zemeunvalsts.lv. 2023. gadā publicētā raksta nosaukums bija “Baļķu cenu līmenis Latvijā apēd starptautisko konkurētspēju”. Šodien, 2026. gadā, kad aprakstītie notikumi jau aizmirsušies vai tos varītēm vēlas tulkot citādi, īsti vietā atgādināt situāciju kokrūpniecības nozarē un pasaules tirgos. Skaidrs, ka situāciju var vērtēt dažādi, kas ir saprotams, bet, vērtējot dažādi, nedrīkst aizmirst notikumu gaitu un notikušo.
Tātad – ir 2023. gads, Eiropas un Āzijas tirgos krītas gan cenas, gan pieprasījums, toties vietējiem zāģbaļķiem cena ir nemainīgi augsta. Sīkāk – rakstā.
Skujkoku konstrukciju materiālu ražotāji sastapušies ar būtisku izstrādājumu pieprasījuma un cenu kritumu Eiropas un Āzijas tirgos, savukārt to ražošanai nepieciešamos zāģbaļķus no Latvijas valsts mežu apsaimniekotāja nu spiesti iegādāties par “labo laiku” cenām, kas nozīmē zaudētu konkurētspēju, kādēļ tiek zvanīti trauksmes zvani, cerot uz ministru un valdības iesaisti situācijas normalizēšanā.
Stāvokli vēl skarbāku padara fakts, ka Latvijas tiešajās konkurentvalstīs to pašu izejvielu – skujkoku zāģbaļķi – var iegādāties par būtiski zemākām (līdz pat 40%) cenām, nekā tos atbilstoši noslēgtajiem līgumiem piegādā AS “Latvijas valsts meži” (LVM). Kas notiek? Uzņēmumi superdārgos zāģbaļķus no “Latvijas valsts mežu” apsaimniekotajiem mežiem cenšas jaukt ar lētākajiem, kas iegādāti no privāto mežu īpašniekiem, vai importēt no Skandināvijas. Apspriedes par šo problēmu notiek ne tikai nozares uzņēmēju organizācijās, bet arī Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kamerā.
Krīze tirgos
“Eiropas būvniecības tirgū ir krīze, jo dažādās valstīs šai nozarē tiek novērots 30-50% kritums, līdzīgi, kādu pieredzējām 2008. gadā,” kopējo tirgus situāciju raksturo Eiropas Kokrūpniecības konfederācijas padomes priekšsēdētājs Sampsa Auvinens, norādot, ka cenu pieaugums daudzus sava mājokļa kārotājus ir padarījis ļoti piesardzīgus. Vēl vairāk – cenšoties slāpēt inflāciju – ir būtiski pieaugusi naudas cena (aizdevumu procentlikmes). “Minētie faktori ir apstādinājuši jaunu mājokļu būvniecību, tiek pabeigti tie, kuru celtniecība bija uzsākta jau iepriekš,” skaidro S. Auvinens, atzīstot, ka radikālu situācijas pasliktināšanos statistikas datos varēs ieraudzīt tikai nākamā gada sākumā.
“Diemžēl pagaidām nekādu pazīmju, kas rādītu optimistiskas prognozes tuvojošajamies 2024. gadam, nav, ir tikai pieņēmums, ka situācija Eiropas tirgos 2025. gadā sāks uzlaboties,” vērtē S. Auvinens, piebilstot, ka arī citos pasaules reģionos, piemēram, Āzijā, situācija nav labāka. Krievijas koksnes nonākšana sankciju sarakstā un tās piegāžu liegums uz Eiropu ir rezultējies šādi: šīs valsts izstrādājumi ir kļuvuši lēti un pārpludinājuši Āzijas un ne tikai šī reģiona tirgu vien.
“Āzija ir ļoti nozīmīgs Latvijas un Eiropas zāģētās produkcijas noieta tirgus,” skaidro S. Auvinens, uzsverot, ka minēto problēmu dēļ kokzāģētavas Eiropā ir sastapušās ar pasūtījumu trūkumu un labākajā gadījumā strādā tikai trīs dienas nedēļā.
