Nozare

https://www.db.lv/zinas/latvijas-meza-nozare-eksportspejas-mugurkauls-ar-augstu-pievienoto-vertibu-523863
Meža nozares eksporta panākumi lielā mērā balstās uz spēju izejvielas pārveidot produktos ar augstu pievienoto vērtību. Šajā ziņā nozīmīga loma ir plātņu un saplākšņa ražotājiem, kas ar tehnoloģiskiem risinājumiem un ilgtspējīgu ražošanu nodrošina stabilu Latvijas klātbūtni pasaules tirgos.

https://www.zemeunvalsts.lv/stiga-rm-svinigi-uzsak-jaunas-rupnicas-buvniecibu-ogre-top-viena
Jaunā rūpnīca top vietā, kur vēsturiski darbojās kokzāģētava, pārvēršot to par mūsdienīgu industriālo centru ar ilgtspējīgu attīstības vīziju. Projekta pirmā kārta tiks īstenota līdz 2026. gada beigām.

https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/120094075/arzemniekiem-pardota-viena-no-lielakajam-latvijas-kokzagetavam
Par uzņēmuma jauno kapitāldaļu turētāju kļuvis “Nextwood Two” GmbH no Austrijas, savukārt par patiesajiem labuma guvējiem – Marina Egera un Džeralds Šveighofers. Līdz ar dalībnieka maiņu SIA “Kurekss” valdi atstājuši abi līdzšinējie uzņēmuma patiesie labuma guvēji Arnis un Jānis Apsīši, informē “Lursoft Klientu portfelis”.

https://www.db.lv/zinas/ekspluatacija-nodota-pirma-koka-karkasa-daudzdzivoklu-eka-latvija-523895
Nekustamo īpašumu attīstītājs MJL Development pabeidzis un nodevis ekspluatācijā pirmo piecu stāvu koka karkasa daudzdzīvokļu ēku Latvijā, Jelgavā.

https://www.lvm.lv/jaunumi/7783-lvm-meza-ekspedicijas-saja-rudeni-devusies-vairak-neka-6000-dalibnieku
“LVM Meža ekspedīcijas” ir aizraujošs piedzīvojums mežā, kur 10 izzinošās stacijās skolēni iepazīst meža apsaimniekošanas ciklu, uzlūko mežu no mežsaimnieciskā skatupunkta kopā ar LVM ekspertiem, kā arī pilda virkni praktisku uzdevumu.

https://tv3.lv/zinas/latvija/sabiedriba/riga-tapis-baltija-lielakais-dronu-poligons-pilotesanu-taja-vares-apgut-ikviens/
Dronu poligona izveidē ieguldīti vairāk nekā 300 000 eiro, galvenais sponsors ir “Latvijas Finieris”.

https://www.finieris.com/lv/no-prakses-lidz-meistaram-sertificeta-metinataja-ralfa-stasts-par-izaugsmi-un-stabilitati/
Protams, arodskolā māca daudz, bet visvairāk esmu iemācījies tieši rūpnīcā – praksē, darot. Skolā viss ir teorētiski, bet te ir reālas situācijas, dažādas sarežģītības konstrukcijas, un tieši no tām gūsti īsto pieredzi.

Oficiāli

https://www.zm.gov.lv/lv/jaunums/armands-krauze-sis-gads-lauksaimniekiem-bijis-viens-no-vissmagakajiem-pedejo-gadu-laika
4. novembrī Zemkopības ministrija informēja valdību par 2025. gada nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu radītajiem zaudējumiem lauksaimniecībā. Šis ir jau trešais gads pēc kārtas, kad nozari skar nelabvēlīgi laikapstākļi.

