Vides aizsardzība pasaulē bieži vien “atrodas” starp lielisku efektivitāti un pilnīgu absurdu. Lai gan lielākās neparasto noteikumu daļas pamatā ir racionāls un cēls mērķis – glābt Mātes Zemes ekosistēmu vai novērst piesārņojumu, izpildījums vai sodi mēdz būt kuriozi un šokējoši.
Dzīvnieku tiesības un ekoloģiskais troksnis
Piemēram, Šveices dzīvnieku aizsardzības likumā noteikts, ka jūrascūciņas ir “sociālas būtnes”. Turēt tikai vienu šādu mājdzīvnieku tiek uzskatīts par nežēlību, kā arī vides un labturības pārkāpumu. Ja viena no divām jūrascūciņām nobeidzas, saimniekam nekavējoties jāatrod aizvietotājs. Šveicē šādām krīzes situācijām pastāv specializēti jūrascūciņu “nomas” dienesti.
Cits piemērs – daudzdzīvokļu namos Šveicē ūdens nolaišanu tualetē pēc plkst. 22.00 juridiski var klasificēt kā akustisko jeb trokšņa piesārņojumu.
Savukārt, Venēcijā pastāv bargs aizliegums barot baložus. Par šo pārkāpumu draud sods no 80 līdz pat 775 eiro. Iemesls ir ekoloģisks un saimniecisks – baložu mēsli ir skābi, tie neatgriezeniski bojā vēsturiskos pieminekļus, kā arī baloži pārnēsā slimības.
Smilšu, akmeņu un dabas suvenīru medības
Sardīnijā cietumsodu var piespriest par smiltīm pudelē, proti, salas pludmales ir aizsargājamas dabas zonas. Par balto smilšu, oļu vai gliemežvāku paņemšanu piemiņai draud naudas sods līdz 3000 eiro vai reāls cietumsods, jo šāda rīcība tiek uzskatīta par krasta līnijas un publiskā “jūras domēna” zagšanu. Līdzīgi noteikumi, lai pasargātu krastus no erozijas, darbojas arī Francijas pludmalēs.
Itālijā, Eraklejas pilsētiņā, netālu no Venēcijas, pludmalē aizliegts celt smilšu pilis, jo tās “traucē glābēju pārvietošanos” un bojā dabisko pludmales reljefu.
Vēsturiskajos pieminekļos Grieķijā, piemēram, Atēnu Akropolē, sievietēm aizliegts ieiet augstpapēžu apavos, jo tievie papēži rada lielu spiedienu uz kvadrātcentimetru, burtiski drupinot tūkstošiem gadu veco marmoru.
Plastmasas un atkritumu kari
Kenijā eksistē pats bargākais plastmasas aizliegums pasaulē – kopš 2017. gada tur pilnībā aizliegts ražot, pārdot vai vienkārši nēsāt līdzi plastmasas maisiņus. Ja policija pie jums atradīs parastu pārtikas maisiņu, sods var sasniegt 38 000 ASV dolāru vai līdz pat 4 gadiem cietumā. Lidostās tūristiem tiek konfiscēti visi maisiņi, kuros iepakotas mantas.
Singapūra jau sen ir slavena ar košļājamās gumijas embargo. Valstī ir pilnībā aizliegts importēt un pārdot košļājamo gumiju. Likumu pieņēma, jo cilvēki košļājamo gumiju lipināja uz metro durvju sensoriem, izraisot sabiedriskā transporta dīkstāves un radot milzīgus tīrīšanas izdevumus.
Vācijā noteikts kafijas kapsulu aizliegums. Hamburga kļuva par pirmo pilsētu pasaulē, kas valsts un pašvaldību iestādēs aizliedza izmantot vienreizlietojamās kafijas kapsulas, piemēram, Nespresso, pamatojot ar to, ka iepakojums rada lielu un grūti pārstrādājamu piesārņojumu.
Absurds un paradoksi
Krievijā noteikts sods par netīru automašīnu. Braukšana ar dubļainu auto ir nelikumīga. Lai gan sākotnēji noteikums ieviests, lai nodrošinātu numurzīmju redzamību, krievu policija to mēdz interpretēt plaši – kā pilsētas estētiskās vides un gaisa piesārņošanu, jo, lūk, dubļi no auto krīt uz asfalta un pārvēršas putekļos.
Lielveikaliem Francijā ir aizliegts izmest pārtiku. Šis gan ir viens no progresīvākajiem, lai sākumā uzņēmējus “šokējošajiem” likumiem – lielveikali nedrīkst izmest pārtiku, kurai tuvojas derīguma termiņa beigas. Tā obligāti jāziedo labdarībai vai dzīvnieku patversmēm, pretējā gadījumā draud milzīgi sodi.
