Nesenais karstuma vilnis jūnijā produktivitātes krituma dēļ Vācijas ekonomikai nesa vismaz 6,3 miljardu eiro lielus zaudējumus, liecinot par klimata pārmaiņu tiešo un tūlītējo ietekmi uz valsts finanšu sistēmu.
Konteksts un ietekme uz meža un lauksaimniecības nozarēm
Karstuma radītais stress Vācijā sāk sasniegt Vidusjūras reģionam raksturīgu līmeni, nopietni apdraudot nodokļu ieņēmumus un radot papildu slogu veselības aprūpes un sociālajai sistēmai. Lai gan ziņojumā galvenais uzsvars likts uz ražošanu, būvniecību un pakalpojumiem, lauksaimniecība un mežsaimniecība ir starp neaizsargātākajām nozarēm
Ekstremāls karstums (virs +40 °C) tieši ietekmē dzīvnieku labturību pārtikas ražošanā, izraisot produktivitātes kritumu, arī mājlopu mirstību. Paralēli tam, karstuma viļņi jūnija beigās sakrīt ar labības nobriešanas un ražas novākšanas sākumu, pastiprinot sausumu, samazinot kultūraugu ražību un dienas karstākajās stundās apgrūtinot lauku darbus.
Ilgstošs un intensīvs karstums būtiski paaugstina meža ugunsgrēku riskus un paātrina koksnes kaitēkļu (piemēram, mizgraužu) izplatību, kas jau gadiem posta Vācijas mežus. Strādniekiem mežizstrādē šādos laikapstākļos draud smags karstuma stress, kas paralizē plānotos darbus mežā.
Karstuma vilnis jūnijā Vācijai izmaksājis vairāk nekā sešus miljardus eiro
Nepieredzētais karstuma vilnis, kas 2026. gada jūnija beigās piemeklēja Vāciju un lielu daļu Rietumu un Centrālās Eiropas, valsts ekonomikai produktivitātes zudumu dēļ izmaksāja vismaz 6,3 miljardus eiro, ziņo laikraksts Handelsblatt. Konsultāciju uzņēmums Prognos pēc laikraksta pasūtījuma veiktajā analīzē pētīja darbinieku produktivitātes kritumu karstajā periodā, kā galveno ekonomisko zaudējumu dzinējspēku. Aptaujātie uzņēmumi norādīja, ka saskārušies ar lielākām izmaksām saistībā ar pieaugušo pieprasījumu pēc dzesēšanas, darba laika izmaiņām un aizsardzības pasākumiem.
Lielāko ietekmi uz produktivitāti konstatēja ražošanas sektorā, kur lēstie zaudējumi sasniedz 1,9 miljardus eiro; seko veselības aprūpe, sociālie pakalpojumi un mazumtirdzniecība. Karstums būtiski ietekmēja arī būvniecību un enerģētikas nozari. Augstā temperatūra jo īpaši kritiska bija darbiniekiem, kuri strādā karstā darba vidē, piemēram, rūpnīcās un būvlaukumos, kā arī lauksaimniecības dzīvniekiem. Autori uzsvēra, ka aplēstie zaudējumi atspoguļo tikai zemāko robežu, jo augstākas enerģijas cenas, iekārtu bojājumi un piegādes ķēžu traucējumi netika iekļauti.
Jūnija beigas daudzos Eiropas reģionos atnesa temperatūru virs +40 °C, vairākās valstīs fiksējot jaunus temperatūras rekordus. Klimata domnīcas Wuppertal Institute vadītājs Manfrēds Fišediks Handelsblatt sacīja, ka klimata pārmaiņu radītie ekonomiskie draudi būtu jāuztver tikpat nopietni kā, piemēram, konkurence no Ķīnas: “Šīm debatēm jābūt saistītām.” Handelsblatt norāda – eksperti lēš, ka gada laikā Vācijā ir iespējami trīs līdz četri līdzīgi karstuma viļņi, kas nozīmē, ka ikgadējie produktivitātes zudumi karstuma stresa dēļ var pārsniegt 20 miljardus eiro.
Apdrošināšanas sabiedrība Allianz jau maijā prognozēja produktivitātes kritumu par trīs procentiem par katru papildu grādu virs +30 °C, savukārt pieprasījums pēc dzesēšanas pieaug par 1,2% par katru grādu. Tas savukārt nozīmē lielākas izmaksas valstij zaudēto nodokļu ieņēmumu dēļ un papildu izdevumus veselības aizsardzībai, infrastruktūrai un sociālajai aizsardzībai, reaģējot uz augstajām temperatūrām.
