Igaunijas aizsardzības nocietinājumu izveide pie Krievijas robežas pēdējos gados strauji evolucionējusi, pārejot no parasta robežas žoga būvniecības līdz pilnvērtīgai militārās aizsardzības līnijas – militārās mobilitātes ierobežošanas – infrastruktūrai.

2022. gads – robežas stiprināšana un NATO doktrīnas maiņa

Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā un Baltkrievijas izraisītās migrācijas krīzes Igaunija steidzamības kārtā pabeidza iepriekšējos gados aizkavētos darbus pie dzeloņstiepļu žoga un modernu sensoru uzstādīšanas. NATO Madrides samits 2022. gada jūnijā bija galvenais politiskais pagrieziena punkts, kad NATO valstis vienojās par jaunu stratēģiju – pāreju no “atbildes reakcijas pēc iebrukuma” uz aktīvu atturēšanu, kas nozīmēja alianses teritorijas aizstāvēšanu no pirmā centimetra, liekot pamatus fizisku militāru šķēršļu plānošanai.

2023. gads – koncepcijas un sadarbības izstrāde

Igaunijas Aizsardzības spēki un Igaunijas Aizsardzības investīciju centrs – ECDI – sāka detalizētu reljefa analīzi un inženiertehnisko risinājumu izstrādi. Baltijas valstu starpā aktivizējās sarunas par vienotas, saskaņotas aizsardzības joslas izveidi, lai novērstu jebkādu iespējamu “zibenskaru” no Krievijas puses.

2024. gads – bunkuru testi

Baltijas aizsardzības līnijas pakts tika noslēgts 2024. gada 19. janvārī, kad trīs Baltijas valstu aizsardzības ministri Rīgā parakstīja vienošanos par Baltijas aizsardzības līnijas izveidi. Igaunija paziņoja par plānu būvēt ~600 bunkurus, atvēlot ~60 miljonus eiro. 2024. gada pavasarī sākās tikšanās ar pierobežas zemju īpašniekiem un pašvaldībām. Vasarā tika noslēgti pirmie līgumi par betona bunkuru prototipu izveidi. Bunkuru izturības testi tika īstenoti jau 2024. gada septembrī. Igaunijas centrālajā poligonā Aizsardzības spēki veica reālus testus trim betona bunkuru prototipiem, pārbaudot to izturību pret artilērijas lādiņu triecieniem.

2025. gads – bunkuru būvniecības sākums

Prettanku grāvju rakšana sākās 2025. gada vasarā. Igaunija sāka būvdarbus dienvidaustrumu pierobežā, Setumā reģionā, kur dzīvo Igaunijas pamatiedzīvotāji – seti. Tapa pirmais 500 metru garais eksperimentālais prettanku grāvja posms tiešā Krievijas robežas tuvumā, pakāpeniski to pagarinot līdz 4 kilometriem. Gada nogalē sākās pirmā posma bunkuru uzstādīšana un masveida militāro materiālu, tostarp “pūķa zobu”, iepirkšana un nogādāšana pagaidu noliktavās pie robežas.

2026. gads – pilotprojekta pabeigšana un pretdronu tīkls

Setumā fāze noslēdzās šī gada jūnijā un Dienvidaustrumu Igaunijas mežos sekmīgi pabeigts pirmais pilotprojekta posms – izbūvēti pirmie 28 betona bunkuri un vairāk nekā 10 kilometri ar kokmateriāliem nostiprinātu prettanku grāvju.

Paralēli fiziskajiem nocietinājumiem Igaunijas Iekšlietu ministrija sāka valsts mēroga pretdronu tīkla izveidi, uzstādot pirmās stacionārās dronu atklāšanas un novērošanas sistēmas pierobežā starp Latvijas robežpunktu un Luhamā.

Nākamo gadu laikā Igaunija plāno pabeigt atlikušo 600 bunkuru tīklu un kopumā izbūvēt 40 kilometrus prettanku grāvju, pilnībā integrējot tos dabiskajos mežu un purvu šķēršļos.

Situācija Setumā novadā šobrīd

Setumā priežu mežos izbūvēti divdesmit astoņi betona bunkuri un vairāk nekā 10 kilometru ar kokmateriāliem stiprinātu prettanku grāvju. Igaunija turpina integrēt 60 miljonus eiro vērto Baltijas aizsardzības līniju savos pierobežas mežos.