Ar vidi saistīto tiesvedību vēsturē ir prāvas, kas ieguvušas “absurdu”, mākslīgu vai nesamērīgu statusu. Bieži vien tā notiek divu iemeslu dēļ – vai nu korporācijas izmanto t.s. zaļmaldināšanu (greenwashing), lai tiesā tēlotu upurus, vai biznesa milži cenšas ar viltus tiesvedībām apklusināt vides aktīvistus, tā saucamās SLAPP prāvas, radot realitātei neatbilstošus precedentus.
Skaļākās un pretrunīgākās prāvas Eiropā un pasaulē izceļas ar paradoksālo dabu un sekām.
Apple “oglekļa neitrālie” pulksteņi un eikalipti
Uzņēmums Apple 2023. gadā agresīvi reklamēja jaunos Apple Watch modeļus kā pilnībā “oglekļa neitrālus”. Vides organizācija Deutsche Umwelthilfe iesūdzēja uzņēmumu Vācijas tiesā, pierādot, ka šis apgalvojums ir mākslīgs un neatbilstošs. Izrādījās, ka “oglekļa neitralitāte” balstījās visai apšaubāmā eikaliptu stādīšanas projektā Paragvajā, kur attiecīgo zemes platību nomas līgumi drīz beidzās, kas nozīmē, ka iestādītos kokus var nocirst, neradot ilgtermiņa labumu klimatam. Frankfurtes tiesa aizliedza Apple izmantot šo saukli Vācijā, kam sekoja līdzīgas patērētāju kolektīvās prasības ASV. Rezultātā Apple visā pasaulē šo mārketinga kampaņu klusi pārtrauca.
Keurig un “pārstrādājamās” kafijas kapsulas
Kafijas automātu un kapsulu ražotājmilzis Keurig gadiem ilgi uz iepakojuma norādīja, ka viņu plastmasas K-Cup kapsulas ir “100% pārstrādājamas”. Pret uzņēmumu tika sākta tiesvedība, kurā pierādīja faktu – lai gan pati plastmasa teorētiski ir pārstrādājama, kapsulas ir tik mazas, ka gandrīz neviena atkritumu šķirošanas rūpnīca tās nespēj “notvert” un tās automātiski nonāk izgāztuvēs vai dedzinātavās. Uzņēmuma izmantotais apgalvojums tapa vien, lai nomierinātu patērētāju sirdsapziņu. Keurig tiesā zaudēja un piekrita samaksāt 1,5 miljonu ASV dolāru civiltiesisko sodu, kā arī bija spiests mainīt marķējumu, uz iepakojumiem skaidri norādot, ka produkts lielākajā daļā reģionu nav pārstrādājams.
Starbucks un “plastmasas taupīšanas” vāciņi
2018. gadā kampaņas “Glābiet bruņurupučus” ietvaros Starbucks paziņoja par atteikšanos no plastmasas salmiņiem un ieviesa jaunus, īpašas formas vāciņus bez salmiņa. Ātri vien sekoja neatkarīgu vides juristu un pētnieku reakcija, kuri pierādīja, ka jaunais dizains satur vairāk plastmasas nekā “vecā” vāciņa un salmiņa kombinācija. Tiesiskajos strīdos un regulatoru priekšā uzņēmums taisnojās, ka jaunizmantotā plastmasa – polipropilēns – ir “labāk pārstrādājama”. Lieta nebeidzās ar uzņēmuma bankrotu, toties tā kļuva par tiesiskās prakses mācību grāmatu piemēru par maldinošu mārketingu. Starbucks reputācija smagi cieta, uzņēmums bija spiests savu iepakojuma stratēģiju pārskatīt.
Bambusa palagi, kas izrādījās sintētika
Mazumtirdzniecības milži Walmart un Kohl's tirgoja mājas tekstilu – palagus un dvieļus, tos marķējot kā “ekoloģiski tīrus bambusa izstrādājumus”, piesaistot videi draudzīgus pircējus un prasot augstāku cenu. ASV Federālā tirdzniecības komisija ierosināja lietu, pierādot, ka preces patiesībā ir parasts, ķīmiski agresīvi apstrādāts reons jeb mākslīgais zīds, kura ražošanas process ir ārkārtīgi kaitīgs videi un kam nav nekā kopīga ar dabisku bambusa šķiedru. Tiesas procesa noslēgumā uzņēmumi vainu atzina un samaksāja lielas soda naudas: Kohl's šķīrās no 2,5 miljoniem, bet Walmart – no 3 miljoniem ASV dolāru. Abiem uzņēmumiem tiesiski tika aizliegts turpmāk izmantot šādus mākslīgus “zaļos” apzīmējumus bez stingriem laboratorijās veiktiem pierādījumiem.
