Nedēļas apskats
Aptauja
Satraukums par robiem mūsu skolēnu prasmēs un zināšanās laiku pa laikam izskan jo plaši. Diemžēl, tikai tad, ja to secinājis kāds ārpus Latvijas. Kāpēc tā?
Ir politiskā doma rosīties, ieguldīt, solīt, bet nedomāt paar rezultātu
Ja pašam zināšanu maz, nemaz nezini, ka un ko nezini...
Gudra sabiedrība ne vienmēr ir vēlama un tīkama
Ap izglītību virmo daudz interešu. "Labs rezultāts" to starpā minēts reti
9.-15. jūlijs
Par notikumiem
Turpinām atgādināt, ka vispirms nepieciešams izvēlēties kokus Latvijā, lai no tiem, savukārt, izvēlētos koku Eiropas konkursam. Vēl ir laiks - aicinām padomāt pašiem un pamudināt draugus, radus, kaimiņus un kaimiņu draugus un radiniekus.
Minhauzens atgriežas!
Par medībām
Par lēmumiem
Ministru kabinets vakar atbalstīja Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālo plānu, kas paredz atteikšanos no kūdras izmantošanas enerģētikā no 2030.gada. Kā norāda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), minētais jautājums skar Latvijas apņemšanos sasniegt stratēģisko mērķi par klimatneitralitāti 2050. gadā.
bet
Ne Eiropas Komisijas regula, ar kuru izveido Taisnīgas pārkārtošanās fondu (TPF), ne Latvijas Nacionālais enerģētikas un klimata plāns neuzliek par pienākumu valstij slēgt enerģētiskās kūdras sektoru, bet VARAM vienreizēja finansējuma apguves nolūkos gatavs to darīt, pamatojot šādu soli ar neformāliem Eiropas Komisijas komentāriem. Latvijas nacionālajās interesēs ir atteikties no TPF finansējuma 184 milj. apjomā, kas ir mazāks kā desmit gados kūdras industrijas tiešajos nodokļu maksājumos samaksātais apjoms, pat nevērtējot būtisko industrijas ietekmi uz citiem tautsaimniecības sektoriem. Latvijas Nacionālā kūdras biedrība uzskata, ka nav pieļaujams šāds aizliegums, kurš iznīcinātu enerģētiskajai neatkarībai un drošībai nozīmīgu tautsaimniecības sektoru.
piebilstot, ka
Ne Eiropas Komisijas regula, ar kuru izveido Taisnīgas pārkārtošanās fondu (TPF), ne Latvijas Nacionālais enerģētikas un klimata plāns neuzliek par pienākumu valstij slēgt enerģētiskās kūdras sektoru, bet VARAM vienreizēja finansējuma apguves nolūkos plāno to darīt.
Par agrākiem lēmumiem
Kamēr
Pasaules tirgū trūkst aptuveni 10 % kurināmā. Pārmērīgs pieprasījums pēc malkas aptver visu Eiropu, sākot no Baltijas valstīm līdz pat Lielbritānijai. Malka kļūst par "jauno naftu".
tai pašā laikā
ZM uzsver divus argumentus, kāpēc jāuzlabo tās pieejamība – Latvija vairs šķeldu neimportē no Baltkrievijas un strauji augusi tās cena
toties...
Rakstā (Re:Check) joprojām pilns ar mistiskiem, ne ar ko nepamatotiem un no gaisa pagrābtiem skaitļiem. Laikam nāksies ziedot kādas dažas stundas sava laika, un šīs stulbības izķidāt rindkopu pa rindkopai. Gaidiet!
