Par nesenajiem un gaidāmajiem notikumiem
### Īss ieskats vakar notikušajā a/s "Latvijas Finieris" un biedrības "Zaļās mājas" kopīgi rīkotajā seminārā un a/s "Latvijas Finieris" rūpnīcas "Furniers" jaunās noliktavas atklāšanā
### LMSP 7. Starptautiskā konference “Zemes izmantošanas nozaru ilgtspēja – Eiropas vides politikas prasību un ģeopolitiskās realitātes apstākļos“ 3. novembrī LLU (no 1. septembra – Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes) Meža fakultātē.
### Par atbalstu Ukrainas kolēģiem. Volīnijas apgabalu sasniegusi jau 11. krava
https://www.lmsp.lv/atbalsts-kolegiem-ukraina-volinijas-apgabalu-saniegusi-jau-11-palidzibas-krava
https://www.lmsp.lv/atbalsts-kolegiem-ukraina-volinijas-apgabalu-saniegusi-jau-11-palidzibas-krava
### Ogres tehnikuma kolēģu rīkotie Medus svētki Vecbebros 3. septembrī
### Konkurss Eiropas Gada koks tiek pagarināts līdz 4. septembrim.
### Tomātu svētki Brenguļos 27. augustā
Par nozarē aktuālo
Par enerģētikas krīzi, tās pārvarēšanas iespējām un izaicinājumiem, kā arī kokrūpniecības nozares attīstības prognozēm Guntars Gūte sarunājas ar Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektoru Kristapu Klausu.
Nupat ir ievēlēta jauna valde Latvijas otrajam vērtīgākajam un Baltijas vienpadsmitajam vērtīgākajam uzņēmumam "Latvijas valsts meži" (LVM) ar vērtību 1,46 miljardi eiro 2021. gadā. LVM padome valdes priekšsēdētāja amatā ievēlēja bijušo Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītāju Pēteru Putniņu, kurš esot uzvarējis konkursā ar kompetenci uzņēmumu un komandas vadībā.
A/s “Latvijas valsts meži” (LVM) padome ir izskatījusi uzņēmuma darbības rezultātus šī gada pirmajos sešos mēnešos, kuros LVM ieņēmumi bija 267,6 miljoni eiro, kas ir par 83 miljoniem eiro vairāk, salīdzinot ar tādu pašu periodu pērn. Kopējā uzņēmuma pusgada peļņa pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa nomaksas ir 133,1 miljoni eiro. Vienlaikus, būtiski pieaugot degvielas cenai un saasinoties pakalpojumu sniedzēju darbaspēka trūkuma jautājumam, kopējās izmaksas pieaugušas par 11,6 miljoniem eiro, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu 2021. gadā.
15. un 16. augustā notika Starptautiskās kūdras savienības (IPS) un Latvijas Nacionālās kūdras biedrības (LNKB) tikšanās. Starptautiskā kūdras savienība ir nevalstiska organizācija, kurā darbojas 48 valstis un kuras mērķis ir sekmēt mitrzemju aizsardzību un to resursu ilgtspējīgu izmantošanu: to pārstāvēja tās prezidents Marko Pomerancs un izpilddirektore Suzanna Varneke. Pēc Latvijas kūdras sektoram būtiskās tikšanās LNKB vienojās par kopēju sadarbību ar IPS, izpildot divus būtiskus mērķus – nostiprināt biedrības pozīciju starptautiski un atjaunot nacionālo komiteju.
Stājoties amatā, no Zemkopības ministrijas saņēmu pilnvarojumu Valsts meža dienestā īstenot pārmaiņas, lai risinātu ilgstoši ignorētas problēmas. Pārmaiņu plānošanu uzsākām pagājušajā gadā, un sākotnēji atbalstu iecerēm izteica arī Zemkopības ministrija. Šobrīd ministra un arī ministrijas atbalsts uzsāktajām pārmaiņām ir zudis, tādēļ esmu pieņēmusi lēmumu atstāt ģenerāldirektores amatu. Neskatoties uz manu aiziešanu, dienestam nāksies risināt tādas iepriekš identificētās problēmas kā objektīvas un vienādas attieksmes trūkums pret klientiem visās struktūrvienībās, lēmumu ietekmējamība, nevienmērīga darbinieku noslodze, zema darba efektivitāte un zems atalgojums.
