Par gaidāmajiem pasākumiem
### Turpinās balsojums par Eiropas Gada koku Latvijā
Aicinām un atgādinām par iespēju izvēlēties koku ar košāko stāstu, nobalsot un pamudināt piedalīties radus, draugus, kolēģus!
### 20. oktobrī Jelgavas pilī, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (līdz šim LLU) aulā paredzēta ikgadējā meža nozares iekšējā konference. Sākums pl. 10, būs ziņojumi par meža nozares darbību kara apstākļos (Ukrainas pārstāvis), aktualitātēm starptautiskajos tirgos, enerģētikas jautājumu iztirzājums un citas nozarei aktuālas tēmas.
Konference ir Meža nozares uzņēmumu un organizāciju iekšējs pasākums, kurā ierobežotā daudzumā piedalīsies arī valsts pārvaldes pārstāvji un “nozares draugi”.
### No 20. līdz 22. oktobrim Daugavpilī 11. starptautiskā bioloģiskās daudzveidības pētījumu konference (ICBR 2022).
### 28. oktobrī Meža fakultātes salidojums
### LMSP 7. Starptautiskā konference “Zemes izmantošanas nozaru ilgtspēja – Eiropas vides politikas prasību un ģeopolitiskās realitātes apstākļos” 3. novembrī Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LLU) Meža fakultātē
Par politiskiem jaunumiem
Latvija ir paveikusi savu mājas darbu, lai no 2023. gada Latvijas lauksaimnieki varētu saņemt Eiropas Savienības atbalstu no lauksaimniecības un lauku attīstības fondiem. Kopumā turpmāko piecu gadu laikā Latvijas lauksaimnieku atbalstam paredzēti 2,5 miljardi eiro. Lielākā daļa no šī atbalsta jeb 1,714 miljardi eiro tiks piešķirti tiešo maksājumu veidā. Savukārt lauku attīstības pasākumiem paredzēts 0,791 miljards eiro, bet Tirgus kopējās organizācijas atbalsta pasākumiem 10,1 miljons eiro. Šis finansējums ļaus stiprināt Latvijas lauksaimniecības nozares konkurētspēju un saglabāt aizsākto kursu uz produktivitāti, ilgtspējību un inovatīvu produktu ražošanu, kas stiprina mūsu eksportspējas.
ANO Drošības padome pēdējos gados ir pievērsusi arvien lielāku uzmanību tam, ka nevalstiski bruņotie grupējumi un teroristu grupējumi gūst ienākumus no dabas resursu izzagšanas. Padome ir apstiprinājusi vairākas rezolūcijas, kurās tā norāda uz nepieciešamību pastiprināt cīņu pret dabas resursu pretlikumīgu ieguvi un kontrabandu, lai nepieļautu līdzekļu nonākšanu organizētās noziedzības un teroristisko grupējumu kasē.
Par nozares jaunumiem
Starptautiskā projekta VIOBOND ietvaros Rīgā top pasaulē, iespējams, pirmā, uz koksnes dabīgās sastāvdaļas lignīna bāzes veidotu industriālo sveķu ražotne, kas jau 2025. gadā varētu būtiski samazināt līdz šim lietotā fosilā fenola un formaldehīda patēriņu.
Ar “Sudraba bērza lapu” reizi piecos gados uzņēmums apbalvo darbiniekus, partnerus un padomdevējus, kuru klātbūtne ir veicinājusi “Latvijas Finieri” spert izšķirīgos soļus šajā mainīgajā pasaulē. Šogad “Latvijas Finiera” 30 gadu jubilejas koncertā 30. septembrī svinīgi sveikti 23 “Sudraba bērza lapas” laureāti. Augstākās raudzes profesionāļi, paraugs tam, kā cieņpilnā dialogā veidot kopējus attīstības lēmumus.
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Amatniecības un mazās uzņēmējdarbības apakškomisija aicinās 14.Saeimu un jauno valdību atkārtoti vērtēt kūdras izmantošanu enerģētikā pēc 2030.gada.
Apakškomisijas vadītājs Romāns Naudiņš (ZZS) otrdien apakškomisijas sēdē uzsvēra, ka enerģētiskās kūdras piejaukšana šķeldai var būtiski samazināt apkures izmaksas. Tāpat tas garantētu lielāku energoneatkarību krīžu laikā.
Bauskas novada Vecumnieku pagasta kūdras ieguves uzņēmums AS “Agaris Latvia” (iepriekš “Greenyard Horticulture Latvia”, bet vēl pirms tam “Misas kūdra”) pagājušajā gadā strādāja ar 14,667 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 13,8% vairāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus uzņēmuma peļņa samazinājās par 30,6% un bija 1,822 miljoni eiro, liecina “Firmas.lv” publiskotā informācija.