Par notiekošo un notikušo
Liepāja ziemā būs nodrošināta ar kurināmo šķeldu. Gatavību gaidāmajai apkures sezonai un šķeldas pieejamību pašvaldības vadītāji pārrunāja ar zemkopības ministru Kasparu Gerhardu un a/s “Latvijas valsts meži” (LVM) valdes locekli Jāni Lapiņu.
db.lv · valsts sevi nav pieradijusi ka labs krizes parvaldnieks 5083…
Mēs paļaujamies viens uz otru, uz valdošo varu, uz to, ka cilvēki darīs savu darbu godprātīgi, taču jāsaprot, ka tas ne vienmēr tā notiek. Manuprāt, mūsu valstī problēmas sakne ir jau diezgan sena un katru brīdi situācija tikai pasliktinās. Mēs esam atstājuši novārtā savus bērnus un neesam sakārtojuši izglītības sistēmu, esam noveduši skolotājus līdz streikiem, kas nozīmē, ka darba cilvēku ikdiena atkal sarežģīsies. Tā ir lielākā problēma - valsts vislielāko vērtību – bērnus - ir nolikusi otrajā plānā.
Mēs paļaujamies viens uz otru, uz valdošo varu, uz to, ka cilvēki darīs savu darbu godprātīgi, taču jāsaprot, ka tas ne vienmēr tā notiek. Manuprāt, mūsu valstī problēmas sakne ir jau diezgan sena un katru brīdi situācija tikai pasliktinās. Mēs esam atstājuši novārtā savus bērnus un neesam sakārtojuši izglītības sistēmu, esam noveduši skolotājus līdz streikiem, kas nozīmē, ka darba cilvēku ikdiena atkal sarežģīsies. Tā ir lielākā problēma - valsts vislielāko vērtību – bērnus - ir nolikusi otrajā plānā.
Latvija un Jelgava kā rūpnīcas būvniecības vieta tika izvēlēta, jo mērenie laika apstākļi reģionā ir labvēlīgi zirņu audzēšanai, nodrošinot augstu ražu ar labas kvalitātes olbaltumvielu. Tāpat mums ir ļoti konkurētspējīgas ražošanas izmaksas – gan vietējie, gan reģionālie izejvielu piegādātāji. Jelgavai ir izdevīgs ģeogrāfiskais novietojums, jo 300 kilometru rādiusā rūpnīca spēj piesaistīt reģionā izaudzēto izejvielu.
Būdams viens no izcilākajiem meža ekologiem tajā dzelzs priekškara pusē, kurā atradās Latvija, viņš nevarēja panākt PSRS standarta meža ekosistēmu klasifikācijas pielāgošanu Latvijas meža tipoloģijas terminoloģijai. Saprotamā un funkcionālā meža ekosistēmas tipa vai, saīsināti, meža tipa jēdziena vietā ilgus gadus izmantoja augšanas apstākļu tips, tajā lieki iepinot ārējo vidi jeb dažādu meža ekosistēmas komponentu augšanas apstākļus. Tomēr 1981. gada K. Buša monogrāfijā “Meža ekoloģija un tipoloģija” paustā atziņa, ka PSRS laikā aizgūtais neveiklais termins meža augšanas apstākļu tips Latvijā paguvis iesakņoties un to mainīt ir par vēlu, neizrādījās ilglaicīga.
Lai saprastu, cik daudz un kādā veidā mazināt, no sākuma jāsaprot, cik lielu apjomu ogļskābās gāzes Latvijā izdala lauksaimniecības zemes un to apstrādāšanas veidi. Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Vides un ūdenssaimniecības katedras pētnieki veic šādus pētījumus.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) un LLU parakstītā memoranda uzmanības lokā ir klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās tām, zemes racionālās izmantošanas, teritoriālās attīstības, aprites ekonomikas, sabiedrības drošības, elektroniskās pārvaldes un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju, kā arī atvērto datu jomas.
Plānojot mežu apsaimniekošanu, AS “Latvijas valsts meži” (LVM) plānotājs Emīls Elksnītis LVM Ziemeļlatgales reģiona Balvu iecirknī pamanīja lielu ligzdu apsē. Apsekojot ligzdu, tajā tika konstatēti trīs jauni melnie stārķi.
Tātad optimistiskākie plāni Brasas tilta remontam nav piepildījušies....