2022. gada 1. pusgadā koksnes cena Latvijā piedzīvojusi vēl nepieredzētas svārstības, sākot ar netipiskām cenu izmaiņām līdz neizpildāmi lielam ārvalstu pieprasījumam pēc Latvijas koksnes, liecina lielākās meža izsoļu sistēmas Latvijā “E-silva” ekspertu apkopotā informācija.
Atšķirībā no dabasgāzes, šķeldas vai vismaz krūmu un malkas, no kā to iegūt, Latvijā netrūkst. Tomēr arī tās cena ir pieaugusi tik augstu, ka pašvaldību siltumuzņēmumi ar piegādātājiem nespēj vienoties. Piemēram, Preiļos tāpēc nolemts šķeldu ražot, pašiem izcērtot pašvaldības krūmus.
Lai pilnveidotu Kokapstrādes virziena studiju programmas atbilstoši nozares pieprasījumam un aktualitātēm, 17. augustā Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultātē norisinājās diskusija "Kokapstrādes studiju virziena maģistrantūras attīstības perspektīvas".
Egles un priedes papīrmalkas vidējā cena jūlijā sasniedza 84 eiro par kubikmetru, kas ir kāpums par 94% eglei un 84% priedei salīdzinājumā ar gada sākuma cenu. Savukārt pieprasījuma pieauguma rezultātā bērza papīrmalkas vidējā cena Latvijā augusi pat par 101% pēdējā pusgada laikā, sasniedzot 116,00 eiro par kubikmetru.
Aldis no Tukuma raksta: “Nav grūti nepamanīt, ka mežus izcērtam arvien vairāk. Ja vēl Latvijas valsts meži aiz sevis atstāj relatīvi normāli sakoptas cirsmas, nopietni nodarbojas ar mežu atjaunošanu un stādīšanu, tad privātīpašnieku cirsmu vietās nereti paliek tāda nekārtība, ka velns kaklu var nolauzt. Vai tad viņiem nav pienākums to visu sakopt, un kur es varu vērsties, lai ziņotu par šādām nekārtībām?”
Šobrīd laukos tiek izmantota katra saulainā diena labības vākšanai, par ražu lielākoties zemnieki nesūdzas, bet, protams, arī nākas rēķināties ar to, ka ir augušas cenas energoresursiem. Tāpēc Valmieras novada Jeru pagasta lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajā sabiedrībā "Daiva" tagad patiesi novērtē savulaik pieņemto lēmumu pāriet uz vietējo kurināmo, lai darbinātu kalti un šim nolūkam izmanto graudu pirmapstrādes procesā iegūtās pelavas.
Par dažādi aktuālo
...kad ir nokulti pirmie hektāri, pavisam droši jau var teikt, ka graudu raža būs laba. Jautājums ir par graudu kvalitāti un kurā kategorijā pēc kvalitātes tie ietilps. Tāpēc Latvijā nav jautājums par to, vai mums graudu pietiks. Tāpat kā citus gadus, graudu raža ir laba, un tas ļaus mums gan nodrošināt graudu pārstrādi un pašpatēriņu pilnā apmērā, gan būs pietiekami eksportam.
Valsts pārvaldē pietrūkst mērķu un motivācijas efektīvākam darbam ar redzamiem un izmērāmiem rezultātiem, tādēļ nereti problēmu risinājuma vietā tiek meklēts iemesls, kādēļ problēmu risināt nav vērts. Ja vēlamies, lai dzīves līmenis Latvijā uzlabotos un notiktu ekonomikas attīstība, valsts pārvaldei būtu jādomā, kā radīt pēc iespējas labāku vidi biznesam un iedzīvotājiem.
Veicot notekūdeņu attīrīšanas iekārtu (NAI) testēšanu 2022. gadā, Valsts vides dienests (VVD) konstatējis, ka 28 iekārtas Latvijā ilgstoši, proti, trīs, četru vai vairāk gadu garumā piesārņo vidi. Pērn kopumā vidē novadīti 196,2 miljoni kubikmetru notekūdeņu, un būtiska daļa no tiem vidē novadīti nepietiekami attīrīti, informēja VVD.
VVD gan norādīja, ka vēl 2019. gadā problemātisko notekūdeņu attīrīšanas iekārtu sarakstā bija 58 iekārtas, taču šogad jau vairāk nekā uz pusi mazāk.