Dienvidaustrumu Igaunijas priežu mežos jau tagad ir izbūvēti 28 betona bunkuri un vairāk nekā 10 kilometru prettanku grāvju ar koka karkasa stiprinājumiem. Šobrīd Setumā meža masīvi ir gan kā būvlaukumi, gan kā dabiski šķēršļi Baltijas aizsardzības līnijas izveidei. Kā sabiedriskajai raidorganizācijai ERR norādīja Igaunijas Aizsardzības spēku galvenā štāba inženieru inspekcijas pulkvežleitnants Ainars Afanasjevs, valsts ziemeļaustrumos un dienvidaustrumos jau ir izveidoti divi nocietināti atbalsta punkti.

Kā iepriekš ziņots, 60 miljonu eiro vērtās programmas ietvaros gar austrumu robežu plānots izvietot aptuveni 600 bunkuru, tūkstošiem piramīdveida betona konstrukciju jeb “pūķa zobu” un kājnieku mīnu joslu. Vairāk nekā 20 000 šādu šķēršļu jau ir piegādāti, daļa no tiem nogādāti priekšējās uzglabāšanas zonās pēc iespējas tuvāk aizsardzības pozīcijām, iepriekš teikto papildināja A. Afanasjevs.

Viena no aizsardzības līnijas sekcijām savieno bunkuru ar īpaši apstrādāta priedes koka karkasa tranšeju, kuras sienas ir nostiprinātas ar ģeotekstilu un tērauda sietu. Tranšejas divslīpu koka jumts ir pārklāts ar aizsargtīklu, lai neitralizētu dronu triecienus. Mežainais apvidus jau no paša sākuma ietekmēja būvdarbu gaitu. Mežainuma un purvainā reljefa dēļ pirmie bunkuru būvniecības iepirkumi pārsniedza likumā noteiktos budžeta ierobežojumus, tādēļ amatpersonām pirmo posmu nācās samazināt tikai līdz 28 bunkuru izmēģinājuma projektam.

Mežs – aizsardzības elements

Raugoties plašāk, visas trīs Baltijas valstis izmanto esošos mežu masīvus kā stratēģisku aizsardzības elementu. Piemēram, biezais mežu klājums Lietuvas pierobežā jau tagad padara šo teritoriju lielākoties nepiemērotu bruņutehnikas manevriem. Trīspusējā iniciatīva paredz arī koku aleju stādīšanu un meliorācijas grāvju padziļināšanu, pārvēršot tos dabiskos šķēršļos, kas papildinās betona bunkuru un koka tranšeju sistēmu.

Izbūvētie grāvji ir arī kritizēti. Igaunijas parlamenta Rīgikogu Nacionālās aizsardzības komisijas loceklis Pēters Tali norādīja, ka tie ir pārāk sekli un efektīvi būs tikai tad, ja tiks mīnēti: “Būtiskākais vājais punkts – Igaunijai nav kājnieku mīnu.”

Igaunija, sekojot Baltijas kaimiņvalstu piemēram, ir izstājusies no Otavas konvencijas, kas aizliedz kājnieku mīnas. Tiesa, miera laikā nekāda veida sprāgstvielas uz robežas izvietotas netiks. Pētera Tali ieskatā, lai izveidotu patiešām drošu aizsardzības joslu, ir nepieciešamas gan prettanku, gan kājnieku mīnas, kā arī īpaši inženiertehniskie šķēršļi, nevis tikai grāvji.

Nocietinājumu galvenais mērķis ir palēnināt un ierobežot uzbrūkošā karaspēka kustību, nevis to pilnībā apturēt, pārvēršot iestrēgušu tanku par vieglu mērķi. “Neviens prettanku grāvis pats par sevi tanku neapturēs,” skaidroja A. Afanasjevs. Igaunijas Aizsardzības investīciju centrs plāno izbūvēt aptuveni 40 kilometrus prettanku grāvju gar mežiem klāto robežu. Setumā novadā darbi turpināsies pie pārējo 600 bunkuru tīkla izveides.

Mūsu ziemeļu kaimiņu aktivitātes liek daudz aktīvāk strādāt arī Latvijas austrumu robežas nostiprināšanā. Jācer, jaunais aizsardzības ministrs, kas ir profesionālis un ļoti labi izglītots militārajās zinātnēs, šos darbus spēs īstenot maksimāli īsā laikā.