Indeksācija nestrādā
Krīze būvniecībā, mazāki pasūtījumi un, jo īpaši, būtisks cenu kritums zāģētajai produkcijai, pēc kokrūpnieku domām, būtu jāatspoguļo arī iepriekš ar Latvijas valstij piederošo mežu apsaimniekotāju (LVM) noslēgto skujkoku zāģbaļķu piegāžu līgumcenu izmaiņās. “Paradoksāli, ka Latvijas valstij piederošais un būtiskākais koksnes resursu piegādātājs Latvijā pastāv uz apaļkoksnes realizācijas cenām, kuras faktiski nogalina kokzāģētavas,” ir pārsteigts S. Auvinens. Viņam nav saprotams, kāpēc nedarbojas cenu monitoringa sistēma vai kāpēc tā neatspoguļo situāciju tirgū.
“Pašlaik Latvijas valstij piederošā mežu apsaimniekotāja skujkoku zāģbaļķu pārdošanas cenas ir augstākās pasaulē, tās nogalina zāģētavas, nevis veicina Latvijai tradicionālās nozares attīstību,” secina S. Auvinens, kas ir patiesi pārsteigts par šo situāciju, jo vairāk nekā 20 gadus “Latvijas valsts meži” koksnes pircējiem ir demonstrējuši izpratni par tirgus situāciju un attiecīgi rīkojušies un tiem, kuri no šīs kompānijas iegādājas koksnes produktus, bijuši sadarbības partneri (uzturējuši spēkā visas noslēgtās vienošanās, piegādājuši atbilstošas kvalitātes produktu, nodrošinājuši savlaicīgas piegādes u.tml.) šī vārda vislabākajā nozīmē.
“Varbūt iemesls ir tas, ka uzņēmumā ir pilnībā nomainījusies vadība, varbūt problēma ir meklējama uzņēmumu pārraugošajā (Zemkopības) ministrijā,” jautāts par problēmas cēloņiem, atbild S. Auvinens. Viņaprāt, ja ir politiska vēlme saglabāt kokrūpniecību Latvijā, arī šajā līmenī būs jāatrod risinājums, kas šeit strādājošajiem skujkoku zāģētās produkcijas ražotājiem ļautu atgūt konkurētspēju.
“Šī situācija tieši ietekmē Latvijas ekonomiku, jo tiek apšaubīta Latvijas kā uzticama zāģētās produkcijas piegādātāja reputācija. Zāģmateriālu pircēji zina par LVM apaļkoku cenām un sāk šos produktus pirkt no citām valstīm, kuras tagad uzskata par uzticamākām,” tā S. Auvinens.
Latvijas piegādātājus nomaina ar skandināviem
“Pašlaik ekonomiski izdevīgāk – lētāk – ir sagataves iegādāties Skandināvijā, nevis Latvijā tās ražot pašiem,” situācijas raksturojumā skarbs ir zāģmateriālu tirdzniecības SIA “Lameko Impex” valdes priekšsēdētājs Andris Veide, skaidrojot, ka kokmateriālus gatavās produkcijas ražošanai pērk no ražotāja Zviedrijā.
“Vai tas nav absurds, ka Latvijā, kur viena no būtiskajām tautsaimniecības nozarēm ir kokapstrāde un kura gadu gaitā kļuvusi par vienu no pasaules vadošajām skujkoku zāģētās produkcijas piegādātājām, vairs nespēj par ekonomiski adekvātām cenām saražot šo produktu no savām izejvielām,” sašutis ir A. Veide, atgādinot, ka pašlaik šo paradoksālo situāciju sekmīgi izmanto Skandināvijas ražotāji, kuri ienāk arī Latvijā, atņemot tirgu pašmāju ražotājiem.
