arī no Rīgas Zooloģiskā dārza, kur pavadīja 40 dienas, meklējot vienu no pasaules lielākajām vardēm.

 

DAP piektdien saņēma ziņu par mirušu brūno lāci (Ursus arctos). Norādītajā vietā pārvaldes speciālisti guva apstiprinājumu minētajam faktam, bet Valsts policija sāka kriminālprocesu. Lāča līķis tika nogādāts laboratorijā ekspertīžu veikšanai. Dzīvnieka ķermeni uzgājuši mežizstrādes darbinieki un nekavējoties par to ziņojuši Valsts meža dienestam, kas šo informāciju nodevis DAP.

 

 

Latvijas Bankas šī gada tautsaimniecības konferencē pulcējās starptautiski atzīti eksperti, lai apspriestu iemeslus, kāpēc pēdējo desmitgažu laikā pasaules ekonomiskā izaugsme ir bremzējusies. Turpmāk ir šīs konferences galvenās atziņas un deviņas kļūdas, ko nepieļaut, tiecoties uz jebkuras valsts, arī Latvijas, ekonomisko izaugsmi.

 

Apstiprinot informatīvo ziņojumu, Ministru kabinets lēma par Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūras CINEA piešķirtā atbalsta 18 755 000 euro apmērā ieguldījumu ELWIND projekta pētījumiem. Šī summa ar atbalsta intensitāti 50% tiks izlietota Latvijas un Igaunijas jūras teritoriju izpētei. Ministru kabinets akceptēja projekta īstenošanu un tam nepieciešamā valsts līdzfinansējuma 10 304 250 euro piešķiršanu.

 

Biedrības Zemnieku saeima valdes loceklis Mārtiņš Trons norāda, ka, lai gan pēc vairākkārtējiem aicinājumiem rast laiku tikties ar lauksaimniekiem E. Siliņa un A. Ašeradens beidzot atrada iespēju, neviens no tikšanās dalībniekiem nebija gatavs un nevēlējās lauksaimniekus uzklausīt un kopīgi diskutēt.

 

Polijas autopārvadātāju uzsāktā Ukrainas ekonomikas blokāde ir radījusi ārkārtas situāciju Latvijas pārtikas nozarē, tostarp Latvijas zivju pārstrādes uzņēmumu eksporta apjoms samazināsies vismaz par 10 miljoniem eiro, informē Latvijas Zivrūpnieku asociācija.

 

Finansējuma devējs, Eiropas Komisija prasa, lai 2030. gadā starp Baltijas valstīm būtu funkcionējoša Eiropas platuma dzelzceļa līnija. Lai to paveiktu, tagad tiek meklēts, no kā vismaz sākotnēji varētu atteikties, ietaupot laiku un naudu, un atsevišķi scenāriji paredz, ka ātrvilciena, kas iet tieši cauri Rīgai, pirmajā etapā nebūs.

 

 

 

Pagājušajā nedēļā notikušā Latvijas vēstures kongresa rezolūcija sākās ar apgalvojumu: Pēdējos gados Latvijas sabiedrība vēsturei ir pievērsusi arvien lielāku uzmanību. Varbūt tā ir taisnība, tomēr interesanti, ka par kongresu un tajā runāto informēja faktiski tikai sabiedriskais medijs. Tas nav domāts kā pārmetums kongresa dalībniekiem, tomēr vairākas stundas garajās diskusijās virkne, manuprāt, svarīgu tēmu apspriestas netika. Iespējams, ka tās tika pārrunātas starpbrīžos un kuluāros, bet tas šajā gadījumā neko daudz nedod.