16 mēnešu laikā valdība un ministrijas birokrātisko slogu samazinājušas par iespaidīgiem 137,047 milj. eiro, vienlaikus tas gan pieaudzis par 4,7 milj. eiro, kas šī sloga samazinājuma saldo padara nedaudz mazāku, pēc Valsts kancelejas (VK) datiem apkopoto informāciju Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības lietu komisijas sēdē skaidroja Birokrātijas mazināšanas rīcības grupas vadītājs Jānis Endziņš, norādot, ka būtiskākais ir saprast, vai birokrātiskais slogs aug vai samazinās, šāds mērījums tiek veikts pēc katras Ministru kabineta sēdes. J. Endziņš skaidroja, ka mērīts tiek pēc Nīderlandē izstrādātas un starptautiski (OECD) atzītas sistēmas (formula, pēc kuras izrēķina, kādu slogu rada konkrētais regulējums visai videi gada laikā) – metodoloģijas, pēc kuras strādā Eiropas Komisija. Sākotnēji ekspertu līmenī tiek noteikts, cik daudz laika (30, 45, 60 minūtes vai vairāk) nepieciešams vienas anketas sagatavošanai – aizpildīšanai, kas tiek reizināts ar aizpildīšanai prasīto reižu skaitu gadā (ja reizi mēnesī, reizina ar 12 utt.), ko reizina ar vidējās stundas darba samaksu darbiniekam, kurš šādu anketu aizpilda, ko reizina ar subjektu skaitu, kam ir pienākums šādu atskaiti iesniegt.
“Tā iegūstam cenu, ko uzņēmēji samaksā vienā gadā,” stāstīja J. Endziņš, skaidrojot, ka, veicot šādu aprēķinu, var iegūt, kāda ir tikai vienas veidlapas aizpildīšanas ietekme naudas izteiksmē: “Faktiski vienas veidlapas aizpildīšana gada laikā prasa ievērojamu naudas summu, kas gan nav no valsts budžeta, bet tā ir nauda, kuru “nosvilina” privātuzņēmēji vai iedzīvotāji, lai izpildītu normatīvās prasības.”.
Veiksmīgākā – Ekonomikas ministrija
Valsts kacelejas dati rāda, ka no 2025. gada 1. janvāra vislabākos rezultātus uzrādījusi Ekonomikas ministrija, kura birokrātisko slogu līdz 2026. gada 22. aprīlim samazinājusi par 135,36 milj. eiro. Tas panākts, veicot izmaiņas būvniecības un nekustamo īpašumu sfērā. Otrs lielākais samazinājums ir padevies Satiksmes ministrijai – par nepilniem 70 000 eiro un Veselības ministrijai – par nedaudz vairāk kā 64 000 eiro. Finanšu ministrija slogu samazinājusi par 11 438 eiro. Tajā pašā laikā par 2,845 milj. eiro birokrātiskais slogs pieaudzis Zemkopības ministrijai, Klimata un enerģētikas ministrijai par 1,275 milj. eiro, Kultūras ministrijai par nedaudz vairāk kā 21 000 eiro, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai par 19 000 eiro. Birokrātiskā sloga izmaiņas ar nulli novērtētas Labklājības, Izglītības, Tieslietu, Ārlietu un Aizsardzības ministrijai. “Dažas ministrijas pagaidām šmaucas un, lai aprēķinā ietvertu visu, valdība pieņēmusi grozījumus Ministru kabineta kārtības rullī, ka valdībā virzītie tiesību akti, kuri skar administratīvo slogu, obligāti saskaņojami ar VK, kas nozīmē, ka perspektīvā varēsim noraut rokas bremzi projektiem, kuriem nebūs izrēķinātas birokrātiskā sloga izmaiņas,” skaidroja J. Endziņš, piebilstot, ka bez administratīvā sloga (regulējuma) pilnībā iztikt nav iespējams: “Uzstādījums ir mazināt esošo slogu, apgrūtināt jauna sloga rašanos un darīt visu, lai ikviena iestāde saimnieko pati.”