Ieņēmumi nesedz izmaksas
“Skujkoku zāģētās produkcijas ražotāji par šo problēmu sāka celt trauksmi un ir diskutējuši ar otru līgumslēdzēju – “Latvijas valsts mežiem” – jau kopš brīža, kad zāģmateriālu cenas ārvalstu noieta tirgos sāka kristies, bet zāģbaļķu cenu indeksācija cenu samazinājuma virzienā ne tikai nesekoja, bet sākumā pat darbojās pretēji, kas nozīmē, ka pirmoreiz ieviestajā cenu indeksācijas aprēķina algoritmā ir kļūda vai nepilnības,” situāciju skaidro skujkoku zāģētās produkcijas ražošanas SIA “Smiltene Impex” valdes priekšsēdētājs Voldemārs Ciršs, secinot, ka Latvijā strādājošajiem kokrūpniekiem, kuriem par skujkoku zāģbaļķu piegādi ir noslēgti ilgāka termiņa līgumi ar valsts mežu apsaimniekotāju, situācija kļūst jo dienas jo kritiskāka, jo dažu kokmateriālu sortimentu realizācijas cenas tirgos jau ir nokritušas līdz apaļkoksnes iegādes cenai.
“Zāģmateriālu cenas sarūk jau 16 mēnešus pēc kārtas, jo būvniecībā un kokmateriālu tirgos pasaulē ir pamatīga stagnācija, bet zāģbaļķu realizācijas cenas LVM ilgāka termiņa līgumpartneriem tikai šī gada 4. ceturksnī beidzot tika samazinātas līdz iepirkuma cenām 2021. gada beigās,” jautāts par problēmas sakni atbild V. Ciršs, atgādinot, ka pirmoreiz zāģētās produkcijas pieprasījuma un cenu sabremzēšanās tika novērota 2021. gada vasaras nogalē, savukārt 2022. gada vasaras vidū sākusies tendence joprojām virzienu nav mainījusi. “Būtiski, ka pašreizējā skujkoku zāģmateriālu tirgus stagnācija tiek novērota visā pasaulē, kamēr 2007.-2008. gadā tāda bija tikai Eiropā, kālab pastāvēja iespējas mūsu produkciju par pieņemamām cenām realizēt aiz Eiropas robežām. Pašlaik šādas iespējas nav,” skaidro V. Ciršs. Tieši tāpēc ir jārod risinājums un jārīkojas tūlīt, jo 16 mēnešu laikā situācija kokrūpniekiem kļuvusi kritiska.
“Jau kopš 2022. gada vasaras vidus, kad tirgū sākās zāģmateriālu cenu kritums, runājām, rakstījām, diskutējām, arvien turpinām to darīt dažādos formātos un līmeņos (individuāli, caur asociāciju), līdz šim brīdim nekādu reālu darbību problēmas atrisināšanai ne no LVM, nedz no tās kapitāldaļu turētājas Zemkopības ministrijas nav bijušas, tāpēc mēs lūdzām atbalstu arī Baltijas-Vācijas tirdzniecības kamerā, kuras biedrs ir mūsu uzņēmums, kameras vadība reaģēja nekavējoties,” norāda V. Ciršs, atzīstot, ka pašreizējā situācija ir strupceļš ražotājiem. Uzņēmējiem tas rezultējies konkurētspējas zaudēšanā ārējos noieta tirgos un tirgus daļu vai šo tirgu zaudēšanu vispār, ar būtiski mazākiem ražošanas apjomiem, biežajām piespiedu dīkstāvēm, kas uzņēmumiem rada nepārtrauktus zaudējumus, un arī ar darbinieku atbrīvošanu, kas vairo cilvēku nenoteiktību nākotnē un ietekmē konkrētās apdzīvotās vietās dzīvojošo labklājību.