Prognos analīze liecina, ka dienās, kad temperatūra pārsniedz +35 °C, ekonomiskie zaudējumi var sasniegt teju vienu miljardu eiro dienā. Vācijas Meteoroloģijas dienests nedēļas sākumā paziņoja, ka jūnija karstuma vilnis ir “pagrieziena punkts” Vācijas pielāgošanās procesam klimata pārmaiņām, jo valstij tagad jāgatavojas karstuma stresam, kāds Eiropā līdz šim bija ierasts tikai Vidusjūras valstīs.
Ilgtermiņa ekonomiskās prognozes Eiropai līdz 2030. gadam
Vadošo apdrošinātāju un starptautisko ekonomisko domnīcu prognozes liecina, ka atkārtoti un intensīvi karstuma viļņi līdz 2030. gadam pārvērtīsies par masīvu makroekonomisku šoku visai Eiropas Savienībai. Klimata pārmaiņu radītā dīkstāve un produktivitātes zudumi vairs nav tikai teorētisks risks, bet gan reāls faktors, kas jau tuvākajos gados būtiski samazinās Eiropas valstu iekšzemes kopproduktu (IKP) un kropļos finanšu tirgus.
Iespējamais valstu IKP un investīciju sabrukums
Ekonomiskie zaudējumi vissmagāk skars Dienvideiropas un Centrāleiropas lielākās ekonomikas. Apdrošināšanas giganta Allianz Trade aprēķini rāda, ka līdz 2030. gadam karstuma viļņu tiešā ietekme Francijā, Itālijā un Spānijā var izraisīt IKP samazināšanos par 5-7% salīdzinājumā ar bāzes scenāriju, kurā klimata krīze netiktu novērota. Naudas izteiksmē tas nozīmē aptuveni 240 miljardu dolāru zaudējumus Francijai, 147 miljardus Itālijai un 120 miljardus Spānijai. Pat Eiropas ekonomikas dzinējspēks Vācija, kas atrodas mērenākā klimata joslā, līdz desmitgades beigām saskarsies ar līdz 3% lielu IKP kritumu, kas mērojams ar aptuveni 112 miljardu eiro lieliem zaudējumiem.
Būtiskākais apdraudējums slēpjas faktā, ka karstums visvairāk grauj nevis īstermiņa patēriņu, bet gan uzņēmumu vēlmi un spēju investēt nākotnes attīstībā. Eksperti lēš, ka Francijā korporatīvās investīcijas karstuma ietekmē var kristies par 14,7%, bet Itālijā – par 12,8%. Uzņēmumiem kapitāla atdeve samazinās, jo milzīgi finanšu līdzekļi jānovirza ikdienas problēmu risināšanai, piemēram, telpu dzesēšanai, infrastruktūras uzturēšanai un darbinieku aizsardzībai, nevis inovācijām vai ražošanas paplašināšanai.
Pārtikas cenu inflācija un stagflācijas riski
Eiropas Centrālā banka (ECB) savos ziņojumos uzsver, ka globālā sasilšana un arvien biežākie sausuma periodi tieši ietekmēs patēriņa cenas. Prognozēts, ka jau līdz 2030. gadam karstuma viļņi Eiropā paaugstinās pārtikas cenu inflāciju par 0,4-0,9 procentpunktiem. Šis efekts nākamajās desmitgadēs var pat dubultoties. Lauksaimniecības ražu kritums un loģistikas ķēžu sadārdzināšanās (piemēram, upju izžūšana, kas paralizē kravu pārvadājumus) rada nopietnus stagflācijas riskus – situāciju, kad ekonomikas izaugsme apstājas vai bremzējas, bet dzīves dārdzība un cenas turpina strauji pieaugt.
Fiskālais spiediens uz valstu budžetiem
Katrs grāds, kas pārsniedz +30 °C robežu, samazina strādājošo produktivitāti par aptuveni 3%. Valstīm tas nozīmē dubultu triecienu budžetam. No vienas puses, sarūk nodokļu ieņēmumi, jo uzņēmumi saražo mazāk un strādājošie pelna mazāk (Vācijā prognozēts nodokļu ieņēmumu kritums par 0,7% gadā). No otras puses, valstīm strauji pieaugs izdevumi, jo karstuma dēļ būs nepieciešams finansēt papildu veselības aprūpes pakalpojumus saslimušajiem, pielāgot kritisko infrastruktūru, piemēram, dzelzceļa sliedes un elektrotīklus, un nodrošināt sociālās palīdzības programmas sektoriem, kas karstuma dēļ piedzīvo dīkstāvi. Ar katru gadu Eiropa jūtamāk “apdedzinās” gan tiešā, gan arī pārnestā nozīmē.