Kurināmā deficītu un augstās cenas daļēji risinās, iegūstot šķeldu no aizaugušām pļavām. Šāds lēmums pieņemts Dienvidkurzemes novadā, kur katlu mājas kurina galvenokārt ar šķeldu, kas maksā jau četras reizes dārgāk nekā pagājušā gadā. Pēc novadu reformas pašvaldībā, kur vairākās pilsētās un apdzīvotās vietās ir atšķirīga situācija un apkures sistēma, pašlaik notiek kapitālsabiedrību apvienošana.
LVM “Zemes dzīles” veikusi vēsturisko kūdras vietu teritoriju apsekošanas dabā un pēc veiktā izvērtējuma tālākai ģeoloģiskai izpētei nolēmusi virzīt trīs purvu platības dažādās Latvijas vietās. Izpētes rezultātā “LVM Zemes dzīles” iegūs informāciju par kūdras ģeoloģiskajiem krājumiem un to kvalitāti. Tāpēc “LVM Zemes dzīles” aicina pieteikties sadarbības partnerus, kas ar augstāko precizitāti un kvalitāti veiks izpēti Latvijas tautsaimniecībai tik nozīmīgajam resursam, lai pieņemtu atbildīgus lēmumus par tālāku rīcību, līdzsvarojot kārtīga saimnieka pieeju ar atbildību pret vidi un sabiedrību.
Lielākais koka palešu un palešu apmaļu ražotājs SIA Kronus, investējot 2,2 milj. eiro, attīstīs metālapstrādi — metāla ruļļu griešanu sloksnēs, tādējādi ar nepieciešamo produkciju nodrošinot ne tikai savu rūpnīcu, bet arī citus patērētājus. To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Kronus valdes priekšsēdētājs Igors Ževaks. Viņš norāda, ka koka iepakojuma ražošanai ir nepieciešamas metāla komplektējošās detaļas, piemēram, eņģes, kuru ražošanu uzņēmums jau bija aizsācis iepriekš, un šāds solis ļoti būtiski palīdzējis noturēt konkurētspēju tirgū, jo īpaši pēc karadarbības sākšanās Ukrainā.
Kokmateriālu ražotājs un tirgotājs SIA “AKZ” aizvadītajā gadā, neskatoties uz C19 izplatību pasaulē un Latvijā, turpināja stabilu uzņēmējdarbību, 2021. gadu noslēdzot ar 51,28 miljonu eiro lielu peļņu pēc nodokļu nomaksas, liecina “Lursoft” dati.
“Lursoft” izpētījis, ka SIA “AKZ” peļņa, salīdzinot ar 2020. gadu, augusi vairāk nekā 5 reizes. Jānorāda, ka ievērojamu pieaugumu uzrādījis arī SIA “AKZ” apgrozījums, kas pērn sasniedzis 122,96 milj. EUR. Tas ir par 58,66% vairāk nekā 2020. gadā. Pēc “Lursoft” multiatskaitē apkopotās informācijas, pagājušā gada apgrozījuma un peļņas rezultāts ir augstākais visā SIA “AKZ” darbības laikā.
Par ekonomiku
https://www.makroekonomika.lv/latvijas-banka-parskata-makroekonomiskas-prognozes-2
Latvijas Bankas prognožu bāzes scenārijs paredz īslaicīgu recesiju. Augstās energoresursu cenas ir pasliktinājušas nākotnes redzējumu par ekonomisko aktivitāti, taču gada sākuma augstā izaugsme ļauj saglabāt 2022. gada iekšzemes kopprodukta (IKP) prognozi līdzīgu iepriekš prognozētajam – 3.0% (jūnija prognoze – 2.9%).
2008. gada krīzes neatrisināto parādu dzēšana kļuva iespējama pēc Saeimas pieņemtajiem grozījumiem Kredītiestāžu likumā 2020.gadā. Tika lēsts, ka šajā parādu dzēšanas programmā “Swedbank” varētu izskatīt saistību samazināšanu vai dzēšanu vairāk nekā 3100 līgumu.
Darbaspēka nodokļu slogs uz vidējo algu Latvijā 2021. gadā bija 40,5%, kas gan bija mazāks nekā 2020. gadā, taču tas netraucēja saglabāt Baltijas valstu čempiona titulu šajā disciplīnā un ieņemt trešo vietu Ziemeļeiropā aiz Somijas un Zviedrijas.
