Dažas no pasaules lielākajām modes ķēdēm atrodas Ziemeļvalstīs, taču to panākumi rada arvien lielākas vides problēmas. Modes industrija nepārtraukti palielina ražošanas apjomus, bieži izmantojot materiālus ar īsu kalpošanas laiku un liela daļa tekstilizstrādājumu nonāk atkritumu poligonos. Lai gan zīmoli mēdz reklamēt savus produktus kā ilgtspējīgus, kritiķi brīdina par plaši izplatītu nepatiesu “zaļo” reklāmu, kas patiesībā ir t.s. greenwashing. Patērētājiem kļūst arvien grūtāk saprast, kas patiesībā ir videi draudzīga izvēle. Saskaroties ar šo situāciju, jautājums nav tikai par to, kas ir jāmaina; jājautā – kurš par ko ir atbildīgs.

Ziemeļvalstu Padome vienbalsīgi pieņēma ieteikumu, lai padarītu modes industriju videi draudzīgāku. Tajā valstu valdības aicinātas nodrošināt patērētājiem labāku informāciju, cīnīties pret maldinošu mārketingu un “zaļmazgāšanu” modes industrijā, kā arī garantēt labus darba apstākļus tekstilrūpniecībā. Ziemeļvalstu Jaunatnes padome izstrādāja sākotnējo priekšlikumu, kuru pēc tam izskatīja Ziemeļvalstu Padomes Komiteja ilgtspējīgam Ziemeļvalstu reģionam.

Ziemeļvalstu patērētāji ir galvenie “vainīgie”, ja runa ir par apģērbu, ko ziemeļos, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, pērk vairāk nekā vidēji pasaulē, tikai neliela daļa no tā, ko ziemeļvalstu iedzīvotāji ziedo pārstrādes programmām, tiek atkārtoti izmantota Ziemeļvalstīs. EEA ziņojumi liecina, ka liela daļa nevajadzīgo tekstilizstrādājumu tiek nosūtīta no valstīm ar augstiem ienākumiem uz valstīm ar zemiem ienākumiem (1,7 miljoni tonnu 2019. gadā). McKinsey pētījums liecina, ka apģērbu, pirms to izmet, uzvelk vidēji 7-8 reizes. Mazāk nekā 1% no tā, ko izmet, pārstrādā aprites ciklā.

Šāda situācija mudināja rīkoties Ziemeļvalstu Jaunatnes padomi – forumu, kas apvieno reģiona politisko organizāciju jaunatnes nodaļas. Lone Kristiansena, Ziemeļvalstu Jaunatnes padomes pārstāve norāda: “Lielākā daļa patērētāju vēlas izdarīt ilgtspējīgākas izvēles, bet saprast, kas ietilpst produktos, ir pārāk grūti. Mēs nevaram gaidīt, lai indivīdi par visu ražošanas ķēdi zinātu visu. Ir pienācis laiks izveidot caurskatāmāku sistēmu, kas palīdzētu patērētājiem pieņemt labākus lēmumus.”

Vai atbildība jāuzņemas ražotājiem?

Pasaulē ražo lielus apjomus jaunu tekstilizstrādājumu, 62% no tiem ir izgatavoti no sintētiskiem materiāliem, kas iegūti no fosilajiem resursiem, kas ietekmē klimatu un CO₂ emisijas. Zemas kvalitātes izstrādājumi ātri nolietojas, to masveida ražošana palielina patēriņu un kaitē videi un klimatam. Eiropā katru gadu sadedzina līdz 600 000 tonnu tekstilizstrādājumu. Eiropas tekstilizstrādājumu stratēģija – Atkritumu pamatdirektīva: “Ilgtspējīgāka dabas resursu izmantošana” – cenšas panākt ražotāju atbildību un noteikt prasības, lai samazinātu milzīgos apģērbu daudzumus, kas tiek ražoti, iznīcināti un eksportēti. Pēc direktīvas pieņemšanas 2024. gadā sekoja aicinājums uz Ziemeļvalstu sadarbību, lai izstrādātu “principus tekstilizstrādājumu ražotāju atbildībai”.

Ir svarīgi, lai patērētāji būtu labāk informēti

Ja mēs vēlamies zaļāku un ilgtspējīgāku modes nozari, jāpalīdz patērētājiem vieglāk noteikt, vai produkti ir ražoti no atbildīgākiem, ilgtspējīgākiem materiāliem, lai viņi varētu apzināti izvēlēties. Pārāk bieži modes nozares “zaļmazgāšanas” aktivitātes un maldinošais mārketings liek patērētājiem iegādāties produktus, kas nav īpaši ilgtspējīgi.

Šī gada septembrī stāsies spēkā jauna Eiropas direktīva, kuras mērķis ir nodrošināt patērētājiem vairāk informācijas par produktu ilgtspējību. Šī ir problēma, kas jārisina arī Ziemeļvalstīm. Iespējams, nepieciešamie instrumenti mums jau ir, tie vienkārši jāizmanto pareizi.

Vai šeit varētu palīdzēt Ziemeļvalstu Swan ekomarķējums?