Saeimas darbs ārpus uzskaites
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības lietu komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs interesējās par birokrātiskā sloga skaitīšanas metodiku, jo pēc piecu deputātu ierosinājuma komisijā tiek skatīti grozījumi, kuri ļaus būvniecību sadalīt posmos, kas ļauj ietaupīt trīs līdz pat sešus mēnešus un milzīgas summas naudas izteiksmē. “Ir arī vairāku Saeimas deputātu priekšlikumi citos (piemēram, Arhīvu) likumos, kas samazina birokrātiskās prasības, taču, ja to neietver birokrātiskā sloga saldo bilancē, ir citāds rezultāts,” uzsvēra O. Burovs. J. Endziņš atzina, ka Saeimas darbība (esošo likumu grozījumu vai jaunu pieņemšana) pašlaik administratīvā sloga izmaņās nav ietvertas, bet tas būtu jādara.
O. Burovs jautāja par to, kam uzticēt Saeimas administratīvā sloga rēķināšanu. J. Endziņš solīja iesniegt priekšlikumus par to, kā un kam to darīt. Saeimas deputāts Andrejs Ceļapīters atgādināja, ka vairāk nekā 90% administratīvā sloga rodas ministrijās un MK, ko Saeimā apstiprina, pat neizvērtējot šo slogu, taču tas būtu jānovērtē Valsts kancelejai, bet pārējais ir deputātu iniciatīvas, kuru ietekmi uz administratīvo slogu varētu novērtēt Saeimas analītiskais dienests. J. Endziņš arī vērsa uzmanību, ka nereti MK uz Saeimu atsūta likumprojektu, kurš tā vētīšanas laikā apaug ar daudzām un dažādām niansēm, kādu nav bijis izskatīšanas laikā valdībā, tādējādi sākotnējais administratīvā sloga novērtējums mainās.
Iestāžu iekšējā birokrātija “dedzina” valsts naudu
Saeimas deputāts Ingmārs Līdaka vērsa uzmanību, ka līdztekus administratīvā sloga ietekmei uz iedzīvotāju un uzņēmēju ir arī gigantisks iekšējais administratīvais slogs valsts iestādēs (ministrijās). Kā piemēru viņš minēja VARAM, kura pārveidoja Nacionālo botānisko dārzu no atvasinātas publiskas personas par valsts tiešās pārvaldes iestādi, pievienojot to Dabas aizsardzības pārvaldei.
“Ja pirms šīm pārmaiņām par ekskursiju skolai rēķinu varēja izrakstīt grāmatvede uz vietas, tagad ir vajadzīgas četras vīzas, kamēr tas nonāk Valsts kasē, kura vēl zvana un interesējas, par ko tad attiecīgais rēķins ir izrakstīts, kā rezultātā četru vīzu saņemšanai paiet četras dienas,” skaidroja I. Līdaka. Viņš norādīja uz vēl vienu iekšējās birokrātijas piemēru, proti, lai iegādātos 10 “pirkstiņu” baterijas, iestādes darbinieks iepriekš varēja doties uz veikalu un tās iegādāties, atnest čeku uz grāmatvedību un saņemt naudu par iegādāto preci, tagad ir vajadzīgas trīs vīzas, ir nepieciešams veikt bateriju cenu izvērtējumu (salīdzinājumu) starp dažādiem tirgotājiem ar protokolu, vēl ir nepieciešams līgums par piegādi.
“Tā apkarojam birokrātiju. Ko viens cilvēks iepriekš varēja paveikt 15 minūtēs, šodien dara četri vai pieci cilvēki četras dienas, tā “dedzinām” budžeta naudu, ko varētu nedarīt,” norādīja I. Līdaka. O. Burovs atzina, ka tieši to pašu varētu teikt ikvienas skolas direktors. J. Endziņš vērsa uzmanību, ka pašlaik vēl netiek vērtēta pašvaldību noteikumu ietekme, kuri arī rada administratīvo slogu, pie kura būs jāstrādā.
Jāsamazina par miljardu eiro
Eiropā administratīvais slogs tiek lēsts 4-12% robežās no IKP, kas jau ir milzu atšķirība. Pēc ekspertu pieņēmuma, birokrātiskais slogs Latvijā esot virs Eiropas vidējā.
