Situācija pasaulē joprojām ir dramatiska, neparedzama un nestabila. Enerģijas cenu kāpums, ko izraisījis ASV un Izraēlas karš ar Irānu, joprojām ietekmē Eiropas Savienības klimata un enerģētikas politiku un, protams, arī mūs Latvijā. Tāpat kā pirms četriem gadiem, kad Krievija iebruka Ukrainā, arī karš Persijas līča reģionā ir piespiedis Eiropas Savienības un dalībvalstu politikas veidotājus meklēt līdzsvaru starp īstermiņa krīzes risinājumiem un ilgtermiņa mērķiem samazināt oglekļa emisijas. Zaļā politika ir iestigusi pretrunās. Lai gan Eiropas Komisijas enerģētikas komisāra Dana Jorgensena vēstījums ir: “krīze liecina par nepieciešamību strauji samazināt atkarību no importētās fosilās enerģijas”, dalībvalstu reakcijas nenoliedzami ir bijušas vērstas uz šo degvielu cenu pieauguma samazināšanu un rūpēm par ekonomikas noturēšanu “virs ūdens”.

Enerģijas tirgus reformu iespējamība

ES dalībvalstis, visticamāk, atkārtoti izskatīs priekšlikumus par dziļākām tirgus reformām iespējams, ietverot koordinētākus naftas un gāzes iepirkumus vai jaunas diskusijas par cenu kontroli, ja svārstības turpināsies. Lai gan Eiropas Savienības Padome noraidīja ideju apturēt Eiropas emisiju tirdzniecības sistēmu (ES ETS), spiediens veikt steidzamas reformas diez vai mazināsies. Eiropas Komisija 15. jūlijā nāks klajā ar savu priekšlikumu, kas varētu ietvert papildu emisiju atļauju piešķiršanu rūpniecībai miljardiem eiro vērtībā. Lēmums, vai to darīt, ir radījis ievērojamas domstarpības starp Eiropas Savienības valstīm.

Oglekļa tirgus un CBAM ieviešana

Turpmākajās nedēļās gaidāma sīkāka informācija par ES Oglekļa robežkorekcijas mehānisma (CBAM) ieviešanu. Tā mērķis ir aizsargāt vietējo rūpniecību, pakāpeniski atceļot bezmaksas oglekļa emisiju kvotas. Lai gan pasākums saskaras ar nopietnu pretestību, tas ir nozīmīgs instruments, lai saskaņotu starptautisko tirdzniecību ar klimata mērķiem, vienlaikus aizsargājot Eiropas rūpniecību no negodīgas konkurences. Tomēr daudzi jautājumi joprojām ir neatbildēti, piemēram, nepieciešama sīkāka informācija par oglekļa cenu noteikšanas instrumentiem, tostarp sertifikātu cenu noteikšanu un atbilstības noteikumiem, jo Eiropas Savienība tuvojas to pilnīgai ieviešanai. Pagājušajā mēnesī EK jau publicēja ceturkšņa cenu CBAM sertifikātiem.

Vai tas būs “birokrātisks monstrs”?

Eiropas Komisijas Rūpniecības paātrināšanas likums, kas paredzēts, lai sadarbībā ar Tīras rūpniecības vienošanos veicinātu Eiropas rūpniecības izaugsmi, ir izraisījis niknu pretestību gan Eiropas Parlamenta deputātu, gan valstu valdību vidū. Vācijas Rūpniecības federācijas (BDI) vadītājs Pēters Leibingers to ir nosaucis par “birokrātisku monstru”. Jo īpaši atbalstu nav guvis ierosinājums dot priekšroku Made in EU produktiem un plāni ierobežot Ķīnas investīcijas. Debates turpināsies turpmāko mēnešu laikā, visasāk, šķiet, par priekšlikuma ietekmi uz enerģētiku.