No 28 ūdens attīrīšanas iekārtām, kuras ilgstoši piesārņojušas vidi:
11 iekārtas apsaimnieko tikai sadzīves notekūdeņus;
septiņas apsaimnieko sadzīves un ražošanas notekūdeņus;
10 no iekārtām nepienācīgi attīra ražošanas notekūdeņus.
21 no 28 iekārtām šos nepietiekami attīrītos notekūdeņus novada dažādās Latvijas ūdenstilpēs, tādējādi būtiski pasliktinot upju un ezeru ūdens kvalitāti, skaidroja VVD.
Vairums starptautiskajās organizācijās strādājošie latviešu ir gatavi sadarboties ar Latviju, liecina trešdien Ārlietu ministrijā prezentētais pētījums „Latvijas profesionāļu iesaiste diasporas diplomātijā un tīklojuma diplomātijas potenciāls”.
Pētījums veikts, lai noskaidrotu, kā veidot mērķtiecīgu un sistēmisku sadarbību ar starptautiskajās organizācijās strādājošajiem profesionāļiem no Latvijas.
Pētījums liecina, ka 10% respondentu pēdējo piecu gadu laikā cieši sadarbojušies ar Latviju, 18%, ka dažkārt sadarbojušies, 28% sadarbojas retos gadījumos, bet 42% līdz šim nav bijusi nekāda sadarbība.
Par dažādām interesantām norisēm
Augustā žurnālam „Medības” aprit desmit gadi, un visus šos gadus žurnāla galvenā redaktore ir Linda Dombrovska. Viņa ir arī portāla „medibam.lv” redaktore un neskaitāmu podkāstu autore, šaušanas sporta entuziaste, Eiropas Medību un dabas aizsardzības asociāciju federācijas viceprezidente un Latvijas Dāmu mednieču kluba dibinātāja.
Šā gada 11. augustā spēkā stājās grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā, kur pirmo reizi Latvijas tiesībās parādās jēdziens “diskomforta kompensācijas maksājums”. Tas paredzēts kā kompensācijas-motivācijas mehānisms sabiedrībai, un saskaņā ar apstiprināto tiesisko regulējumu to maksās vēja elektrostaciju uzstādītāji vai īpašnieki.
Likumprojekta anotācijā norādītā diskomforta maksājuma mērķis ir “veicināt reģionālo attīstību, pašvaldību un vietējo iedzīvotāju interesi atjaunojamo energoresursu attīstībā”. To saņems pašvaldība, kuras teritorijā atrodas vēja elektrostacija, lai izmantotu pēc saviem ieskatiem saistošajos noteikumos paredzētajā kārtībā.
Jēdziens “diskomforts” Latvijas normatīvajos aktos nav plaši pazīstams. Līdz šim tas ticis lietots tikai atsevišķos gadījumos. Piemēram, Ministru kabineta noteikumos “Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība” diskomforts definēts kā “trokšņa radītā iedzīvotāju apgrūtinājuma pakāpe, kas noteikta trokšņa novērtējumā”. Būvakustikas normatīvos paredzēta iespēja pašvaldības teritorijas plānojumā noteikt “akustiskā diskomforta zonas”. Savukārt Dzīvnieku aizsardzības likumā ietverts pienākums izmēģinājuma dzīvnieku audzētājiem pēc iespējas samazināt izmēģinājuma dzīvnieku diskomfortu. Letonikas terminu un svešvārdu skaidrojošā vārdnīca diskomfortu skaidro kā “normālai cilvēka dzīves norisei nepieciešamo ērtību trūkumu, neērtības, iekšēju nemieru”.
Rietumu acu priekšā Krievija gandrīz divdesmit gadu garumā lēnām atjaunoja savu pozīciju.
Rietumi šajā laikā izvēlējās ģeopolitisku snaudu, nevis saprātīgu modrību. Rietumi izvēlējās neredzēt pieaugošo problēmu, tā vietā lai savlaicīgi stātos tai pretī.
Eiropa šodienas situācijā nonāca nevis tāpēc, ka nebija pietiekami integrēta, bet tāpēc, ka tā nevēlējās ieklausīties patiesības balsī. Jau daudzus gadus šī balss skanēja no Polijas.
Polija nepretendē uz patiesības monopolu, bet jautājumos, kas saistīti ar attiecībām ar Krieviju, tai ir daudz bagātāka pieredze nekā citiem.