Vairāki risinājumi
V. Ciršs uzsver, ka izejai no konkrētās situācijas – strupceļa – var būt vairāki risinājumi: “Vienkāršākais – zāģbaļķu cenu indeksācija esošajos līgumos atbilstoši reālai zāģmateriālu tirgus situācijai un līgumu darbības turpināšana, noslēgto līgumu laušana uz savstarpējas vienošanās pamata un bez sankcijām pret šīs iniciatīvas ierosinātāju, un atkārtota izbrīvēto apjomu izsole; kā kompromiss – noslēgto līgumu pēdējā gada izpildes termiņa pagarināšana vēl par diviem gadiem ar papildu mežizstrādes apjomu piešķiršanu valsts mežos, lai kompensētu gada apjoma samazināšanu, var būt vēl cits risinājums.”
“Pavisam nesen, brīdī, kad ļoti strauji pieauga elektroenerģijas cenas, Latvijas valstij piederošais energoapgādes uzņēmums AS “Latvenergo” varēja lauzt līgumus par elektroenerģijas piegādi teju ar visiem, ar kuriem bija noslēdzis, un nekavējoties slēgt jaunus – ar tirgus situācijai atbilstošu cenu, nesaprotu, kāpēc tieši tāpat nevar rīkoties cits Latvijas valstij piederošs uzņēmums – LVM?” uz jautājumu, ko darīt, ar pretjautājumu atbild S. Auvinens.
Viedoklis. Ministrija malā nestāvēs
Normunds Šmits, Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs
Pašreizējā situācija, kad gatavās produkcijas cenas ir piedzīvojušas būtisku kritumu, bet ražošanai nepieciešamās izejvielas vai to būtiska daļa tiek pirkta par “trekno gadu” cenām, ir nepieņemama, tas nav ne ilgtspējīgas attīstības, ne izaugsmes ceļš.
Vienlaikus gribu atgādināt, ka uzņēmēji, paši piedaloties publiskā iepirkuma procedūrā, izteica savus cenu piedāvājumus, par kurām bija gatavi iegādāties skujkoku zāģbaļķus no LVM ilgākā termiņā. Turklāt gan ilgāka termiņa zāģbaļķu iegādes procedūras, gan cenu veidošanas mehānisms tika izstrādāts kopīgi ar nozares uzņēmēju organizācijām, un tas visiem bija zināms, pirms uzņēmēji izteica savus cenu piedāvājumus.
Jā, situācija zāģētās produkcijas noieta tirgos ir radikāli mainījusies, bet publiskā iepirkuma procedūrā noslēgta līguma nosacījumus mainīt nav iespējams, jo tādējādi var iedarbināt dažādus procesus, kuru sekas var būt graujošas ne tikai tiem, kas tos darbinās, bet arī pašai nozarei kopumā. Visvienkāršākais – šobrīd iesaistās Zemkopības ministrija, aktualizējot šo jautājumu valdības līmenī, lai nodrošinātu kokrūpniecības eksportspēju un konkurētspēju starptautiskā līmenī.
Meža nozare, kokrūpniecība bija, ir un būs nozīmīgs Latvijas tautsaimniecības stūrakmens.
Esam iepazinušies ar šo sarežģīto situāciju, un es redzu vairākus iespējamos risinājumus, par kuriem gan pašlaik vēl ir diskusijas un notiek to ietekmes, ieguvumu un zaudējumu izvērtēšana.
Cenas Latvijā apdraud investīcijas
Florians Šrēders, Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kameras vadītājs
Latvijas kokrūpniecības nozares konkurētspēja sakarā ar ļoti augstajām izejvielu pārdošanas cenām rada bažas. Uzņēmumi Latvijā skujkoku zāģbaļķus jau šobrīd ir spiesti iegādāties par būtiski augstākām cenām nekā, piemēram, Zviedrijā, Somijā, Lietuvā vai Vācijā. Tas skar arī šeit strādājošos mūsu biedru uzņēmumus no Vācijas, kas Latvijā ir veikuši būtiskas investīcijas.
Raksta pirmpublikācija žurnāla “Dienas Bizness” 2023. gada 7. novembra numurā