“Ja pieņemam, ka ekspertu vērtējumā Latvijā birokrātiskais slogs ir 10% no IKP, pēc 2025. gada datiem kopējais administratīvais slogs ir 4,3 miljardi eiro,” skaidroja J. Endziņš. Ja Latvijā ir vēlme to samazināt par 25%, naudas izteiksmē tam jābūt nedaudz lielākam par vienu miljardu eiro. “Tas būtu optimālais apmērs, kuru vajadzētu “nograuzt” aptuveni triju gadu laikā,” vērtēja J. Endziņš, piebilstot, ka, no vienas puses, tas šķiet ļoti liels skatilis, no otras puses – tā nav valsts budžeta nauda, bet gan iedzīvotāju un uzņēmēju patērētais laiks, kas maksā naudu. “Mērķis, lai 2028. gada 31. decembrī varam ziņot par birokrātiskā sloga samazināšanu par nedaudz vairāk kā vienu miljardu eiro, pašlaik var secināt, ka 13% no plāna jau ir paveikti, vēl jāveic desmit reformas, kādas tiek īstenotas būvniecībā un nekustamo īpašumu jomā, lai naudas izteiksmē mērķi sasniegtu,” skaidroja J. Endziņš, norādot, ka pašlaik viens no mazajiem darbiem ir biznesam iesniedzamo pārskatu revidēšana un likvidēšana.
“Izdrukāju, cik daudz dažādu pārskatu vienam autoservisam jāiesniedz un jāsagatavo vienā gadā, nosvēru – 1,55 kg, tajos nav bildes, bet datu masīvi,” kritisks ir J. Endziņš, atgādinot, ka šis vairāk nekā kilograms atskaišu “dedzina” privātuzņēmēju naudu, jo kādam dati ir jāapkopo, jāsaraksta un jāiesniedz.
Izmantos mākslīgo intelektu
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības lietu komisijas sēdē izskanēja priekšlikums Birokrātijas apkarošanas grupai kopīgi ar Mākslīgā intelekta centru izstrādāt analītisku risinājumu, kas ļautu identificēt gadījumus, kad ES obligātās prasības Latvijas normatīvajos aktos ieviestas pārmērīgi vai paplašināti.
Joprojām ir neskartas sfēras
“Grūti spriest par vairāk nekā 130 miljonu eiro lielu administratīvā sloga sarukumu, jo biedru aptauja neko tādu nerāda, taču ir pozitīvi, ja nekustamo īpašumu attīstītājiem tiek dota iespēja projektus īstenot ātrāk,” situāciju vērtē LDDK ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs, atgādinot, ka administratīvā un birokrātiskā sloga samazināšanai jāatspoguļojas gan uzņēmēju, gan iedzīvotāju, gan valsts iestāžu mazākā darba apjomā un patērētajā laikā.
“Ja valsts neprasa, uzņēmēji attiecīgus dokumentus negatavo un netērē laiku un naudu; secīgi arī attiecīgā iestāde šos dokumentus neprasa, nepārbauda un taupa valsts budžeta līdzekļus, kas budžeta deficīta apstākļos komplektā ar pieaugušajām procentlikmēm valsts parāda apkalpošanai un nemitīgi pieaugošajām sabiedrības vajadzībam pēc veselības aprūpes, drošības u.tml. ir ļoti būtiski, lai pēc brīža nebūtu jāatgriežas pie nodokļu likmju paaugstināšanas vai nodokļu atlaižu apcirpšanas vai atcelšanas,” vērtē K. Gorkšs, atgādinot, ka administratīvo slogu rada vairāki slāņi – ES direktīvas un regulas, kuras Latvijā nereti ievieš ar papildprasībām, Latvijas valdības sagatavotie normatīvie akti un to uzlabojumi, kurus nereti mēdz veikt Saeima, kā arī valsts pārvaldes iekšējie formulāri, kuri regulē iestāžu, tostarp pašvaldību un to institūciju, darbību.
