Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) Eiropas zaļajā pārejā ir izšķiroša nozīme. Saskaņā ar https://finance.ec.europa.eu/document/download/0d8e5199-44c2-4a17-affc-0f398443e603_en, ko Eiropas Komisijai sagatavojusi Ilgtspējīgas finansēšanas platforma, MVU rada vairāk nekā 50% no Eiropas Savienības IKP. Tie ir atbildīgi arī par vairāk nekā 63% uzņēmumu radīto CO₂ un citu siltumnīcefekta gāzu emisiju.
2025. gada ziņojumā teikts, ka “pāreja uz neto nulles emisiju, noturīgu un vides ilgtspējīgu ekonomiku nebūs iespējama bez mazo un vidējo uzņēmumu pārejas”. Neskatoties uz to pieaugošo nozīmi, mazie un vidējie uzņēmumi, kas darbojas saskaņā ar neto nulles emisiju principu, bieži saskaras ar ievērojamiem šķēršļiem. Tie var ietvert ierobežotu piekļuvi finansējumam un grūtības izveidot pētniecības un attīstības partnerības.
Astoņi Eiropas reģioni, tostarp Zviedrija, Beļģija, Ungārija, Bulgārija, Ukraina, Dānija un divi reģioni no Grieķijas, apvienojās “Net Zero SMEs” projektā, lai šos šķēršļus risinātu. Projekta mērķis ir ļaut iesaistītajiem reģioniem “nostiprināt politiku, kas palielina neto nulles MVU ražošanas jaudu”.
Projektu vada Grieķijas Epīras reģions
“Eiropas nākotnes ceļš noteikti ved caur videi draudzīgāku tehnoloģiju un tīras enerģijas risinājumu attīstību,” uzsvēra Kalliopi Tesia no Grieķijas Epīras reģiona, “ne tikai vides aizsardzības ziņā, bet arī Eiropas ekonomikas un izaugsmes veicināšanas ziņā.”
Epīras reģionā, kas ir projekta vadošais partneris, vietējā ekonomikā visnozīmīgāko lomu spēlē primārās nozares – galvenokārt lauksaimniecība. “Mēs vēl neesam integrējuši jaunās zaļās un digitālās tehnoloģijas šajos sektoros,” paskaidroja K. Tesia. Vēl viena nozīmīga nozare ir tūrisms – kalnainajā apvidū atrodas skaisti ciemati, pēdējo gadu laikā reģionā ir bijis stabils tūristu skaita pieaugums. Reģionā atrodas arī liela mācību iestāde – Janninas Universitāte. Epīras reģions cer izveidot saikni starp vietējiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un zinātniekiem.
Pētījumi liecina par “teicamu sniegumu un inovāciju potenciālu šajā jomā”, norādīja K.Tesia, piebilstot, ka vietējie MVU ne vienmēr izmanto akadēmiķu un pētnieku atklājumus, un šo problēmu projekts cer risināt.
Sadarbības veicināšana starp reģioniem
Epīras reģions vēlējās partnerus no “daudzveidīga konsorcija”, kas varētu sniegt iedvesmu un noderīgas labās prakses un idejas.
Projekta uzsākšanas mērķis nebija tikai uzlabot Mazo un vidējo uzņēmumu darbību. Epiras reģions cerēja arī “stiprināt sadarbību ar citām Eiropas dalībvalstīm, Eiropas partneriem. Mums tas jāpatur prātā visas mūsu Eiropas iniciatīvās”, uzsvēra Kalliopi Tesia. Rezultātā septiņiem pārējiem partneriem ir ļoti dažāda pieredze. Piemēram, partneriem no Bulgārijas raksturīga tradicionālāka ekonomikas attīstība.
Inženierzinātnes, tekstilrūpniecība un apģērbu ražošana galvenokārt atbalsta ekonomiku Bulgārijas Gabrovas pašvaldībā. Ir citi reģioni, piemēram, Grieķijas Epīras apgabals, kas lielu uzmanību pievērš lauksaimniecībai vai tūrisma nozarei. Tomēr citu partneru ekonomikas ir dažādas – sākot no mazumtirdzniecības un loģistikas līdz inženierzinātnēm un kultūrai.
Labas prakses identificēšana mazajiem un vidējiem uzņēmumiem
Projekts tika uzsākts 2025. gadā, tāpēc tas joprojām atrodas sākuma stadijā. Līdz šim, lai risinātu problēmas, ar kurām saskaras uzņēmumi ar nulles emisijām, ir identificētas trīs paraugprakses, kas īstenotas Ungārijā, Bulgārijā un Zviedrijā.
Ungārijā ir ieviesta valsts finansējuma programma enerģētikas pētniecībai un attīstībai. Tā ir pieejama gan mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, gan lielajiem uzņēmumiem, un tie var sadarboties arī ar universitātēm un pētniecības institūtiem. Programma atbalsta nozīmīgas un efektīvas inovācijas, piemēram, ūdeņraža tehnoloģijas, atjaunojamo enerģiju un ēku energoefektivitātes uzlabošanas risinājumus.
Labā prakse Bulgārijā ir pašnovērtēšanas tiešsaistes rīks, kas izstrādāts Erasmus+ programmas ietvaros. ARIES4 pašnovērtēšanas rīks atbalsta MVU pāreju uz neto nulles emisijām, palīdzot tiem pārbaudīt savu ilgtspēju, identificēt stiprās puses un trūkumus, kā arī uzraudzīt progresu laika gaitā.
Net Zero SMEs ir atklājis arī labu praksi Helsingborgā, Zviedrijā, kas saucas CoBuild Change Makers un ir daļa no Eiropas Savienības finansētās CoBuild NetZero pilsētas iniciatīvas. CoBuild Change Makers mērķis ir samazināt klimata ietekmi būvniecības un inženierbūvniecības nozarē, izmantojot viena gada mācību programmu. Dalībnieku vidū ir tie, kuri vada vai piedalās apjomīgos klimata jautājumiem veltītos projektos.
Kalliopi Tesia norādīja, ka Net Zero SMEs cer atrast “efektīvākas politikas un rīkus mūsu reģionālajiem fondiem”.