“Mežizstrādes ierobežošana Eiropas Savienībā valstu blokam izmaksātu milzu summas un gūtais labums klimata jomā būtu praktiski nenozīmīgs,” intervijā Audiomedia atzīst profesore Mārita Kallio, Norvēģijas Dabaszinātņu universitātes (NMBU) mežsaimniecības ekonomikas un politikas profesore.
“Eiropas Savienības oglekļa piesaistīšanas mērķu un bioloģiskās daudzveidības stratēģijas īstenošana zemes izmantošanas un mežsaimniecības jomā izraisītu masveidīgu koksnes ieguves pāreju no Eiropas Savienības uz citām valstīm,” raksta Audiomedia.
“Praksē tas nozīmētu milzīgu ienākumu pārvietošanu no Eiropas valstīm uz citiem reģioniem un gandrīz nekādu labumu klimata jomā salīdzinājumā ar izmaksām,” Audiomedia stāsta profesore M. Kallio. Pēc viņas domām, Eiropas Savienības Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (ZIZIMM) nozares klimata un bioloģiskās daudzveidības politikas, ja tās tiktu īstenotas, radītu milzīgu ietekmi uz Eiropas mežsaimniecību. “Mērķi ir vērienīgi, bet to īstenošana izrādās ievērojami grūtāka, nekā bieži tiek norādīts politiskajā diskursā. Nav arī novērtētas šo mērķu globālās blakusparādības.”
Forest News jau 2024. gada decembrī ziņoja par pētījuma projekta provizoriskajiem rezultātiem. Jau toreiz tika novērots, ka mežizstrādes samazināšana Eiropas Savienībā palielinātu mežizstrādi citviet pasaulē un ļoti dārgi izmaksātu Eiropai. “ZIZIMM mērķu sasniegšana daudzkārt palielinātu bioloģiskās daudzveidības zuduma risku citviet pasaulē,” toreiz Forest News sacīja M. Kallio.
Jāpaplašina oglekļa piesaistes iespējas mežos
Samazinoties koksnes ieguvei Eiropā, paredzams, ka samazināsies arī pārstrāde, eksporta ieņēmumi, investīcijas un nodarbinātība. Pētījumā prognozēta ievērojama ienākumu pārnese no Eiropas Savienības uz trešajām valstīm, ražošanai pārvietojoties. Saskaņā ar pētījumu, emisiju samazinājuma sasniegšanas robežizmaksas šajā scenārijā varētu pieaugt līdz vairāk nekā 700 eiro par tonnu oglekļa dioksīda.
“Salīdzinājumam – oglekļa dioksīda tonnas cena Eiropas Savienības emisiju tirdzniecības sistēmā pēdējos gados ir bijusi daļa no šīs summas. Ja to pašu emisiju samazinājumu var panākt ar citiem pasākumiem par ievērojami zemākām izmaksām, rodas jautājumi par šīs politikas rentabilitāti,” Mārita Kallio norāda intervijā Audiomedia.
Eiropas Savienības ZIZIMM politika dalībvalstīm nosaka stingrus oglekļa piesaistes mērķus 2026.-2030. gadam. Saskaņā ar profesores M. Kallio teikto, praksē šie mērķi nozīmē, ka oglekļa piesaiste mežos strauji jāpalielina.
Oglekļa piesaistes pieaugums tikai Eiropā nepalīdzēs klimata problēmu risināšanā
Mežizstrādes apjomu kritums 2030.-2035. gadā būtu aptuveni 113-117 miljoni kubikmetru. Pēc profesores M. Kallio domām, runa nav par nelielām korekcijām, bet gan kopējā koksnes ieguves apjoma vēsturisku samazinājumu. “Ja šāda politika noved pie mežizstrādes un ieņēmumu pārvietošanas ārpus Eiropas bez būtiskiem globāliem klimata ieguvumiem, ir loģiski jautāt, vai virziens ir pareizs. Atbildība par mērķu sasniegšanu un jebkādām iespējamām sekām gulstas uz dalībvalstīm.”
Saskaņā ar pētījuma modelēšanas rezultātiem aptuveni divas trešdaļas Eiropas mežizstrādes samazinājuma tiktu kompensētas ar palielinātu mežizstrādi citviet pasaulē. Tas nepalīdzēs klimata situācijai, pat ja oglekļa piesaistes apjoms Eiropas mežos pieaugtu. Lai sasniegtu ZIZIMM mērķus, nepieciešams tūlītējs un būtisks mežizstrādes apjomu samazinājums Eiropā. “Ievērojama daļa mežizstrādes, kas vairs netiks veikta Eiropā, “pārceltos” uz Ziemeļameriku, Brazīliju, Krieviju, Indonēziju, Čīli un citiem lielo mežu reģioniem,” uzsver Mārita Kallio. “No klimata politikas viedokļa tā ir galvenā problēma. Ja mežizstrāde tiks vienkārši ģeogrāfiski pārvietota, globālās emisijas būtiski nesamazināsies.”
Ja samazināsies koksnes izmantošana, tas var būtiski palielināt fosilo vai neatjaunojamo materiālu izmantošanu. “Koksnes klimata ieguvums neizriet vienīgi no mežos piesaistītā oglekļa, bet arī no fakta, ka koksne aizstāj betonu, tēraudu un fosilos resursus,” intervijā norāda profesore M. Kallio.