https://www.zm.gov.lv/lv/jaunums/latvijas-lauksaimniekiem-mezsaimniekiem-zivsaimniekiem-un-partikas-nozares-darbiniekiem-pasniegs-ministru-kabineta-ministru-prezidenta-zemkopibas-ministrijas-un-zivju-fonda-apbalvojumus
14. novembrī Zemkopības ministrijas svinīgā pasākumā, ko rīkos par godu Latvijas 107. gadskārtai, lauksaimniekiem, mežsaimniekiem, zivsaimniekiem, pārtikas nozares darbiniekiem un valsts pārvaldē strādājošajiem pasniegs Ministru kabineta Atzinības rakstus, Ministru prezidenta Pateicības rakstu, Zemkopības ministrijas medaļas “Par centību” un Atzinības rakstus un Zivju fonda Atzinības rakstus. 

https://www.vaad.gov.lv/lv/jaunums/pienemta-augsnes-monitoringa-un-noturibas-direktiva
Pieņemta Augsnes monitoringa un noturības direktīva jeb Augsnes monitoringa akts. Šā gada 29. septembrī direktīvu atbalstīja dalībvalstu valdības Eiropas Padomē un 23. oktobrī tā tika atbalstīta arī Eiropas Parlamentā. Direktīva stāsies spēkā 20 dienas pēc publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un dalībvalstīm būs jāievieš trīs gadu laikā.

https://www.kem.gov.lv/lv/jaunums/melnis-panakta-vienosanas-starp-es-valstim-par-2040-gada-merki-latvijas-intereses-ir-nemtas-vera
Latvija ir aktīvi iesaistījusies sarunās dažādos formātos. Latvijas nostāju esam daudz skaidrojuši Eiropas Komisijai, kā arī aktīvi meklējuši domubiedrus citās dalībvalstīs. Esam gandarīti, ka mums ir izdevies panākt Latvijai būtisko elementu iekļaušanu Eiropas Klimata likuma grozījumu priekšlikuma tekstā.

https://www.zm.gov.lv/lv/jaunums/atbalstam-biologiski-vertigu-zalaju-atjaunosanai-pieteiksanas-no-1-decembra
Zemkopības ministrija aicina lauksaimniekus apzināt neapsaimniekotos ilggadīgo zālāju biotopus, kuros ir bieza kūla, krūmi un koki, lai tos sakoptu vēl līdz nākamās 2026. gada platību maksājumu sezonas sākumam.

https://www.sargs.lv/lv/latvija/2025-11-05/2026-gada-kaujas-speju-budzets-ka-latvija-sadalis-216-miljardus-eiro
Aizsardzības ministrijas kopējais budžets 2026. gadam ir 2 157 907 137 eiro, kas sastāv no pamatbudžeta un papildu finansējuma. Pamatbudžetu veido 1 558 764 934 eiro, kas nodrošina aizsardzības nozares ikdienas darbību. Papildu finansējuma kopējais apjoms ir 599 479 977 eiro, un tas tiek sadalīts vairākos galvenajos virzienos.

https://www.kem.gov.lv/lv/jaunums/drizuma-tiks-apstiprinata-jauna-atbalsta-programma-videi-draudzigu-energiju-razojosu-tehnologiju-iegadei-tostarp-daudzivoklu-namu-ipasniekiem
Pozitīvus rezultātus pēdējo trīs gadu laikā ir uzrādījusi atbalsta programma mājsaimniecībām videi draudzīgu enerģijas ražošanas iekārtu, piemēram, siltumsūkņu, saules paneļu u.c. uzstādīšanai savā mājoklī. Nākamais solis ir paplašināt atbalsta saņēmēju loku, sniedzot šādas priekšrocības arī daudzīvokļu māju īpašniekiem, energokopienām un valsts/pašvaldības iestādēm. Klimata un enerģētikas ministrija ir izstrādājusi jaunu atbalsta programmu, ko līdz š.g. beigām plānots apstiprināt valdībā.

Oficiālu vadlīniju trūkums

https://www.leta.lv/home/important/D824D8B6-456C-496F-964B-8E162573803A/
Tomēr skolotājiem trūkst valsts līmeņa vadlīniju par to, kādu Latvijas pilsoni valsts vēlas veidot un kurp sabiedrība tiek virzīta, minēts ziņojumā, norādot, ka tas apgrūtina skolotāju darbu.

