ES zaļā pāreja un spējā atteikšanās no Krievijas energoresursiem dos milzu priekšrocības atjaunojamajiem energoresursiem. ES mērķis ir līdz 2030. gadam panākt, lai zaļā enerģijas īpatsvars koopējos energoresursos būtu veidotu 42,5%; šī apņemšanās veicina intensīvu vēja, saules un citu atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanu. Vai ES sasniegs savu mērķi?
Jāatbild uz šādiem jautājumiem:
Kādi ir galvenie šķēršļi, kas joprojām kavē ES zaļās enerģijas mērķu sasniegšanu un Atjaunojamo energoresursu direktīvas īstenošanu?
Kā ES elektroenerģijas tirgus reforma var nodrošināt ātrāku atjaunojamo energoresursu ieviešanu?
Kas jāmaina, lai Eiropas enerģijas sistēmas pārveidošanai sagatavotu energotīklus?
Kā valdībām būtu jānodrošina, lai atjaunojamās enerģijas attīstītājiem būtu nepieciešamie līdzekļi un finansējums, lai krasi palielinātu darbības apjomus?
Vai kodolenerģija būtu jāuzskata par videi nekaitīgu enerģijas avotu, jo (ja) tā nerada oglekļa emisijas?
ES cenšas veicināt svarīgu zaļo tehnoloģiju, piemēram, bateriju, siltumsūkņu un vēja turbīnu ražošanu ES iekšienē, ņemot vērā ārvalstu konkurenci. Vai šim plānam ir izredzes?
Iespēja pieteikties un piedalīties: