Valsts uzņēmums “Ukrainas meži” (Ліси України) ir apstiprinājis, ka divos pierobežas mežniecību iecirkņos ir nepieejami vairāk nekā 1200 kubikmetri jau sagatavotas koksnes. Krievu droni uzbrūk kokmateriālu transportam uz Harkivas apgabala atklātajām šosejām, un 9600 hektāru lielā Hutjanskas filiāles teritorija meža apsaimniekotājiem nav pieejama.

FPV droni ar optiskās šķiedras vadību “medī” kokvedējus Harkivas apgabalā. “Ukrainas meži” pagājušajā nedēļā informēja par šo situāciju divos Hutjanskas filiāles mežniecības iecirkņos, kas atrodas tiešā Krievijas robežas tuvumā.

Ienaidnieka uzbrukumus piesaista jebkura liela objekta pārvietošanās pa reģiona ceļiem. Optiskās šķiedras droni dod krieviem iespēju ar augstu precizitāti un no liela attāluma iznīcināt smago tehniku. Triecieni pa Harkivas degvielas uzpildes stacijām izraisījuši degvielas trūkumu, kas nepieciešams kokmateriālu pārvadāšanai. Mežkopji plāno alternatīvus maršrutus, lai izvairītos no bīstamākajiem ceļu posmiem, pārskata mežizstrādes vietas un ievieš papildu aizsardzību strādniekiem un tehnikai.

Darbs turpinās visur, kur to atļauj drošības situācija. Hutjanskas filiāle gada pirmajā pusē spēja sagatavot 29 500 kubikmetru koksnes, tortarp 10 400 kubikmetrus malkas. “Ukrainas meži” norāda, ka tā ir kritiski svarīga sociālajiem dienestiem un mājsaimniecībām, kas enerģētiskās krīzes apstākļos gatavojas apkures sezonai.

Apdraudējums Harkivas apgabala mežiem vairāk nekā četru kara gadu garumā ir pieaudzis. Krievija ir vērsusies pret reģiona mežiem jau kopš iebrukuma pirmā posma. Ukraiņi jau tagad vērtē, vai Maskava jelkad samaksās par karā nopostītajiem mežiem. Ukrainas zaudējumi mežu ugunsgrēkos līdz maija beigām pārsniedza 19,5 miljardus eiro, tie ir 165 000 hektāru izdegušu mežu, to lielākā daļa saistīti ar apšaudēm frontē un pierobežas reģionos.

Krievijas spēki Zaporižjas apgabalā ar dronu uzbruka arī Ukrainas Valsts ārkārtējo situāciju dienesta darbiniekiem. Trieciens tika vērsts pret brigādēm, kas dzēsa iepriekšējās apšaudēs izraisīto meža ugunsgrēku. Cilvēki, kuri sargā Ukrainas mežus, tiek apšaudīti, neskatoties uz to, ka veic glābšanas darbus.

Koksne, pie kuras nevar piekļūt drošības apstākļu dēļ, nebija paredzēta eksportam. Ukrainas noteiktais nulles kvotu licencēšanas režīms līdz 2026. gada beigām aizliedz neapstrādātas koksnes un malkas eksportu. Tas tiek darīts, lai saglabātu trūkstošos izejmateriālus vietējiem pārstrādātājiem un lauku reģionu mājokļu apkurei. Mežu atjaunošana Ukrainā nav apstājusies – valsts nacionālā programma ir pārsniegusi vienu miljardu iestādīto koku, lai gan ugunsgrēki un apšaudes joprojām iznīcina jaunas un jaunas meža platības. Pagaidām koksne paliek tur, kur tā sagatavota izvešanai. Valsts mežu uzņēmuma sniegtie dati liecina, ka gaidāmā apkures sezona Harkivas apgabalā būs jūtami atkarīga no tiem 10 400 kubikmetriem malkas, ko mežsaimniekiem līdz šim izdevies sagatavot.

Situācijas konteksts

Tradicionālie FPV droni paļaujas uz radiosignāliem, kurus var salīdzinoši viegli slāpēt ar elektroniskās cīņas (EW) iekārtām. Savukārt, optiskās šķiedras droniem ir fizisks mikrokabelis. Tas nozīmē, ka drona vadības signālu un video plūsmu nav iespējams noslāpēt ar radio traucējumiem un operators redz kristāldzidru attēlu līdz pat trieciena brīdim, nodrošinot augstu precizitāti un spēju uzbrukt mērķiem dziļākā aizmugurē. Šie droni rada arī jaunu vides problēmu – tūkstošiem kilometru izturīgu stikla šķiedras vadu tagad klāj Ukrainas laukus un mežus, radot nāvējošus slazdus savvaļas dzīvniekiem, kas tajos sapinas un iet bojā.

Krievijas armija mērķtiecīgi uzbrūk civilajam sektoram un loģistikai. Kokvedēji un degvielas uzpildes stacijas tiek iznīcinātas, lai paralizētu vietējo saimniecisko darbību. Ukrainas energosistēma jau tā ir smagi cietusi no nemitīgajiem raķešu un dronu triecieniem, tāpēc malka un vietējā kurināmā resursi ir kļuvuši par nacionālās drošības un izdzīvošanas jautājumu civiliedzīvotājiem un sociālajām iestādēm, slimnīcām un patvertnēm pirms gaidāmās ziemas.

Karš nodara neatgriezenisku kaitējumu Ukrainas dabai – milzīgas mežu platības nepārtrauktas apšaudes dēļ ir izdegušas, mežu ugunsgrēku dzēšana ir kļuvusi par dzīvībai bīstamu uzdevumu glābējiem. Lai nodrošinātu iekšējo patēriņu un nepieļautu resursu aizplūšanu, valstī darbojas stingrs zāģbaļķu un malkas eksporta aizliegums.

Mežu ekoloģiskie zaudējumi Ukrainā

Karadarbība ir izraisījusi katastrofālu un ilgstošu ietekmi uz Ukrainas mežu ekosistēmu. Kopējie zaudējumi Ukrainas dabas aizsardzības objektiem un aizsargājamajām dabas teritorijām ir sasnieguši 3,8 triljonus UAH, kas ir ~74,32 miljardi eiro. Mežu masveida degšana ir izraisījusi smagu gaisa piesārņojumu, savukārt sprādzienu rezultātā radušies toksiskie ķīmiskie savienojumi un smagie metāli neatgriezeniski piesārņo augsni un gruntsūdeņus, kas draud ar skābajiem lietiem un ekosistēmu degradāciju gadu desmitiem ilgi. Kopumā karadarbības zonā vai pagaidu okupācijā ir nonākuši 13 nacionālie parki, 8 dabas rezervāti un 2 biosfēras rezervāti.

Nacionālais dabas parks Svyati Hory

Šis parks Doneckas apgabalā šobrīd ir uzskatāms par vissmagāk cietušo aizsargājamo teritoriju Ukrainā. Aktīvās frontes līnijas un nemitīgo artilērijas radīto triecienu dēļ parks ir piedzīvojis katastrofālus postījumus – vairāk nekā 80% no tā unikālajiem mežu masīviem ir vai nu pilnībā iznīcināti, vai smagi nopostīti.

Biosfēras rezervāts Askanija-Nova

Šis rezervāts Hersonas apgabalā ir viens no vecākajiem un slavenākajiem stepes rezervātiem visā Eiropā. Tā kā teritorija atrodas ilgstošā okupācijā, Ukrainas dienesti ir pilnībā zaudējuši kontroli pār retu savvaļas dzīvnieku aizsardzību, tostarp tur mītošajiem Prževaļska zirgiem. Smagā militārā tehnika nemitīgi pārvietojas rezervātā, burtiski izbraukājot un neatgriezeniski iznīcinot trauslo un gadu simtiem veidojušos stepes ekosistēmu.

Melnās jūras biosfēras rezervāts

Rezervāts atrodas Hersonas un Mikolajivas apgabalos, tā teritoriju smagi ietekmē okupācijas spēku militārā loģistika un kuģu aktivitāte. Šo darbību dēļ ir pilnībā izjaukti gadsimtiem stabilie gājputnu migrācijas ceļi un izpostītas to ligzdošanas vietas. Militārās aktivitātes jūrā un zemūdens trokšņi rada milzīgu un bieži vien nāvējošu kaitējumu jūras faunai, īpaši delfīniem.

Nacionālais dabas parks Tuzlivski Lymany

Šī aizsargājamā teritorija Odesas apgabalā regulāri cieš no raķešu triecieniem un Krievijas Melnās jūras flotes darbībām. Sprādzieni, degvielas noplūdes un toksiskie ķīmiskie savienojumi, kas nonāk ūdenī, ir radījuši putnu un ūdens iemītnieku masveida bojāeju, saindējot visu vietējo barības ķēdi.

Kahovkas HES apkārtnes dabas objekti

Kahovkas aizsprosta spridzināšana un tam sekojošā milzīgā ūdens straume radīja zibenīgu un neatgriezenisku ekoloģisko katastrofu Ukrainas dienvidos. Plūdi, kam sekoja izžūšana, pilnībā vai daļēji iznīcināja 48 aizsargājamās dabas teritorijas ar kopējo platību ap 120 000 hektāru. Ūdens masa pilnībā noskaloja augsnes augšējo auglīgo slāni un burtiski noslīcināja vai iznīcināja vietējās endēmiskās augu un dzīvnieku sugas, kas nav sastopamas nekur citur pasaulē.