Iepriekšminētās (un ne tikai) prāvas ir likušas Eiropas Savienībai un ASV ieviest daudz stingrākus likumus pret zaļmaldināšanu, piemēram, ES Green Claims direktīvu, kas juridiski aizliedz lietot vispārīgus un mākslīgus terminus, piemēram, “eko”, “zaļš” vai “klimatneitrāls”, ja uzņēmums to nevar pierādīt ar precīziem datiem.
Eiropas Savienība ir pieteikusi karu korporatīvajai patvaļai un “zaļajiem mītiem”, ieviešot divus savstarpēji saistītus regulējumus – Direktīvu par patērētāju stiprināšanu zaļajai pārejai (Empowering Consumers for the Green Transition) un jauno Zaļo norāžu direktīvu (Green Claims Directive). Jaunā sistēma fundamentāli maina spēles noteikumus – uzņēmumiem vairs nepietiks ar naudas soda samaksāšanu mārketinga kampaņas beigās. Sodi ir radīti tā, lai finansiāli paralizētu pārkāpējus un pilnībā atņemtu jēgu riskēt ar viltus apgalvojumiem.
Finansiālie sodi līdz 4% no gada apgrozījuma
Bargākais un tiešākais instruments ir milzīgas soda naudas. Ja uzņēmums lietos nepamatotus terminus, piemēram, “eko”, “bioloģiski noārdāms” vai “klimatneitrāls”, bez zinātniskiem pierādījumiem, tam draudēs maksimālais sods vismaz 4% apmērā no uzņēmuma kopējā gada apgrozījuma attiecīgajā ES dalībvalstī. Ja globālam mazumtirgotājam ar 1 miljarda eiro apgrozījumu reģionā tiks konstatēta zaļmaldināšana, sods var sasniegt 40 miljonus eiro. Atsevišķās valstīs, atkarībā no pārkāpuma mēroga, vietējie likumi šos griestus var pacelt pat līdz 10%.
Ieņēmumu konfiskācija...
...ir viens no agresīvākajiem punktiem. Ja uzņēmums būs guvis peļņu vai ieņēmumus no darījumiem, kuros izmantotas ar vidi saistītas maldinošas norādes, uzraudzības iestādēm būs tiesības pilnībā konfiscēt visus gūtos ieņēmumus no konkrētās preces pārdošanas. Pat, ja prece ir kvalitatīva, nelegālais “zaļais” iepakojums visu peļņu “padara” konfiscējamu.
Izslēgšana no valsts iepirkumiem un publiskā finansējuma
Uzņēmumiem, ko pieķers zaļmaldināšanā, uz laiku līdz 12 mēnešiem liegs tiesības piedalīties publiskajos iepirkumos un pretendēt uz valsts vai ES fondu finansējumu, grantiem un koncesijām. Daudziem būvniecības, infrastruktūras un enerģētikas uzņēmumiem tas faktiski nozīmēs biznesa apturēšanu.
“Pirmspublicēšanas” filtrs – Ex-ante verifikācija
Lielākā sistēmiskā izmaiņa – uzņēmumi vairs nedrīkstēs vispirms publiskot reklāmu un tikai pēc tam, ja kāds iesūdzēs tiesā, domāt par taisnošanos vai skaidrošanu. Jebkurš brīvprātīgs ar vidi saistīts apgalvojums būs jāiesniedz akreditētiem neatkarīgiem pārbaudītājiem apstiprināšanai vēl PIRMS tā izmantošanas mārketingā. Ja šāda sertifikāta nav, reklāma automātiski ir nelikumīga.
Kolektīvās prasības un patērētāju tiesības
Direktīva dod lielu spēku nevalstiskajām organizācijām un patērētāju tiesību aizstāvjiem, kam patērētāju vārdā būs tiesības vērsties tiesā ar kolektīvajām prasībām (class-action lawsuits). Uzņēmumiem jārēķinās ne tikai ar valsts noteiktu sodu, bet arī miljonos eiro mērāmām kompensāciju prasībām no pircējiem, kuri jūtas apmānīti.
Kā tas ietekmē Latviju?
Latvijā šīs prasības iestrādātas grozījumos Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā, kas stāsies spēkā 2026. gada 27. septembrī. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs būs tiesīgs nekavējoties likt uzņēmumiem atsaukt preces, izbeigt kampaņas un piemērot sodus līdz 4% no apgrozījuma. Vispārīgi izteicieni, piemēram, “mūsu zaļā tēja” – ja domāta vide, ne krāsa, vai “videi draudzīgs iepakojums” bez detalizēta un neatkarīgi pārbaudīta dzīves cikla izvērtējuma Latvijas veikalu plauktos kļūs nelegāli.