“Situācijā, kad bijušās valdības mantojums nākamajiem gadiem ir valsts budžets ar negatīvu fiskālo telpu, valdības izdevumu mazināšana un birokrātijas mazināšana ir divi būtiski aspekti, lai rastu līdzekļus pieaugošajām vajadzībām, piemēram, drošībai un veselības aprūpei,” uzsver K. Gorkšs, piebilstot, ka, neraugoties uz Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju skaita kritumu, ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita samazināšanos un sabiedrības novecošanos, aizņemto darba vietu skaits publiskajā sektorā saglabājies nemainīgs; Latvijas valdības vispārējie izdevumi bija 46,1% pret IKP.
“Lai rastu līdzekļus, būs nepieciešamas strukturālas izmaiņas, likvidējot un konsolidējot funkcijas, arī samazinot štatus,” tā K. Gorkšs, atgādinot, ka Latvijas valdība, tāpat kā ES kopumā, ir apņēmusies samazināt birokrātisko slogu par 25%, kam ir būtiska ietekme uz ES uzņēmēju konkurētspēju ārpus ES.
Eiropas šķautnes
Par pārmērīgu birokrātisko slogu un tā negatīvo ietekmi uz ES mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspēju runāts pērnā gada februārī Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (EESK) rakstītajā atzinumā.
EESK atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas iniciatīvas regulatīvā sloga samazināšanā, tomēr secina, ka īpaši mazie un vidējie uzņēmumi saskaras ar dubultām un trīskāršām normatīvu prasībām un sankcijām, ko rada papildu regulējuma vilnis un spēkā esošās prasības. Empīriskie pētījumi, uzņēmumu aptaujas, kā arī Mario Dragi un Enriko Letta ziņojumi apstiprina, ka birokrātiskais slogs pastāvīgi pieaug uz patērētāju, produktivitātes, darba vietu radīšanas un globālās tirdzniecības rēķina.
Arī novērtējums par to, kā Komisija īstenojusi 2019. gada brīvprātīgo apņemšanos ievērot principu viens pieņemts – viens atcelts, liecina, ka ES likumdošanas process ir pārslogots. Eiropas Parlaments, kas parasti pastiprina tiesību aktu stingrību, sūdzējās par šī principa neievērošanu, un uz to norādīts arī Mario Dragi ziņojumā, kurā aprēķināta attiecība 2,5 pret 1. Par pārmērīgas birokrātijas radīto laika un izmaksu slogu it īpaši sūdzas ražošanas, viesmīlības un lauksaimniecības nozares mazie un vidējie uzņēmumi un to darbinieki. 2023. gadā 55% MVU norādīja, ka to lielākā problēma ir regulatīvie šķēršļi un administratīvais slogs. Valstu līmenī veiktie apsekojumi apliecinājuši, ka ir ievērojami palielinājušās izmaksas un laiks, kas jāveltī sarežģītākai birokrātijai.
Birokrātijas kā uzņēmumu ģeogrāfisko atrašanās vietu ietekmējoša faktora straujais pieaugums ir atspoguļots arī Mario Dragi ziņojumā, kurā norādīts uz regulējuma asimetriju, ar ko saskaras ES uzņēmumi salīdzinājumā ar konkurentiem Ķīnā vai ASV. “Regulatīvais slogs Eiropas uzņēmumiem ir liels un turpina augt,” raksta M. Dragi. Saskaņā ar Eiropas Investīciju bankas aptauju 61% Eiropas uzņēmumu uzskata, ka (pārmērīgs) regulējums ir būtisks ilgtermiņa šķērslis ieguldījumiem.
Visi tiesību akti, kas tiek uzskatīti par pārmērīgiem, uzņēmumiem rada papildu izmaksas, tā novirza līdzekļus, kurus citādi varētu izmantot inovācijai un ieguldījumiem cilvēkkapitālā, lai palielinātu pievienoto vērtību, potenciāli palielinot gan uzņēmumu peļņu, gan kompensāciju darba ņēmējiem, norādīts EESK atzinumā.