Polijas prezidentam Leham Kačiņskim bija taisnība, kad viņš kā Kasandra, kas pareģoja Trojas krišanu, vēl pirms daudziem gadiem teica, ka Krievija neapstāsies pie Gruzijas un tieksies pēc kā vairāk. Un arī viņš palika nesadzirdēts.
...minēju trīs piemērus, lai parādītu, ka problēmas, ar ko pašlaik izmisīgi cīnāmies, bijušas zināmas jau gadiem, varbūt pat gadu desmitiem, taču vienmēr ir bijis ērtāk, un kādam varbūt arī izdevīgi, to risinājumu atlikt.
Pirmais piemērs – vai tas, ka Latvijai steidzami nepieciešams nostiprināt robežu ar Krieviju un Baltkrieviju, nebija skaidrs, vēlākais, 2015. gadā, kad Eiropas Savienību skāra ļoti nopietna migrācijas krīze?
Tā nu 2020. gadā baltkrievu diktatora Lukašenko organizētajam hibrīdkaram, kad uz Poliju, Lietuvu un Latviju tika sūtīti tūkstošiem no Tuvajiem Austrumiem īpaši piegādātu migrantu, mēs īsti nebijām gatavi un savā ziņā paveicās, ka lielākie triecieni nebija mērķēti Latvijas virzienā.
Otrs piemērs – vai tas, ka mums jāveido armija, kas ir kaujas spējīga ne tikai uz papīra, bet arī dzīvē, tajā skaitā tiek nopietni domāts par rezervi, nebija skaidrs 2008. gadā, kad Krievija iebruka Gruzijā vai, vēlākais, 2014. gadā pēc Krimas aneksijas un agresijas Austrumukrainā?
Trešais piemērs – vai tas, ka Krievijas gāze nav drošs energoresurss, nebija skaidrs jau sen? Ap 2008. gadu Rīgā uz vienu konferenci bija ieradies krievu žurnālists Mihails Zigars, lai pastāstītu par savu jauno grāmatu, kuras nosaukums bija “Gazprom. Krievijas jaunais ierocis”.
https://www.delfi.lv/tasty/jaunumi/negu-sezona-sakusies-cena-tirgu-sasniegusi-rekordu.d?id=54641004
Nēģu kvalitātei šogad nav ne vainas. Treknums nēģiem jau ir pietiekoši, tikai sākumā viņi ir gan lielāka, gan mazāka izmēra. Uz rudeni visi ir apmēram viena izmēra, katrs nēģis sver apmēram 80 gramus. Uz ziemu treknums nēģim pazūd, paliek tikai muskulis. Oktobris, novembris būs labākie nēģu mēneši. Bet visā visumā jūt, ka nēģu paliek mazāk ar katru gadu. Sakarā ar otra Carnikavas zvejas uzņēmuma izjukšanu, to murdus un licences nopirkuši vietējie nēģu cepēji, pa druskai zvejo arī viņi, bet "Leste" ir vienīgais zvejas uzņēmums. Agrāk, vedot lomu krastā, zvejniekus cepēji jau gaidījuši krastā, un viens otru bijuši gatavi pārsolīt. Aldonis Lūkins stāsta, ka tagad visas norunas notiek pārsvarā pa telefonu, un pārdot nēģus cepējiem zvejnieki cenšas gandrīz rindas kārtībā – lai tiek visiem, kas gribējuši.
Nēģu kvalitātei šogad nav ne vainas. Treknums nēģiem jau ir pietiekoši, tikai sākumā viņi ir gan lielāka, gan mazāka izmēra. Uz rudeni visi ir apmēram viena izmēra, katrs nēģis sver apmēram 80 gramus. Uz ziemu treknums nēģim pazūd, paliek tikai muskulis. Oktobris, novembris būs labākie nēģu mēneši. Bet visā visumā jūt, ka nēģu paliek mazāk ar katru gadu. Sakarā ar otra Carnikavas zvejas uzņēmuma izjukšanu, to murdus un licences nopirkuši vietējie nēģu cepēji, pa druskai zvejo arī viņi, bet "Leste" ir vienīgais zvejas uzņēmums. Agrāk, vedot lomu krastā, zvejniekus cepēji jau gaidījuši krastā, un viens otru bijuši gatavi pārsolīt. Aldonis Lūkins stāsta, ka tagad visas norunas notiek pārsvarā pa telefonu, un pārdot nēģus cepējiem zvejnieki cenšas gandrīz rindas kārtībā – lai tiek visiem, kas gribējuši.