Eiropas Savienības sankcijām pakļautie Krievijas un Baltkrievijas kokmateriāli joprojām caur trešajām valstīm lielos daudzumos nonāk Čehijā, Polijā un citās dalībvalstīs, izgaismojot ļoti nopietnas problēmas sankciju ievērošanā. Pētniecisko žurnālistu un tiesībsargājošo iestāžu izmeklēšanas 2026. gadā atklāj, kā nelegālās tirdzniecības tīkli izmanto sarežģītus maršrutus un viltotu izcelsmi, lai apietu ierobežojumus. Nelegālā koksnes plūsma gan palīdz finansēt militāro agresiju, gan mākslīgi “dzen lejā” kokmateriālu cenas Eiropas tirgū, kropļojot godīgu konkurenci.
Kopš 2022. gada, kad ES pilnībā aizliedza kokmateriālu importu no abām agresorvalstīm, oficiālie dati rādīja šo materiālu importa kritumu līdz nullei Čehijā un Polijā. Vienlaikus fiksēts krass importa pieaugums no valstīm, kurās attiecīgās koku sugas nemaz neaug, piemēram, no Ķīnas, Kazahstānas, Serbijas un Turcijas.
Shēmas, mehānisms un viltoti dokumenti
Kāds liels Čehijas kokmateriālu tirgotājs, kurš vēlējās palikt anonīms, žurnālistiem atzina, ka drīz pēc kara sākuma pie viņa vērsies ilggadējs piegādātājs no Krievijas, piedāvājot turpināt Sibīrijas lapegles piegādes, dokumentos kā koksnes izcelsmi norādot Ķīnu. Šim nolūkam viņš Ķīnā bija reģistrējis jaunus uzņēmumus. Lai gan konkrētais Čehijas uzņēmējs no darījuma atteicās, statistikas dati apliecina – citi ir bijuši pielaidīgāki.
Čehijas Statistikas pārvaldes dati rāda – kopš sankciju ieviešanas valstī parādījušās regulāras lapegles piegādes no Serbijas un Turcijas – valstīm, kurās šī lapegle dabā nemaz neaug; tas skaidri norāda – šīs valstis kalpo kā tranzīta punkti Krievijas koksnes legalizācijai. Situāciju vēl vairāk sarežģī fakts, ka vizuāli atšķirt, piemēram, Sibīrijā augušu Krievijas lapegli vai bērzu no citu reģionu kokiem, ar neapbruņotu aci ir teju neiespējami.
Baltkrievijas granulu ceļš caur Turciju uz Poliju
Īpaši aktīvs nelegālās koksnes atmazgāšanas mezgls ir izveidojies Turcijā. Muitas datu un starptautisko tirdzniecības datu bāzu izmeklēšanas atklājušas shēmu, kādā Baltkrievijas koksnes granulas tiešā veidā nonāk Eiropas Savienīā.
Vairāki Baltkrievijas uzņēmumi, piemēram, TDA Azimut Optyma un TAA Kranatex-Bel, fiktīvi pārdevuši simtiem tonnu granulu Turcijas uzņēmumiem (Lsk Makro Agac Sanayi Ve Ticaret), kas saņemto preci dokumentos noformē kā vietējās izcelsmes produktu un nekavējoties pārdod tālāk Eiropas pircējiem. Kā viens no lielākajiem fiktīvo Turcijas preču pircējiem identificēts Polijas uzņēmums ANS Group Sp., kas šādi importējis sankcijām pakļauto Baltkrievijas produkciju Polijā un tālāk Austrumeiropas tirgū.
Polijas drošības dienestu rīcība un Vidusāzijas aizsegs
Polija ir kļuvusi par vienu no galvenajiem mērķa un tranzīta tirgiem nelegālās izcelsmes koksnei. 2026. gada sākumā Polijas Muitas un nodokļu dienests, sadarbojoties ar Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF), veica vērienīgus reidus un aizturēja piecas personas – trīs Polijas un divus Krievijas pilsoņus. Grupa tika apsūdzēta par liela apjoma Krievijas un Baltkrievijas bērza finiera un saplākšņa importēšanu Polijā, izmantojot viltotus Kazahstānas un Turcijas izcelsmes dokumentus.
Līdzīgas problēmas novērojamas arī citur Austrumeiropā, piemēram, Slovākijā un Ungārijā. Kamēr Kazahstāna un Kirgizstāna pēc Eiropas spiediena ir mēģinājušas pastiprināt eksporta kontroli, Krievijas tirgotāji operatīvi maina maršrutus, novirzot plūsmas caur Gruziju, Uzbekistānu un Serbiju.
Spiediens uz Briseli un “tiesiskie caurumi”
Baltijas valstu un Polijas tiesībsargājošās iestādes un ražotāji turpina “zvanīt trauksmes zvanus”, jo šāda mēroga krāpniecība grauj Eiropas tiesiskos principus un finansiāli vājina vietējos ražotājus. Igaunijas muita vien ir ierosinājusi vairāk nekā 100 lietu par kokmateriālu izcelsmes viltošanu.
Lielākā problēma ir Eiropas tiesību aktu nepilnības. Pašreizējās sankcijas aizliedz importēt produktus, ja tie ir ražoti tieši Krievijā vai Baltkrievijā, taču tās pilnībā nenosedz gadījumus, kad šo valstu izejmateriāli tiek pārstrādāti trešajā valstī, piemēram, Ķīnā vai Turcijā. Polija, Igaunija un Latvija pašlaik aktīvi izdara spiedienu uz Briseli, pieprasot, lai nākamajās sankciju pakotnēs tiktu iestrādāts stingrs un nepārprotams nosacījums – eksportētājiem no jebkuras pasaules valsts ir juridiski un laboratoriski jāpierāda, ka viņu izmantotās izejvielas nav saistītas ar Krieviju vai Baltkrieviju.
Kamēr šādi stingri, visaptveroši mehānismi netiks ieviesti visā Eiropas Savienībā, nelegālie darījumi turpinās kropļot Eiropas tirgu.