2024. gada izdevumā TOP 500 Metālapstrādes un mašīnbūves rūpniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Toms Grīnfelds uzsvēra, ka tieši Eiropas birokrātija un pārspīlētais regulējums ir izvirzīts kā centrālais jautājums Eiropas Inženiernozaru asociācijas (ORGALIM) padomes 2024. gada 30. oktobrī pieņemtajā Helsinku deklarācijā, kurā uzmanība pievērsta faktam, ka 2019.-2024. gadā ASV federālā līmenī pieņēma 3500 tiesību aktus, kamēr ES attiecīgi 13 000 tiesību aktu, proti, gandrīz četras reizes vairāk.
Jāsāk ar uzslāņotajām prasībām
Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps Birokrātijas mazināšanas rīcības grupai nosūtījis priekšlikumus birokrātijas mazināšanai, norādot, ka banku sistēmas konkurētspēja arvien vairāk atpaliek no globālajiem finanšu centriem. Viens no būtiskākajiem iemesliem ir pārmērīga banku sektora regulācija, kas negatīvi ietekmē finansējuma cenu, daudzveidību, finanšu pakalpojumu pieejamību un banku iespējas ieguldīt inovācijās un digitālajā attīstībā. Tas pilnā mērā attiecas uz Latvijas bankām, kurām papildus ES regulējumam tiek piemērots Latvijas nacionālais regulējums, ko angļu valodā apzīmē ar terminu “regulatīvā uzslāņošana”. Papildu prasības gan sadārdzina finanšu pakalpojumus Latvijā, gan fragmentē ES kopējo tirgu un apgrūtina jaunu dalībnieku ienākšanu Latvijas tirgū.
Finanšu nozares asociācija koncentrējas uz būtiskiem uzlabojumiem banku regulācijā. Proti, ieviešot ES tiesību aktus, jāizvairās no papildu prasību ieviešanas (regulatorās uzslāņošanas), ieviešot prasības tikai ES noteiktajā minimālajā apjomā.
Pretcikliskais kapitāla buferis, par kura lielumu lemj Latvijas Banka, jānosaka 0% apjomā ekonomiskā cikla vidū (pie normālas ekonomikas attīstības, kad nav vērojamas ne pārkaršanas, ne krīzes pazīmes). Jāveicina izmaiņas ES regulējošos aktos, lai otrā pīlāra kapitāla prasību (P2R) finansiālu grūtību gadījumā būtu iespējams no minimālās prasības pārvērst par buferi. Attiecībā uz banku grupām, kuru meitasuzņēmumi darbojas Latvijā, jāmazina regulatorie šķēršļi kapitāla un likviditātes mobilitātei grupas ietvaros. U. Cērps aicina ieviest principu, ka informāciju valsts iestādēm bankas sniedz tikai vienreiz. Pēc tam valsts iestādes ar šo informāciju apmainās savstarpēji. Jākonsolidē pārskatu iesniegšanas prasības Latvijas Bankai un citām valsts iestādēm. Jānodrošina, lai bankām to darbībai nepieciešamie dati no valsts reģistriem ir pieejami vienā kanālā. Konsekventi jāturpina pilnībā piemērot riskos balstītu pieeju naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā – jāsamazina formālo prasību apjoms zema riska klientiem; ieviešot jauno ES tiesību aktu pakotni naudas atmazgāšanas novēršanas jomā, nepiemērot papildu nacionālās prasības (regulatīvo uzslāņojumu).
Jāatzīst, ka pilnībā digitāli procesi un biznesa modeļi ir pamatstandarts banku pakalpojumos. Jāatceļ regulējums par banku filiāļu atvēršanu obligātā kārtā valsts reģionos. Jāļauj bankām pašām izvēlēties, kur atvērt filiāles, un lemt, vai obligātā kārtā atvērtajām vairāk nekā 20 filiālēm turpināt darbu. Jāatceļ reklāmas ierobežojumi banku pakalpojumiem, īpaši kreditēšanas pakalpojumiem. Jāievieš tikai ES tiesību aktu prasības, nepiemērojot papildu nacionālās prasības (regulatīvais uzslāņojums). Pastāvīgi jāpārskata un jāatceļ novecojušas prasības un citi noteikumi.