Net Zero Framework atlikts, bet joprojām spēkā…

Virzība uz Net Zero Framework (NZF) starptautiskajā kuģniecībā turpināsies, jo amerikāņiem Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (IMO) sanāksmē 1. maijā neizdevās mēģinājums šo vienošanos apturēt un diskusijas ir atliktas līdz rudenim. “Lai gan ASV un tās sabiedrotie veiksmīgi panāca, ka diskusijas tiek atliktas līdz rudenim, Eiropas Savienība un dažas citas valstis atteicās atteikties no Net Zero Framework,” secināja ilgtspējīgas kuģniecības eksperts Fēlikss Klanns, kurš piedalījās sarunās kā vides un transporta organizācijas T&E pārstāvis. “Eiropai ir jāsaglabā miers un jāatsakās no vienošanās, kas radusies ASV spiediena rezultātā.”

Eiropas Komisija publicē pārskatu par Atmežošanas regulas (EUDR) vienkāršošanu

4. maijā Eiropas Komisija publicēja ilgi gaidīto “vienkāršošanas pārskatu” par Eiropas Savienības Atmežošanas regulu (tiesību aktu, kura mērķis ir garantēt, ka Eiropas Savienības produkti neveicina atmežošanu pasaulē). Regula bija jāievieš pagājušajā gadā, tās stāšanās spēkā tika atlikta. Pārskatu atzinīgi novērtēja, protams, vides aktīvistu organizācijas un apstiprināja regulas pamatotību, kā arī atzina to par mērķim atbilstošu, neraugoties uz kritiku, ko pret EUDR vērsa ASV valdība. Pārskats nedaudz samazināja regulas prasības, ierosinot izslēgt ādas izstrādājumus, bet iekļaut šķīstošo kafiju.

Rietumvalstis noraida itāļu premjerministres prasību

Itāļu, vāciešu un poļu iniciatīva bija pašreizējās enerģētiskās krīzes apstākļos kritizēt Eiropas klimata politiku kā papildu slogu iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Itālijas premjerministre Džordžija Meloni martā ieradās Eiropadomes samitā, pieprasot apturēt Eiropas Savienības emisiju tirdzniecības sistēmu, lai palīdzētu t.s. emisiju intensīvajai rūpniecībai. Viņai bija plašs Austrumeiropas valstu līderu atbalsts, taču šo ideju noraidīja Rietumeiropas valstu vadītāji.

Pasākumi, kas palīdzēs pārvarēt krīzi

Aprīļa beigās Eiropas Komisija atklāja pagaidu regulējumu, lai risinātu enerģētiskās krīzes sekas. Tas ļauj dalībvalstīm subsidēt līdz 70 procentiem papildu degvielas un elektroenerģijas izmaksas lauksaimniecībai, zvejniecībai, transportam, tērauda rūpniecībai un ķīmiskajai rūpniecībai. Šis solis papildina plašāku “enerģijas drošības spilvena” pasākumu kopumu, kas ietver nodokļu atvieglojumus elektroenerģijai un koordinētus gāzes uzglabāšanas pasākumus. No šiem pasākumiem valstu valdības var izvēlēties vissvarīgākos veicamos darbus. Tāpat kā iepriekšējā enerģētikas krīzē, kritiķi apgalvo, ka jaunās subsīdijas rada risku pagarināt atkarību no fosilajiem resursiem, jo īpaši tāpēc, ka tās neietver strukturālus pasākumus, piemēram, neparedzētu ieņēmumu nodokļus vai cenu ierobežojumus. EK apsver arī iespēju ļaut uzņēmumiem pārkāpt metāna emisiju noteikumus, lai palīdzētu pārvarēt esošo krīzi. Maija sākumā Financial Times publicētajā ziņojumā konstatēts, ka šie noteikumi ir paredzēti, lai novērstu metāna noplūdes, kas katru gadu izraisa divreiz lielākus gāzes zudumus nekā pašlaik Hormuza šauruma krīzes dēļ.