Tādu ainu rāda Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dati. Pārsteidzoši, ka 2021. gadā turīgajā Dānijā darbaspēka nodokļu slogs uz vidējo algu bija 35,4%, nebūt ne nabadzīgajā Norvēģijā – 36%, Lietuvā – 37,6%, Igaunijā 38,1%, bet Polijā pat 34,9%.
Par strīdiem
Par citu notikušo
Šī gada 30. septembrī notika ikgadējā Eiropas Zinātnieku nakts ietvaros organizētā “Mežzinātnes pēcpusdiena”, kurā piedalījās vairāk nekā 550 dalībnieku. Pasākums, kuru organizēja LVMI Silava ar Meža attīstības fonda un Salaspils novada domes atbalstu, bija dažādiem notikumiem un izzinošām aktivitātēm piepildīts.
Par to, vai politika ir vienīgā spēle pilsētā, par 30 gadiem Latvijas demokrātijā un latviešu pielāgošanās dabu. Arī par to, vai varu vajadzētu dot tiem, kuriem augstāka izglītība un sasniegumi akadēmiskajās jomās.
Līvānu novadā konstatēti brīvi klīstam un ganāmies trīs sumbri, kuru uzvedība vedina speciālistus domāt, ka sumbri ir pieraduši pie cilvēkiem un varētu būt izmukuši no kādas vietas, kur tie turēti iežogotā platībā nebrīvē. Tā kā gan Latvijā, gan kaimiņvalstīs sumbri tiek turēti briežu dārzos un privātos zooloģiskajos dārzos, Pārvalde aicina steidzami atsaukties sumbru īpašniekus, kā arī atgādina pārējiem - netuvoties, netraucēt un nekādā gadījumā nepiebarot dzīvniekus!
Jau otro reizi Asuntosäätiö veiktajā aptaujā “Laime mājās” tika pētīts somu laimes stāvoklis un mājas nozīme. Rezultāti liecina, ka mājas ir tieši saistītas ar laimi. Māja tika izvirzīta kā otrs svarīgākais laimes avots uzreiz pēc veselības. Salīdzinājumā ar pagājušo gadu veselības nozīme ir nedaudz samazinājusies, jo koronavīrusa pandēmija ir mitējusies.
Cīniņā par brango finansējumu, ko dažādi valsts resori piešķir sabiedrisko attiecību un reklāmas kampaņām, naskākie no valsts maka izmakšķerējuši ar septiņiem cipariem rakstāmu lomu. “Delfi” pētījumā izkristalizējas aģentūru trijnieks, kam šī Saeimas sasaukuma laikā publisko naudu izdevies apgūt īpaši labi, bet uz pēdām minuši arī citi, jo, pēc portāla “Delfi” aprēķiniem, dažādām kampaņām šīs varas pilnvaru laikā tērēti vairāk nekā 15 miljoni eiro.
Ziņojumā, ko reizi četros gados publicē organizācija “BirdLife International” arī secināts, ka teju pusei no visām putnu sugām vērojama populāciju lejupslīde un tikai 6% putnu sugu populācijas pieaug.
Un vēl. Ja jau Dzīvnieku aizsardzības likums ir tik universāls un uz dzīvnieku labturību vērsts, tad - kurš tieši un kā kontrolē likuma pantu, kurā teikts, ka “personai ir aizliegts turēt dzīvnieku, ja tā ir sodīta par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku”?
https://www.jab.lv/55-uncategorised/303-jurmalas-domes-zzs-latvijas-zalas-partijas-un-saskanas-deputati-nepadodas-teritorijas-plana-grozijumos-joprojam-paredzeta-150-000-m2-mezu-iznicinasana
...deputāti neatkāpjas no vēl 15 000 m2 dabas teritoriju apbūves. Vēl 88 000 m2 mežu paredzēti savrupmāju apbūvei vietās, kur apbūve iepriekš tika pamatota ar valsts un pašvaldības sabiedrisku būvju celtniecību. Tās ir teritorijas Lielupē, Bulduros, Dzintaros, Pumpuros, Jaundubultos, Asaros un Valteros. Joprojām pašvaldība neatbild uz lūgumiem sniegt jebkādus aprēķinus vai citu pamatojumu, kas liecinātu, ka milzīgo dabas teritoriju iznīcināšana ir iedzīvotāju interesēs un nesīs tiem labumu. Tādi aprēķini noteikti apliecinātu, ka deputātu vispārīgie apgalvojumi par ieguvumiem no iedzīvotāju skaita palielināšanas nodokļu veidā un jauniem ūdens un kanalizācijas patērētājiem, ja tos salīdzinātu ar nodarītajiem zaudējumiem, ir visparastākā propaganda.
Aktuālas karikatūras