1989. gadā Ziemeļvalstis izveidoja brīvprātīgu ekomarķējuma sistēmu – Ziemeļvalstu Swan (Gulbis), par kuru tagad zina 97% reģiona iedzīvotāju. Swan ir Ziemeļvalstu oficiālais ekomarķējums un viena no stingrākajām vides sertifikācijas formām pasaulē. Vai tas varētu būt risinājums apģērbu, tekstilizstrādājumu un ādas izstrādājumu jomā? Tekstilizstrādājumi ar Swan ekomarķējumu jau ir pieejami tirgū, tomēr salīdzinoši maz Ziemeļvalstu apģērbu zīmolu ir ieguvuši šo sertifikāciju, kas liek aizdomāties, ņemot vērā to, cik daudz modes gigantu šeit bāzējas. Ziemeļvalstu patērētāji šim ekomarķējumam uzticas, tas redzams uz plaša preču klāsta, tostarp papīra, tīrīšanas līdzekļiem un personīgās higiēnas precēm. Rina Ronja Kari, Ecolabelling Denmark komunikācijas vadītāja, informē: “Aģentūras Opinion veiktā aptauja liecina, ka 8 no 10 Ziemeļvalstu patērētājiem, kurus interesē apģērbs, izvēlētos apģērbu un tekstilizstrādājumus ar Swan marķējumu, ja tie būtu pieejami. Vairāk nekā puse būtu gatavi par tiem maksāt vairāk. Pastāv potenciāls šo marķējumu izmantot plašāk modes nozarē. Pieprasījums ir, un patērētāji jau uzticas šim marķējumam.”

Ziemeļvalstu Swan ekomarķējums ir neatkarīga trešās puses sertifikācijas sistēma, kas nosaka prasības attiecībā uz produktu visu dzīves ciklu. Tekstilpreču gadījumā tas ietver stingrus kritērijus, lai nodrošinātu, ka tās ir paredzētas pārstrādei. Tekstilpreču ražošanā izmantotajām ķimikālijām jāatbilst stingriem vides un veselības standartiem, tās nedrīkst saturēt plastmasu vai tikai dekoratīvus komponentus.

Ražotājiem jāaprēķina mikroplastmasas daudzums, kas atbrīvojas, mazgājot sintētiskos tekstilizstrādājumus; tiem aizliegts sadedzināt nepārdotās drēbes; tiem ir jāievēro konkrētas prasības attiecībā uz šķiedrām; tiem ir jāievēro ANO (ILO) konvencijas par darba ņēmēju tiesībām.

Ziemeļvalstu ekomarķējuma tīmekļa vietnē ir atrodami sertificētie tekstilizstrādājumi un dāņu uzņēmuma Dilling veiktais darbs saistībā ar šo sistēmu un ieguvumiem, ko tā tiem ir devusi.

Ziemeļvalstu ekoloģiskās zīmes tekstilizstrādājumu īpašības

Tiem jābūt izgatavotiem bioloģiskām, pārstrādātām vai no atjaunojamām izejvielām iegūtām šķiedrām. Tiem jāatbilst arī konkrētiem vides standartiem.

Lai padarītu notekūdeņus tīrākus, visām tekstilizstrādājumu ražošanā izmantotajām ķīmiskajām vielām jāatbilst stingriem vides un veselības standartiem. Tas ir izdevīgi gan ražotājiem, gan patērētājiem. Aizliegtās ķīmiskās vielas ietver endokrīnās sistēmas darbību traucējošas vielas un vielas, par kurām ir aizdomas, ka tās traucē endokrīnās sistēmas darbību, un kuras ir iekļautas ES un dalībvalstu iestāžu sarakstos, kā arī antipirēnus, fluorētās vielas un antibakteriālas piedevas, tostarp nanodaļiņas.

Ražošanas procesā ūdens un enerģija jāizmanto efektīvi.

Lai nodrošinātu ilgu kalpošanas laiku, tekstilizstrādājumiem jāveic kvalitātes pārbaudes, tostarp attiecībā uz saraušanos, stiepšanos, krāsu un izturību.

Visām sastāvdaļām, piemēram, rāvējslēdzējiem un pogām, jāatbilst stingrām prasībām attiecībā uz svina saturu, visām plastmasas detaļām jābūt bez ftalātiem*.

Darba apstākļiem ražotnēs jābūt taisnīgiem un atbilstošiem ANO (ILO) konvencijām par darba ņēmēju tiesībām.

Lai novērstu pārprodukciju, ražotāji nedrīkst sadedzināt nepārdotās preces vai izmest tās atkritumu poligonos.

Kas zināms par tekstilpreču ražošanu Ziemeļvalstīs

Ziemeļvalstu Ministru padomes Vīzija 2030 vērsta uz ilgtspējīgu resursu pārvaldību. Darbs šajā jomā ietver vairākus pētījumus par Ziemeļvalstu tekstila nozari un lielu aprites ekonomikas iniciatīvu, kurā tiek izvērtētas ilgtspējīgas vērtības ķēdes. Ziemeļvalstu Ministru padome apspriedīs Ziemeļvalstu Padomes ieteikumu saistībā ar tekstilpreču ražošanas aspektiem.

* Ftalāti ir ķīmisko vielu grupa, ko galvenokārt izmanto kā plastifikatorus, lai padarītu polivinilhlorīda (PVC) un citu plastmasu izstrādājumus elastīgus, mīkstus un izturīgus. Tā kā tie nav ķīmiski saistīti ar plastmasas matricu, tie laika gaitā viegli izdalās apkārtējā vidē. Ftalāti ir plaši izplatīti ikdienas patēriņa precēs. Ftalāti organismā nonāk caur pārtiku, ieelpojot putekļus vai absorbējoties caur ādu.