Enerģētikas pārejas aspekti

Tajā pašā laikā Eiropas Komisija cenšas turpināt ilgtermiņa enerģētikas pārejas īstenošanu. Jauns 600 miljonu eiro vērts finansējums pārrobežu enerģētikas infrastruktūras projektiem, kas vērsts uz elektroenerģijas tīkliem un sistēmu integrāciju, liecina par atjaunojamo energoresursu un to integrācijas tirgū prioritātes saglabāšanu. Tomēr pretruna ir redzama – EK mēģina stabilizēt ekonomiku nestabilos fosilo resursu tirgos, vienlaikus paātrinot pāreju no šiem pašiem kurināmajiem. Risks, ka atkārtotas īslaicīgas intervences var vājināt spēju prognozēt cenas, kas ir ļoti būtiski, lai veicinātu investīcijas oglekļa dioksīda emisiju samazināšanā.

Zviedrija stingri iebilst

Eiropas enerģētikas ministriem izvērsās ass strīds par Eiropas Komisijas priekšlikumu elektrotīklu likumam. Likuma mērķis ir stiprināt pārrobežu elektroenerģijas infrastruktūru, paātrināt atļauju izsniegšanas procedūras un uzlabot Eiropas enerģētikas sistēmas noturību. Zviedrijas enerģētikas ministre Ebba Buša stingri iebilda pret priekšlikuma noteikumiem par pārslodzes ieņēmumiem un tīkla plānošanu, aizstāvot dalībvalstu rīcības brīvību šo ieņēmumu izmantošanā. Zviedrijas ministre piedraudēja iesaldēt jaunu elektroenerģijas pieslēgumu izveidi ar kaimiņvalstīm, ja noteikumi netiks mainīti. Citas dalībvalstis piekrita, ka pirmie ieviesēji – šajā gadījumā zviedri – nedrīkst tikt sodīti par saviem panākumiem.

Atbalsts energoietilpīgām nozarēm kā ekonomiskās drošības instruments

Eiropas Komisija atklāja AccelerateEU priekšlikumu paketi, kuras mērķis ir samazināt atkarību no fosilo resursu importa, vienlaikus mīkstinot cenu satricinājumus, ko izraisījis karš Irānā. Tas ir patērētāju aizsardzības pasākumu kopums, tostarp subsīdijas, nodokļu samazinājumi un t.s. enerģijas kuponi. Priekšlikumi ietver arī atbalstu rūpniecībai, piemēram, mērķtiecīgu atbalstu energoietilpīgām nozarēm un elektrifikācijas veicināšanu ar ieguldījumiem elektrotīklā. Lai gan tajā ir iekļauti daudzi klimata pasākumi, priekšlikumu pakete ir veidota kā ekonomiskās drošības politikas instruments. Plānā paredzētās pagaidu subsīdijas ietver līdz 50 000 eiro vienam uzņēmumam lauksaimniekiem, zvejniekiem un kravu pārvadātājiem, kā arī līdz 70 procentu nosegšanu enerģijas izmaksu pieaugumam dažās citās nozarēs.

Zaļā politika piekāpjas drošībai un dzīves dārdzībai

Eiropas Savienība 2018. gadā sevi pozicionēja kā potenciālu klimata aizstāvi, apņemoties sasniegt klimatneitralitāti līdz 2050. gadam. Kopš tā laika tā ir ietvērusi šo mērķi likumos, kā arī noteikusi starpposma mērķi – līdz 2030. gadam samazināt neto emisijas par 55 procentiem, un ir vienojusies par plašu jaunu un pārskatītu tiesību aktu klāstu, lai pārietu uz ilgtspējīgāku ekonomiku. Tomēr pieaugošais satraukums par drošību, konkurētspēju un dzīves dārdzību ir novirzījis daļu uzmanības no šīs pārejas, un t.s. zaļajai politikai ir nācies saskarties ar aktīvu pretestību no iedzīvotājiem, uzņēmumiem, dalībvalstīm un politiķiem. Kļūst skaidrs, ka “zaļā politika”, ja to fundamentāli nemainīs, Eiropu neatgriezeniski novājinās, atņems tai konkurētspēju, krasi pazeminās labklājību un ievedīs dziļā politiskā, sociālā un ekonomiskā depresijā.