Vairāk koku

https://www.zemeunvalsts.lv/pievienojies-eiropas-iniciativai-par-3-miljardiem-koku-vairak
Iniciatīva aicina ikvienu – iedzīvotājus, organizācijas, pašvaldības un uzņēmumus – iesaistīties koku stādīšanā un palīdzēt sasniegt kopīgo mērķi. 

Ekonomika

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/03.11.2025-latvenergo-ar-obligacijam-piesaistito-miljardu-sola-ieguldit-investiciju-projektos-nevis-lmt-un-tet-dalu-atpirksana.a620898/
...saskaņā ar investīciju plāniem tuvākajos trīs gados uzņēmumam ik gadu jāpiesaista ap 300-350 miljoni eiro. Šie līdzekļi nepieciešami, lai finansētu uzņēmuma attīstības projektus.

https://www.zemeunvalsts.lv/latvija-daudz-neizmantotas-zemes-bezatbildiba-vai-neprasme-saimniekot
Latvijā ir 188 597 hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes, kura netiek izmantota.

https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/120094092/konkurences-padome-piemerojusi-maxima-latvija-soda-naudu-1-9-miljonu-eiro-apmera
...lēmumā teikts, ka Maxima Latvija attiecībā uz sadarbību ar piegādātājiem ir piemērojusi negodīgu tirdzniecības praksi gan pirms, gan pēc Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma spēkā stāšanās, kas norāda uz šādas rīcības ilgstošu raksturu.

https://www.makroekonomika.lv/ekspertu-komentari/kad-varesana-un-gribesana-apstrades-rupnieciba-satiekas
Ekonomikas politikas nenoteiktība beidzot ir sākusi noskaidroties, kas ļauj arī labāk plānot eksporta aktivitātes – tirdzniecības tarifu kontekstā “vissirslikti.asv” vietā ir sajūta “sliktākvairsnebūs.asv”.

https://www.db.lv/zinas/sak-lielaka-veja-parka-latvija-buvniecibu-523909
Pienava Wind un Laflora Energy vēja parki veido jaunu posmu Latvijas enerģētikas attīstībā – līdzsvarojot ražošanas portfeli un stiprinot valsts enerģētisko drošību. Abi parki arī ievērojami stimulē vietējo ekonomiku gan tiešā, gan netiešā veidā, tostarp arī ilgtermiņā, jo papildus lētai un zaļai enerģijai vēja parks dos pozitīvu ieguvumu arī Tukuma un Dobeles pašvaldībām un tuvumā mītošajiem iedzīvotājiem.

Medības

https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/ierobezos-ar-likumu-14343709
Plāno samazināt staltbriežu populāciju un tās nodarītos postījumus.

https://www.vmd.gov.lv/lv/jaunums/ogres-novada-nelikumigas-medibas-nosauts-lacis
Valsts meža dienesta medību inspektori piektdienas vakarā aizturēja mednieku, kurš savās medību līguma platībās bija nošāvis lāci.

https://www.medibam.lv/zvana-pasvaldibas-policists-saka-suni-esot-riga-pazudusi-suni-uzmanies-no-krapniekiem
Situācija, kad medību laikā suņi aiziet tālāk, nekā to vēlētos to saimnieks, ir nepatīkama, taču visai bieža. 

Dēkas

https://www.lvm.lv/jaunumi/7785-noskaidroti-si-gada-aktivakie-latvijas-meza-dekaini
Kopumā šogad spēles punkti bija izvietoti vairāk nekā 30 bezmaksas atpūtas vietās visā Latvijā: dažādās purva laipās, velotakās, atpūtas vietās pie ezeriem un upēm un citviet.

Vide

https://www.medibam.lv/uzzini-kapec-klainojosie-suni-ir-tik-slikti-dabai
Lai gan, braucot pa citām Eiropas Savienības valstīm, klaiņojošus suņus var redzēt daudz biežāk nekā pie mums, pētījumi rāda, ka šī problēma visur rada līdzīgas sekas.

https://www.daba.gov.lv/lv/jaunums/izstradas-jaunu-dabas-aizsardzibas-planu-raznas-nacionalajam-parkam
Lai nodrošinātu ilgtspējīgu Rāznas Nacionālā parka teritorijas attīstību un saglabātu tās dabas un kultūras vērtības, līdz 2027. gada rudenim izstrādās jaunu dabas aizsardzības plānu. Tas paredz sabalansēt vietējo iedzīvotāju, uzņēmēju un pašvaldību intereses ar dabas vērtību aizsardzību un ilgtspējīgu teritorijas pārvaldību.

https://www.daba.gov.lv/lv/jaunums/silmalas-pagasta-postijumus-nav-veicis-lacis
Rēzeknes novada Silmalas pagasta Sprindas ciema iedzīvotāji pirms pāris nedēļām ziņoja par plēsēju postījumiem, kas saplosījuši suņus vietējo māju pagalmos.

https://bauskasdzive.lv/vietejas-zinas/upes-izgajusas-no-krastiem/
Pēc aizvadīto dienu lietavām Mūsā, Mēmelē un Lielupē cēlies ūdens līmenis, un tuvākajās dienās ūdens līmeņa paaugstināšanās turpināsies.

https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/03.11.2025-draudu-pilns-cels-uz-siltakam-zemem-kurp-ziemas-aizlido-musu-gajputni.a620660/
Migrācijas ceļā putniem jāpārvar Vidusjūra un Sahāra, kur sastopamas grūtības ar barošanos. Klimata pārmaiņas, mitrāju izzušana, elektrolīnijas, medības un karadarbība apdraud putnu migrāciju.

https://www.lbtu.lv/lv/raksts/2025-10-30/par-aktualitatem-lauksaimnieciba-diskutes-zinatniskaja-seminara-razas-svetki
Tradicionāli novembra pirmajā ceturtdienā, 6. novembrī, no plkst. 14.00 Vecauces pilī norisinājās ikgadējais Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Lauksaimniecības un pārtikas tehnoloģijas fakultātes zinātniskais seminārs “Ražas svētki Vecaucē – 2025: Ne diena bez lietus”.

Piekraste

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/02.11.2025-aizsargjosla-mazu-kempinga-naminu-vieta-salacgrivas-puse-izbuvetas-apjomigas-vasarnicas.a620808/
Lai arī būvatļauju zemes īpašnieki saņēma pirms septiņpadsmit gadiem, gandrīz visu šo māju būvniecība notikusi pandēmijas gadu laikā.

Dažādi

https://www.vp.gov.lv/lv/jaunums/sapnis-dzirdet-latvijas-himnu-amerika-piepildits-intervija-ar-valsts-policijas-kinologi-gundu-sabanovu
Gunda ir pirmā latviete, kurā šādā pasaules līmeņa čempionātā guva augstākos panākumus, tādēļ tas ir ne tikai sasniegums pašai Gundai un Thoram, bet arī visai Latvijai.

https://dzirkstele.lv/vietejas-zinas/pieskir-finansejumu-gulbenes-aluksnes-banisa-darbibai-nakamgad/
Autotransporta direkcija informē, ka Sabiedriskā transporta padome ir piešķīrusi finansējumu Gulbenes-Alūksnes bānīša darbībai 2026. gadā līdzšinējā finansējuma apjomā.

https://www.youtube.com/watch?v=jakClTRdcP0
Latvijas Televīzijas Ziņu dienesta kolēģi izveidojuši dokumentālo filmu “Ieraudzīt Staburagu”, kas veltīta 60. gadadienai kopš klints applūdināšanas.

Aktuālais karikatūrās

https://www.diena.lv/raksts/diena-citi/karikaturista-skats/izslidet-no-sankcijam-14343771

https://www.diena.lv/raksts/diena-citi/karikaturista-skats/stambulas-konvencijas-denonsesana-nakamajai-saeimai-14343833

https://www.lasi.lv/par-svarigo/karikatura/zime-gatis-sluka-ciet-klusu.34311